Skumju atziņu pilns pedagoģes redzējums par izglītības sistēmu Latvijā
 
©Kaspars Krafts/ F64 Photo Agency

Skumju atziņu pilns pedagoģes redzējums par izglītība sistēmu Latvijā - tā īsumā var raksturot kādas skolotājas Iveta R. publicētās pārdomas sociālajā vietnē facebook.

"Rīt ir skolotāju diena. Puķītes utt. Bet, ja godīgi, dziļa skepse, vai vispār vērts.


1). Lai gan esmu domes deputāte, teorētiski man vajadzētu būt pieejamai informācijai, bet joprojām nezinu, cik liela šomēnes ir mana kā skolotāja alga. Ir 28.septembra vakars, es nezinu, cik maksā stunda mana darba, kā pilsētā pārdala dotācijas utt. Skolotājs pēdējo pilno algu saņem.. jūnijā! Jā, ir vienā maksājumā izmaksāta atvaļinājuma nauda, mistiski aprēķināts, cik pienākas par dažām dienām darba augustā. Bet nosauciet man vēl jomas, kurās notiek līdzīgi. Un jā, ja es nebūtu arī deputāte, man nebūtu līdzekļu ne dakteriem, ne kaķa konserviem, piemēram.


2) Regulāri dienu sāku ar ielūkošanos e-klasē, kur Šadurskis te dzen sešgadniekus uz skolu, te nē, te runā par eksāmenu atcelšanu, te to saglabā. Te ir pret elitārismu izglītībā, te ģimnāzijām bez maz mudina sākt ar 1.klasi, Te aktualizē lielas skolas kā kolhozus, te grib ieviest jaunu pieeju, kas būtībā var darboties tikai nelielā skolā, nevis kombinātos ar 6 paralēlklasēm (kuros ir labi rezultāti, bet pārdegoši skolotāji). Tiklīdz muti, par izglītību runājot, paver prezidents, vispār gribas vaimanāt.


3) Pieejami ir tikai jaunā satura uzmetumi standartam, dažas shēmas, dažas frāžainas prezentācijas, bet ne reālas programmas, jo tās ir paviršas, tās nav pēctecīgas, tās nav sinhronizētas ar mācību līdzekļiem (redzētās). Šādā gadījumā ideja par skolu autonomiju, visu varu administrācijām (pasarg Dievs!) tuvinās tikai milzu segregāciju izglītībā. Direktori jau tā ir feodāļi. Kāda CE jēga? Tie vismaz daudz maz notur skolās vajadzību sekot kādiem kopīgiem principiem.


4) Jāsāk ar skolotāju izglītību, nevis satura sistēmas sagraušanu. Skolotāji, vismaz pēdējās desmitgadēs izglītotie, ir apguvuši ļoti šauras programmas. Nekādas starppriekšmetu saiknes, nekādas kompetenču pieejas, nekādas valodas kultūras, bet tagad, redz, vienā eksāmenā 9.klasē bez maz sametīsim fiziku ar divdabjiem. Kas to mācīs? Fiziķis, kas raksta ar kļūdām? Kad (sestdien, svētdien?) skolotājs gatavos jaunos materiālus, jo tiem nav paredzēts ne cents naudas? Kāda būs skolotāja slodze, stundas cena utt?


5) Sabiedrība var apspriest saturu. Forši, un tomēr tas atgādina darbaļaužu vēstules pad.laikā, ko kā recenzijas publicēja "Karogā". Ceru, ka reformētājas arī savā ārstēšanā paļausies uz darbaļaužu atsauksmēm par procedūru, nevis profesionāļiem. Ziniet, kas izraisa smīnu? Daudzi mācību grāmatu autori tika atstumti, lai gan pieteicās veidot saturu, daudzi pieredzējuši skolotāji arī. Kāpēc?

Vienu vārdu sakot, veiksmi jums nākamgad. Es paskatīšos no malas. Pirms tam gan uzrakstīšu visu pieejamo ķēpājumu nopietnu analīzi vismaz humanitārajā jomā. Eksaktajā nespēšu. Esmu Piebalga reformas upuris, kad skolēniem, lai interesantāk, ļāva vidusskolā izvēlēties, ko paši mācīsies. Fiziku un ķīmiju neizvēlējos, jo nesapratu," raksta skolotāja.