Deputāte par skolotāju vakcinēšanos: Ardobiedrība patlaban ir kaitnieciska un mulsina kolēģus

Ir grūti saprast, kāpēc dažādas arodbiedrības Covid-19 jautājumos labāk ieklausās skaļi bļaujošos populistos nevis ekspertos, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka (LA).

Politiķe skaidroja, ka pašvaldībai nav pieejami precīzi dati par vakcinācijas aptveri pašvaldības izglītības iestādēs, taču jau pēc nedēļas, divām, kad izglītības iestāžu darbiniekiem būs jāatsāk darbs, būs skaidra reālā vakcinācijas aptvere nozarē. Patlaban datus iegūt ir grūtāk, jo, piemēram, daudzi, dodoties potēties, nenorāda savu profesionālo piederību.

Rīgā varētu būt jau sešas izglītības iestādes, kurās vakcinācijas aptvere pārsniegusi 80%. Galvaspilsētas domē saņemti vēl četru skolu iesniegumi par atbalsta saņemšanai nepieciešamā vakcinēto darbinieku īpatsvara sasniegšanu, un pašvaldība patlaban šos iesniegumus izvērtē. Līdztekus Rīgas Ziedoņdārza pirmsskolai un Rīgas 93.vidusskolai par vismaz 80% darbinieku vakcināciju domei paziņoja arī Rīgas Franču licejs, Rīgas Valsts vācu ģimnāzija, Rīgas Anniņmuižas vidusskola un Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskola.

Ratinīka uzsvēra, ka pedagogu motivēšana potēties ļoti lielā mērā ir atkarīga arī no skolu vadības spējas komunicēt.

Politiķe ir kritiska par Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) aktivitātēm saistībā ar vakcinēšanos. "Manuprāt, arodbiedrība patlaban ir kaitnieciska un mulsina kolēģus," sacīja Ratinīka, piebilstot, ka LIZDA iepriekš izveidotā aptauja par vakcināciju bijusi "ārkārtīgi tendencioza un neprofesionāli veidota".

"Grūti saprast, kāpēc arodbiedrības - ne tikai skolotāju - labāk ieklausās skaļi bļaujošajos populistos, nevis ekspertos," prātoja deputāte. Viņa mudināja uz vakcinācijas nepieciešamību raudzīties, uz svaru kausiem uzliekot bailes un pirmklasniekus, kam varētu nākties lasīt un rakstīt mācīties bez skolotāju klātbūtnes, mājās pie datora.

"Potēšanās nav politisks jautājums, tas ir solidaritātes un atbildības jautājums," uzsvēra Ratinīka.

Viņa pauda, ka attālinātās mācības, kas gan virknei pedagogu bijušas diezgan ērtas, radījušas psiholoģiskas sekas jauniešiem, kā arī negatīvi ietekmējusi viņu zināšanas. Deputātes ieskatā "attālinātās slinkošanas piekritējiem" būtu jānorāda, ka būs jāpastiprina stundu vērošana un mācību pārbaude, jo tas nav pieņemami, ka atsevišķi pedagogi uzskata, ka esot pilnīgi pietiekami ar atsūtītām dziesmām un bērns pats iemācīsies sarežģītu repertuāru.

Ratinīka uzsvēra, ka negrasās tolerēt kolēģus izglītības nozarē, kas nevakcinējas. "Viens aspekts nevakcinēties, protams, ir, ja cilvēkam tiešām var būt smagas alerģiskas reakcijas vai citas veselības vajadzības. Taču krietni cita situācija ir, ja cilvēks tic caurvējam, āderēm un tam, ka sarkans striķītis ap roku var pasargāt. Vai cilvēks ar šādu pārliecību var mācīt fiziku, tas gan būtu jāskatās," sacīja deputāte.

Viņa pauda, ka bērnu, kas vēl nevar potēties, testēšanu pret Covid-19 būtu jāapmaksā valstij.