Joku dienā, 1. aprīlī, gaidāmais elektroenerģijas sadārdzinājums izraisījis vēl nebijuši nopietnu pilsonisku aktivitāti. Ekonomikas ministrijas ieceri lāpīt valsts budžetu, pasliktinot dzīves kvalitāti 50% Latvijas cilvēku, apkarot ķērušās gan privātpersonas, gan sabiedriski nodibinājumi, uzņēmēji, pašvaldības un arodbiedrības, atsevišķi politiķi un politiskas kustības.
Šāds spēka plecs kādai problēmai Latvijā tiek pielikts laikam gan pirmo reizi pēdējās desmitgadēs, un tas liek domāt, ka šoreiz sabiedrībai izdosies lēmuma pieņēmējiem paskaidrot, ko tā vēlas.
Administratīvā apgabaltiesa līdz vakardienai bija saņēmusi jau 14 pieteikumus par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumu, kas nodrošina elektrības sadārdzināšanos. Tai skaitā arī par faktu, ka šis lēmums pat juristiem nav saprotams. Vienlaikus tiesas procesu virzīšanai sagaidāmas arī teatrālākas aktivitātes: 24. martā tiek rīkota plašāka protesta akcija. Pie Rīgas pils un Saeimas tiks nesti salauzti lietussargi. Tauta protestēs pret akcīzes kāpumu, pret izdangātiem ceļiem, pret budžeta griešanu, nemākulīgu valdīšanu un, protams, arī pret nepamatotu elektrības sadārdzināšanu, kas pēc būtības ir tāds progresīvais ienākumu nodoklis.
Peļņa, kur Vilks gaudo
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas jautājumos Paulis Barons skaidro, ka visu šo pasākumu moto ir: «Nevajag ļauties apcelties!» Un Latvenergo gadījumā apcelšanās esot visnotaļ nekaunīga: «Politiku akciju sabiedrībā nosaka īpašnieks. Latvenergo īpašnieks ir valsts. Akcionāru sapulce ir Juris Pūce. Viņš pats ar sevi sasauc sapulci, pieaicina ekonomikas ministru Kamparu. Tad viņi tur tā pasēž un nolemj, ka visa peļņa jānovirza tur, kur gaudo finanšu ministrs Vilks, proti, amerikāņu diedelniekiem. Un tā notiek jau kuro gadu.» Ar šo ilustrāciju P. Barons norāda, ka, savlaicīgi ieguldot peļņu Latvenergo attīstībā, šobrīd tarifus iespējams nemaz nenāktos paaugstināt.
To vakar intervijā raidījumam 900 sekundes apstiprināja arī Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss: ieguldot peļņu uzņēmuma attīstībā, izdotos sekmīgāk sakārtot energotīklus, kas nozīmētu mazākus tarifus nākotnē.
Kampars atvaļinājumā
Ekonomikas ministrija no tarifu jautājuma norobežojas, neraugoties uz to, ka īsteno īpašnieka – valsts – vēlmes. Neatkarīgajai atsūtītajā skaidrojumā teikts: «Lēmumu par elektroenerģijas tarifiem pieņem divas puses – tirgotājs (a/s Latvenergo), kas sagatavo tarifu projektu, raugoties no biznesa viedokļa, un SPRK kā neatkarīgi eksperti, kuru uzdevums ir izvērtēt tarifu pamatotību. Līdz ar to Ekonomikas ministrijas kompetencē neietilpst elektroenerģijas tarifu pamatotības izvērtēšana, un tā var vienīgi aicināt a/s Latvenergo pilnveidot sociālā atbalsta programmu, kā arī mudināt tarifu veidošanas procesā iesaistītas puses pieņemt lēmumus atbildīgi.» Arī pats ekonomikas ministrs Artis Kampars uz sabiedrības protestiem izlēmis raudzīties no droša attāluma – viņš devies atvaļinājumā.
Latvenergo uztur pozīciju, ka ar jaunajiem tarifiem viss ir kārtībā. Kā norāda uzņēmuma pārstāvis Andris Siksnis: «A/s Latvenergo tarifu projektu izveidojusi atbilstoši regulatora noteiktajai metodikai, atbilstoši spēkā esošiem likumiem un noteikumiem, tāpēc uzskatām, ka aprēķinos viss ir kārtībā.» Turklāt SPRK iebildes nav cēlusi.
Prasa pagaidu noregulējumu
Pašvaldību un politiķu sašutumu saistībā ar tarifu kāpumu izraisa tas, ka budžeti jau ir saplānoti – tagad jādomā, kam atņemt naudu, skolēnu pārvadāšanai vai, piemēram, sociālajiem pabalstiem. Ar prasībām tiesā vērsušās Skrīveru, Mārupes, Ogres, Baldones, Ķekavas un Ķeguma novada domes.
Ja kaitniecisko ieceri neizdosies apturēt, tieši tāpat savu budžetu nāksies pārskatīt arī ievērojamai daļai Latvijas iedzīvotāju. Pirmais prasību tiesai sagatavoja, iesniedza un saņēma apstiprinājumu, ka tā tiks skatīta, sociologs Aldis Pauliņš ar domubiedriem. Viņu veidotā nodibinājuma Marts mērķis ir aktivizēt sabiedrisko domu, lai padarītu Latviju par drošāku un laimīgāku vietu. Un dārgāka elektrība šādam mērķim pilnīgi noteikti neatbilst: «Valsts šobrīd īsteno savus mērķus, nerēķinoties ar cilvēkiem. Mūsu virsuzdevums ir caur šo tarifu tēmu panākt pirmo mazo uzvaru.»
A. Pauliņš stāsta, ka pieteikumu iesniedzēji savstarpēji sadarbojas, veidojas tāds kā sabiedrisks tīklojums, kurā katrs dalībnieks fokusējas uz noteiktiem problēmas aspektiem. Notiek savstarpējas konsultācijas. Aizvakar prasībai iesniegts papildinājums, proti, lūgts izskatīt lietu paātrināti, kā arī izmantot tajā pagaidu noregulējumu. Tas nozīmētu nepieļaut jauno tarifu stāšanos spēkā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas lietā. Ja tarifi būs atkal jāpārskata pēc tiesas, sekas būs daudz nopietnākas. Iesniegumā tiesai teikts: «Līdz ar nepamatoti ieturēto maksājumu atgriešanu simtiem tūkstošu klientu pret a/s Latvenergo vai atbildīgajām valsts iestādēm masveidā var tikt vērsti prasījumi par nodarītiem tiešiem vai netiešiem zaudējumiem, nerunājot par to, ka šādā gadījumā lielai iedzīvotāju daļai bez pamatota iemesla būtu nācies pārskatīt vai ierobežot savus izdevumus un atteikties no tiem svarīgu ikdienas vajadzību apmierināšanai.
