Imantas nežēlīgais konflikts: Levits nopeļ vecākus un skolas

© Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Raidījumā "Dienas personība ar Veltu Puriņu" nesen viesojās Valsts prezidents Egils Levits un viens no sarunas tematiem bija saistīts ar notiekošo vardarbību Latvijā.

Viens no pēdējā laika skaļakajiem konfliktiem ir Imantas gadījums, kur pusaudži barā piekāva savu vienaudzi.

"Imantas gadījumā bija iesaistīti pusaudži, nevis piecgadnieki. Un tad man jājautā - kas ir ar viņu vecākiem? Jauni cilvēki nespēj izšķirt, ko drīkst un ko nedrīkst, kas ir labs un kas ir slikts. Un šajā vecumā izpratnei par to būtu jābūt ieaudzinātai jau ģimenē un skolā. Šādus incidentus kā Imantā nevar pieļaut, bet man ir jājautā iemesli - kāpēc tā notiek? Kāpēc skolā morālā audzināšana ir tik vāja un šādi gadījumi notiek?" retoriski vaicā E. Levits.

Jau ziņots, ka 5.maijā vakarā Valsts policija saņēma izsaukumu no kāda vīrieša uz Imantas mikrorajonu Rīgā, jo tur skolas stadionā tika novērotas vairākas nepilngadīgas personas ar nažiem.

Tikmēr policijā arī saņemts zvans no kādas sievietes, kura informēja, ka pie viņas dzīvoklī patvērušies jaunieši, kuriem pakaļ dzinušies citi jaunieši, kuri bijuši bruņoti ar nažiem. Sieviete pēc notikušā sociālajos tīklos pauda bažas, ka policija rīkojusies lēnīgi, kā rezultātā vienu no bēgušajiem zēniem vajātāji noķēruši un piekāvuši.

Jaunieša sišanu kāds no uzbrucējiem bija arī nofilmējis un ievietojis sociālajos tīklos. Vienaudža nežēlīgā piekaušana izraisīja plašas diskusijas sabiedrībā un nosodījumu policijas darbam, pārmetot, ka policija pārāk vēlu ieradās notikuma vietā.

Mežā pie Imantas kā pirmais bija spējis ierasties cietušā jaunieša tēvs, kurš līdz policijas atbraukšanas brīdim bija aizkavējis vienu no iespējamajiem vainīgajiem. Savukārt policisti noskaidrojuši gandrīz visus iesaistītos jauniešus, kuri ir 13 gadus veci. Patlaban notiekot darbs ar jauniešiem un viņu vecākiem, tiek skaidrota katras personas iesaistītā loma un atbildība. Ņemot vērā, ka viņi nav sasnieguši 14 gadu vecumu, viņi likuma izpratnē nav tā subjekti un viņiem nav paredzēta atbildība.

Latvijā

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) pagājušajā gadā reģistrēja kārtējo meitasuzņēmumu – šoreiz Ungārijā. Tagad uzņēmums strauji paplašina savu klientu loku Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Ungārijā, Vācijā, Rumānijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un pat Āfrikā.

Svarīgākais