Veidos vakcināciju uzsākušo un vakcināciju pabeigušo personu sociālekonomisko portretu

© Dmitrijs Suļžics/F64

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu veidot vakcināciju pret Covid-19 uzsākušo un vakcināciju pabeigušo personu sociālekonomisko portretu.

Ministrijā informēja, ka patlaban netiek veidots vakcinācijas procesu pabeigušo, vakcinācijas procesu uzsākušo un nevakcinēto personu sociālekonomiskais portretējums. "Šo personu grupu sociālekonomiskā portretējuma, balstoties uz valsts informācijas sistēmās jau pašlaik pieejamiem datiem par šīm personām un šo datu savstarpēju apvienošanu vienotā pseidonimizētā datu masīvā, izveide būtu nozīmīgs informācijas avots par vakcinācijas nozīmīguma izpratni sabiedrībā kopumā un atsevišķās tautsaimniecības jomās," skaidroja EM.

Ministrijas ieskatā, šie dati kalpotu kā svarīgs informācijas avots turpmākai lēmumu pieņemšanai par Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu īstenošanu un tās efektivitāti, kā arī informācijas apzināšanai par tām personu grupām, kuras ir vairāk pakļautas inficēšanās ar Covid-19 riskam, kā arī tās var radīt inficēšanās risku pieaugumu sabiedrībā kopumā.

Valdībā atbalstītie EM izstrādātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredz, ka Centrālā statistikas pārvalde (CSP), balstoties uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) reizi divās nedēļās iesniegtiem vakcināciju uzsākušo un vakcināciju pabeigušo personu personas kodiem, sasaistīs personas kodu ar CSP rīcībā esošajiem valsts iestāžu sniegtajiem datiem par šīm personām.

Plānots, ka tādējādi tūlītēji tiks nodrošināta apvienota datu pseidonimizēšana un personu kodu dzēšana, kā arī izveidotā pseidonomizētā datu masīva droša attālināta piekļuve Slimību profilakses un kontroles centram, EM un Pārresoru koordinācijas centram.

EM minētos datus analizēs ne ilgāk kā divu nedēļu laikā no datu saņemšanas brīža un sagatavoto informāciju regulāri iesniegs Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupai turpmākam darbam.

EM prognozē, ka iegūtie dati ļaus sekmīgāk un mērķtiecīgāk veicināt vakcinācijas pret Covid-19 norisi, kā arī mērķtiecīgāk un precīzāk vadīt koronavīrusa izplatību ierobežojošo pasākumu noteikšanu un īstenošanu, tādējādi mazinot izmaksas tautsaimniecībai.

Iepriekš valdība atbalstīja EM priekšlikumu veidot ar Covid-19 inficēto personu detalizētāku sociālekonomisko portretu.

Latvijā

99 procenti pasaules datu tiek pārraidīti, izmantojot globālo zemūdens kabeļu tīklu. Katru dienu, izmantojot kabeļu tīklus, tiek veikti finanšu darījumi aptuveni 10 triljonu dolāru apmērā. Tie ir NATO dati. Kritiskā zemūdens infrastruktūra ietver arī elektriskos kabeļus, kā arī cauruļvadus, pa kuriem piegādā naftu un gāzi. Ņemot vērā kabeļu tīklu milzīgo nozīmīgumu, kā arī citas kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, Krievija plāno sabotāžas un kiberuzbrukumus, kas var izraisīt katastrofālas sekas. Vai Latvija tam visam gatavojas? To skaidro Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Svarīgākais