Veidos vakcināciju uzsākušo un vakcināciju pabeigušo personu sociālekonomisko portretu

© Dmitrijs Suļžics/F64

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu veidot vakcināciju pret Covid-19 uzsākušo un vakcināciju pabeigušo personu sociālekonomisko portretu.

Ministrijā informēja, ka patlaban netiek veidots vakcinācijas procesu pabeigušo, vakcinācijas procesu uzsākušo un nevakcinēto personu sociālekonomiskais portretējums. "Šo personu grupu sociālekonomiskā portretējuma, balstoties uz valsts informācijas sistēmās jau pašlaik pieejamiem datiem par šīm personām un šo datu savstarpēju apvienošanu vienotā pseidonimizētā datu masīvā, izveide būtu nozīmīgs informācijas avots par vakcinācijas nozīmīguma izpratni sabiedrībā kopumā un atsevišķās tautsaimniecības jomās," skaidroja EM.

Ministrijas ieskatā, šie dati kalpotu kā svarīgs informācijas avots turpmākai lēmumu pieņemšanai par Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu īstenošanu un tās efektivitāti, kā arī informācijas apzināšanai par tām personu grupām, kuras ir vairāk pakļautas inficēšanās ar Covid-19 riskam, kā arī tās var radīt inficēšanās risku pieaugumu sabiedrībā kopumā.

Valdībā atbalstītie EM izstrādātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredz, ka Centrālā statistikas pārvalde (CSP), balstoties uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) reizi divās nedēļās iesniegtiem vakcināciju uzsākušo un vakcināciju pabeigušo personu personas kodiem, sasaistīs personas kodu ar CSP rīcībā esošajiem valsts iestāžu sniegtajiem datiem par šīm personām.

Plānots, ka tādējādi tūlītēji tiks nodrošināta apvienota datu pseidonimizēšana un personu kodu dzēšana, kā arī izveidotā pseidonomizētā datu masīva droša attālināta piekļuve Slimību profilakses un kontroles centram, EM un Pārresoru koordinācijas centram.

EM minētos datus analizēs ne ilgāk kā divu nedēļu laikā no datu saņemšanas brīža un sagatavoto informāciju regulāri iesniegs Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupai turpmākam darbam.

EM prognozē, ka iegūtie dati ļaus sekmīgāk un mērķtiecīgāk veicināt vakcinācijas pret Covid-19 norisi, kā arī mērķtiecīgāk un precīzāk vadīt koronavīrusa izplatību ierobežojošo pasākumu noteikšanu un īstenošanu, tādējādi mazinot izmaksas tautsaimniecībai.

Iepriekš valdība atbalstīja EM priekšlikumu veidot ar Covid-19 inficēto personu detalizētāku sociālekonomisko portretu.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.