Frizieriem vēl nav skaidri nosacījumi darba atsākšanai; policija sola par pārkāpumiem uzreiz nesodīt

Frizētavas apzinīgi gatavojas darba atsākšanai jaunnedēļ, tomēr noteiktie ierobežojumi Covid-19 izplatības ierobežošanai nav pilnībā skaidri, atzina vairāku frizētavu pārstāvji.

Neskaidrība galvenokārt saistīta ar atbilstošas distances nodrošināšanu. Pakalpojumu sniedzējiem būs jānodrošina vairākas prasības, piemēram, minimāli 25 kvadrātmetru platība uz vienu klientu, divu metru distance starp personām, kā arī papildus barjeras, piemēram, aizsargstikls, starp darbavietām.

"Mēs šodien kārtojam un cenšamies saprast, kā ierīkot darba vietas. Platība it kā atļauj. Sagatavojām visu, ko sapratām no visiem iespējamajiem avotiem. Ar nelielu stresu un nesaprašanu gaidām pārbaudi," stāstīja frizētavas "Šarmante" vadītāja Agita Priedoliņa.

Kā norādīja skaistumkopšanas salona "Bbbinnija" īpašniece Binnija Ārberga, ierobežojumi vēl ceturtdien nebija līdz galam pieņemti un publicēti. "Ir tikai tādas vadlīnijas. Tās mēs esam pilnībā nodrošinājuši. Ļoti cerams, ka pēdējā vakarā netiks izdomāta kāda neatrisināma lieta un ka mēs tomēr varēsim sākt strādāt," sacīja Ārberga.

Frizieri atzīst, ka jaunie nosacījumi prasījuši papildus izmaksas, piemēram, aizsargbarjeru, speciālu respiratoru, cimdu un dezinfekcijas līdzekļu iegādei. Tai pat laikā atgriezties darbā varēs ar samazinātu kapacitāti, jo telpās nevarēs atrasties tik daudz cilvēku, cik līdz šim, un starp klientiem būs jāatvēl laiks telpu vēdināšanai.

Vairums nozares pārstāvju tomēr norādīja, ka cenas paaugstināt nevēlas, jo tas nebūtu godīgi pret klientiem.

Savukārt friziersalona "Elfrisa" vadītāja Ilvija Ziemele prognozēja, ka cenas par pakalpojumiem paaugstināsies. "Ir kolēģi, kas cenas celt negrib, varbūt viņi atstās vecās. Taču šīs papildu izmaksas un šie divi mēneši dīkstāves režīmā mums neļauj iekļauties vecajās cenās. Frizierim ir jānomaksā īre, un tagad iespēja nopelnīt arī ir uz pusi mazāka,"

Valsts policija (VP) vismaz sākotnēji centīsies veikt preventīvas pārrunas par izdarītiem pārkāpumiem, nevis uzreiz sodīs, piektdien preses konferencē solīja VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Viņš skaidroja, ka, līdzīgi kā ar tirdzniecības vietu uzraudzību un kontroli, VP izlases kārtībā uzraudzīs skaistumkopšanas salonus.

"Protams, neesam tendēti un nav policijas pašmērķis piemērot sodus. (..) Veiksim preventīvas pārrunas un, ja konkrētais salons varbūt nebūs izpildījis noteiktas prasības, visticamāk, ka mēs veiksim aizrādījumus un brīdināsim par to, ka tad, ja nākotnē šīs prasības netiks ievērotas, var tikt piemērots administratīvais sods," teica Krapsis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka VP pārbaudes veiks tā, lai nozari varētu uzraudzīt pietiekamā apmērā, lai cilvēki saprastu, ka izvirzītās prasības nepieciešamas, lai valstī uzlabotos epidemioloģiskā situācija un mazinātos Covid-19 saslimstības rādītāji.

Jautāts par VP kapacitāti šādu pārbaužu veikšanai, Krapsis pauda pārliecību, ka klāt nākušo pārbaudāmo objektu nebūs tik daudz, lai policija ar savu šā brīža kapacitāti nespētu veikt kontroli.

"Mēs jau šobrīd esam spēkus mobilizējuši un novirzījuši no mājsēdes uz tirdzniecības vietu kontroli vai tām pulcēšanās vietām, kur gaišā dienas laikā vai brīvdienās cilvēki dodas atpūsties," skaidroja Krapsis, uzsverot, ka ik katrā skaistumkopšanas salonā nav arī nepieciešamība veikt VP pārbaudi katru dienu.

Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) Eiropas Savienības preču un pakalpojumu tirgus nodaļas vadītājas Jolantas Reinsones sniegtās informācijas, skaistumkopšanas pakalpojumu nozarē ir nodarbinātas 8715 personas, bet uzņēmumu skaits sasniedz 2663. Nākamnedēļ, 1.martā, darbu varēs atsākt 59% no nozarē esošajām juridiskajām personām, kā arī 74% fizisko personu, kas sniedz skaistumkopšanas pakalpojumus.

Jau vēstīts, ka valdība otrdien, 23.februārī, vienojās, ka no 1.marta klātienē varēs saņemt friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumus.

Pēc EM priekšlikuma, noteikumi "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" papildināti ar prasībām skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, nosakot specifiskas prasības, ko nepieciešams ievērot un nodrošināt, lai sniegtu drošus skaistumkopšanas pakalpojumus. Tostarp pakalpojuma sniedzējam būs pienākums par darbību paziņot Veselības inspekcijai.

Vienlaikus kosmētiķu un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju kosmetoloģijā darbs joprojām nav atļauts. Tāpat klātienē nedrīkst strādāt arī pirtis.