Dažās dienas pēc Valdgales purva un meža ugunsgrēka interneta medijos parādījās kāda Krišjāņa Langes raksts, kurā viņš atklāj «šausmu lietas» par minēto ugunsnelaimi. Noticēt autora runām par ugunsdzēsēju bezatbildību un vienaldzību, apgalvojumiem par glābēju priekšniecības nekompetenci ir visai grūti, jo sabiedrībā ir gana daudz gudrinieku, kuri zina daudz labāk, kā dzēst un kā glābt – labāk nekā profesionāli ugunsdzēsēji glābēji.
Palūdzu komentēt šo Langes rakstu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšniekam ģenerālim Oskaram Āboliņam. Viņš atbildēja: «Līdzīgi kā ikvienā ugunsgrēkā, arī šajā ir tā, ka ne vienmēr, novērojot no malas, ir redzamas visas ugunsdzēsēju glābēju darbības: piemēram, ja deg vienstāva māja ar četriem stūriem, bet vērotāji stāv pie viena no tiem, protams, ka viņi neredzēs tās darbības, kas notiek pie pārējiem stūriem un iekšpusē. Šajā gadījumā ir līdzīgi: skatoties no malas vai ejot garām, var rasties nepilnīga aina par ugunsdzēsēju glābēju darbībām. Tomēr vēršu uzmanību, ka visi ugunsdzēsēji glābēji ir profesionāļi ar ne tikai attiecīgu izglītību, bet arī pieredzi ugunsgrēku apkarošanas taktikā un dzēšanā.»
Šodien Neatkarīgā intervē Oskaru Āboliņu.
- Kāda situācija ir ar VUGD resursiem lielu katastrofu gadījumos? Vai jums visa pietiek, lai tādas katastrofas novērstu?
- Jā, resursu mums pietiek. Dienesta iekšējās kārtības noteikumi paredz, ka resursus plāno atbilstoši notikuma raksturam, un, ja ir liela nelaime, tad tiek organizēta resursu piesaiste no brīvajām maiņām. Ja kādā no reģioniem kaut kas tāds ir noticis, tas nenozīmē, ka mēs nereaģētu uz ikdienas situācijām - uz ugunsgrēkiem un glābšanas darbiem. Protams, lielu ugunsgrēku gadījumos mēs veicam tehnikas pārdislokāciju, šajā gadījumā uz Valdgali pārdislocēja tehniku no Kurzemes reģiona, arī no Zemgales. Valdgales ugunsgrēka dzēšanai tika piesaistīti cilvēku resursi no citiem reģioniem, bet skaidrs ir tas, ka šāda resursu piesaistīšana nevar būt bezgalīga, jo mums jāplāno cilvēku darbalaiks tā, lai viņiem būtu pienācīga atpūta. Tā kā resursu piesaiste bija liela, mēs notikuma vietā organizējām atpūtas pauzes, jo cilvēks nevar 12 stundas bez apstājas strādāt tik smagu darbu - it sevišķi ņemot vērā ugunsgrēka specifiku un lielo karstumu, kā arī to, ka cilvēki strādā speciālajos aizsargtērpos. Arī viens otrs žurnālists pamēģināja šādā tērpā vienkārši pārvietoties ar automašīnu: viņi nesaprata, kā tajos ir iespējams strādāt...
- Jūs jau teicāt - tas ir ārkārtīgi smags darbs. Kā ir ar fizisko sagatavotību?
- Cilvēkiem bija atelpas, bija ēdināšana un dzeramais ūdens. Runājot par fizisko sagatavotību - mēs visi katru gadu kārtojam normatīvus, lai pārliecinātos par savu fizisko kondīciju. Ik gadu veicam arī veselības pārbaudes. Viss liecina, ka mūsu sagatavotība ir augstā līmenī. Ja cilvēks izvēlas šo profesiju, viņš labi apzinās, uz ko viņam jābūt gatavam, kādi riski un kādas grūtības viņu gaida. Tas ir darbs paaugstinātā spriedzē un paaugstinātā temperatūrā. Ja runājam par Valdgales ugunsgrēku, nācās ņemt vērā šā ugunsgrēka īpašības, un tās bija specifiskas.
- Varonības momentus arī novērojāt?
- Mūsu puiši varoņdarbus veic ikdienā. Valdgales ugunsgrēkā nācās ņemt vērā specifiskus riska faktorus, cilvēkus iesaistot šajā notikumā. Šajā ugunsgrēkā bija pavisam cita bīstamība, salīdzinot ar citām ugunsnelaimēm, kas notiek dzīvojamās ēkās vai ražošanas sektorā. Meža ugunsgrēka dzēšanu nedrīkst veikt naktī, jo tas ir ļoti bīstami: vizuāli nevar pārliecināties par briesmām, kas patiesībā eksistē. Kokiem saknes ir izdegušas, tie krīt bez skaņas. Tāpēc darba iecirkņos bija speciāli novērotāji, kuri īpaši vēroja koku krišanu, un mēs, lai lokalizētu degšanu un saīsinātu tās laiku, šādu cilvēku palīdzību izmantojām nepārtraukti. Īpaša riska zona ir kūdras ugunsgrēks, kas rada kūdras gruzdēšanu. Un gruzdēšana var notikt lielā dziļumā. Viens mūsu kolēģis ar kāju ieklupa šādā izgruzdējušā caurumā un guva kājas apdegumu. Protams, visi cilvēki tiek attiecīgi instruēti, un glābšanas darbu vadītājs, pieņemot attiecīgu lēmumu, uzņemas atbildību par visu notiekošo. Ja runājam par varonību... Cilvēki godprātīgi un ar lielu atdevi cīnījās ar šo ugunsnelaimi, un šāda cīņa nepavisam nav vienkārša. Izdega ap 1300 hektāru platības, un mēs varam tikai attāli iedomāties, cik daudz tas ir. Šā ugunsgrēka dzēšanu apgrūtināja piekļuve: mežu sektori nebija viegli pieejami, lai mēs tos pēc iespējas ātrāk varētu lokalizēt un likvidēt. Tika iesaistīta arī kāpurķēžu tehnika, kvadracikli, lai maksimāli likvidētu šo notikumu, bet - kā jebkurā no šiem procesiem - parādījās daudzas nianses, kuras nācās uz vietas risināt ar Valsts meža dienestu, ar uzņēmumu Latvijas valsts meži, kuri veidoja drošības joslas, lai nepieļautu ugunsgrēka tālāku izplatīšanos. Lai izprastu notikuma apmērus: kopīgais perimetrs, kas mums bija jānosedz, bija 20,5 kilometri. Šis perimetrs bija jānovelk ar šļūteņu līnijām, jānodrošina nepārtraukta ūdens padeve, lai mēs varētu veikt dzēšanu. Darba apjoms bija prātam neaptverams. Žurnālisti, kas bija klāt šim notikumam, atzina, ka tā ir neiespējamā misija. Tomēr veiksmīgi tikām ar to galā. Protams, sekos notikuma analīze, padziļinātas sarunas ar Valsts meža dienestu, ar Latvijas valsts mežiem - par to, kā mēs nākotnē varētu nodrošināt brīvu piekļuvi mežu kvartāliem.
- Cik cilvēku tika iesaistīti šajā notikumā?
- Katru dienu - ap 150 cilvēkiem. Bija divi režīmi: dienas fāze, kad darbojamies aktīvi, un nakts fāze, kad jāveic uzraudzība, lai nepieļautu uguns tālāku izplatību. Naktīs cilvēku skaitu centāmies samazināt, taču bija jānodrošina visi darba iecirkņi, lai nepieciešamības gadījumā varētu reaģēt.
- Kāpēc krīžu vadības padomes sanāksme notika tik vēlu - aptuveni nedēļu pēc ugunsgrēka sākšanās brīža?
- Šajā gadījumā nav jātaisnojas, ka būtu par vēlu kaut kas noticis. Tas ir vesels process, vispirms rūpīgi jāizanalizē, kāda palīdzība nepieciešama, kāds ir tās apjoms un kādi ir palīdzības uzdevumi. Jau pirmajā dienā, kad sākās Valdgales purva ugunsgrēks, mēs monitoringa fāzē Eiropas civilās aizsardzības mehānisma sistēmā ielikām ziņu, ka pie mums ir šāds notikums, pasakot arī to, ka, iespējams, mums būs nepieciešams palīdzības resurss. Mēs arī redzējām, cik nopietna situācija ir Grieķijā un Zviedrijā, tāpēc sapratām, ka resursi, ko mums varēs piedāvāt civilās aizsardzības mehānisms, būs samērā ierobežoti. Tāpēc meklējām alternatīvas. Tad, kad tika apzināts nepieciešamās palīdzības apmērs un konkrēto resursu veids, valstu savstarpējo līgumu ietvaros tika analizēta iespēja piesaistīt palīdzību. Tika piesaistīts Lietuvas bruņoto spēku helikopters. Mums ir līgums arī ar Baltkrievijas ārkārtējo situāciju ministriju, un tas, kas tika atsūtīts no turienes, nebija militārais helikopters. Jau laikus tika gatavota visa dokumentācija un veikta tās saskaņošana, lai krīzes vadības padome varētu pieņemt lēmumu. Mēs loģiski veicām visas darbības, lai varētu sanākt krīzes vadības padome. Iespējams, cilvēkiem šķita, ka notiek vilcināšanās.
- Cilvēki bija sašutuši par to, ka visa valsts vadība aiziet atvaļinājumā, bet ugunsdzēsēji glābēji cīnās vieni paši.
- Tā tas gluži nebija. Atbilstoši likumam katrai ministrijai ir uzdevumi, kas tām jāpilda šādās situācijās. Aktīvi rīkojās VARAM, kuras pārziņā ir pašvaldību jautājumi, kas tika risināti kontekstā ar ugunsgrēku, ļoti labi redzējām, kā rīkojās Zemkopības ministrija, kuras pārziņā ir Valsts meža dienests un Latvijas valsts meži. Visas darbības tika veiktas atbilstoši situācijai.
- Iekšlietu ministrs Kozlovskis teica, ka esot bijusi ļaunprātīga dedzināšana.
- Ar šo jautājumu nodarbojas Valsts policija. Ir divas situācijas: Valdgales ugunsgrēks un septiņas atsevišķas vietas, kas tika ļaunprātīgi aizdedzinātas. Koncentrējot Valsts meža dienesta resursus, šīs septiņas vietas tika ātri nodzēstas. Šo situāciju izglāba Valsts robežsardzes helikopters, kas, izlūkojot mūsu - Valdgales - ugunsgrēka teritoriju, pamanīja vēl septiņus uguns perēkļus.
- Ko jūs gribētu pateikt šiem ļaunprātīgajiem dedzinātājiem?
- Šiem cilvēkiem pirmām kārtām nedrīkst dot rokās sērkociņus, un tas attiecas ne tikai uz meža, bet arī uz kūlas ugunsgrēkiem. Viņi neapzinās sekas, jo ugunsgrēki var beigties traģiski. Tie var būt nekontrolējami meteoroloģisko apstākļu ietekmē. Mums bija sarežģīti dzēšanas apstākļi, jo, mainoties vēja virzienam, vajadzēja koordinēt savus resursus. Pirms jūs ņemat rokās sērkociņus - pat kurinot grilu -, ir jāizvērtē visi iespējamie riski. Savukārt meža ugunsgrēki, pateicoties sausajai zemsedzei, var iegūt neaptveramu spēku. Es pat negribu runāt par Grieķijas ugunsnelaimi, kur uguns uz priekšu gāja milzu ātrumā, bet cilvēkiem vajadzēja glābties jūrā.
- Un kā ar kūlas dedzinātājiem? Tos, manuprāt, var droši uzskatīt par garīgi slimiem indivīdiem.
- Dinamika ir kā pa viļņiem - vienu gadu vairāk, citugad mazāk... Mēs gribam aizklauvēties līdz cilvēku sirdsapziņai, ka kūlas dedzināšana nav atbalstāms pasākums, tā ir nosodāma darbība. Veidojam videomateriālus, veicam izglītojošu kampaņu, lai mazinātu vēlmi dedzināt kūlu. Sadeg tik daudz dzīvnieku, nosvilst saimniecības, un pat cilvēki iet bojā!
- Valdgales ugunsgrēkā daudz dzīvnieku aizgāja postā?
- Par to vairāk zinās teikt Valsts meža dienests. Domāju, dzīvnieki ir gājuši bojā. Ņemot vērā perimetra lielumu un situācijas attīstības straujumu, daļa dzīvnieku vienkārši nepaspēja aizbēgt... Bet es novēroju kādu interesantu lietu. Meža dzīvniekiem nebija bail no mums, viņi pat nāca mums klāt darba iecirkņos - zaķi, lapsas... Viņiem noteikti slāpa, un mēs viņiem nodrošinājām iespēju padzerties: pēc dzēšanas darbiem grāvjos bija palicis daudz ūdens.
- Vai darba samaksa ugunsdzēsējus apmierina?
- Valsts mums piešķīra finanšu līdzekļus, un mums vajadzēja saprast, kurām darbinieku kategorijām un kādā mērā palielināt algas. Samaksas sistēmai jābūt saprotamai, caurspīdīgai un taisnīgai. Divu gadu laikā algas palielinājums ir bijis no 25 līdz 45 procentiem, un augstākais palielinājuma procents ir tieši ugunsdzēsējiem glābējiem. Viņi pēc nodokļu nomaksas saņem vidēji 700 eiro. Izvērtējot riskus, ar kuriem saskaras ugunsdzēsēji glābēji, protams, gribas, lai viņu atalgojums būtu lielāks. Pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros mēs rodam iespēju cilvēkus arī prēmēt, lai kaut kādā veidā stimulētu viņus palikt šajā profesijā.
- Vai jums kāds pateica paldies par Valdgales ugunsgrēka likvidēšanu?
- Mums ir ļoti daudz teikts paldies... Izmantojot iespēju, es gribu pateikt paldies ugunsdzēsējiem glābējiem - par to darbu, ko viņi paveica, likvidējot gan Valdgales, gan citus šīs vasaras meža ugunsgrēkus.
- Protams, jūs sakāt paldies saviem ugunsdzēsējiem. Bet es domāju ko citu: vai jums pateica paldies, piemēram, Valsts prezidents, premjers utt.?
- Jā, jā! Tas gan nav publiski izskanējis medijos, bet arī ministri, kuri apmeklēja ugunsnelaimes vietu, izteica pateicību.
- Kurš ministrs apmeklēja notikuma vietu?
- Konkrēti - iekšlietu ministrs Kozlovskis.
- Tas jau viņam tā kā būtu darba pienākums.
- Kozlovskis ugunsgrēka vietu apmeklēja divas reizes. Bija arī zemkopības ministrs un finanšu ministre. Jebkurā gadījumā - domāju, ka pateicības vēl noteikti sekos.
- Arī finansiālā izteiksmē?
- Arī tā, jo mums būs jāatjauno daudzi resursi. Bet mūsu galvenā pateicība ir - pateicība no cilvēkiem. Sociālajos tīklos bija liels atbalsts, arī vietējie iedzīvotāji mums teica lielo paldies, daudzi teica, ka to, ko darām mēs, neviens cits neizdarītu. Bija daudz aizkustinošu momentu, un viens bija tāds: piebrauca sirms pāris uz riteņiem, un sieviete apķērās man ap kaklu, sacīdama: «Paldies, ka izglābāt mūsu ciemu no uguns!»
- Vai no IKP diviem procentiem kaut ko dabū arī VUGD?
- Nē. Tas attiecas tikai uz aizsardzības budžetu. Mūsu budžets šogad ir 62,1 miljons eiro, no kura lielāko daļu veido atalgojums. Bet mēs varam nopirkt arī jaunus speciālos auto un aprīkojumu.
- Helikopteri nav jāpērk?
- Tas nav lietderīgi - VUGD vajadzībām nopirkt vienu vai divus helikopterus un veidot aviācijas pārvaldi. Šis resurss ir ļoti dārgs. Bet, ja mūsu Bruņoto spēku un Robežsardzes rīcībā ir helikopteri, kuri var veikt glābšanu, meklēšanu un ugunsgrēku dzēšanu, tad šis resurss valstiski jāizmanto, ko arī darījām šoreiz.
- Ko jūs gribētu atgādināt cilvēkiem?
- Tiklīdz jūs ieraugāt ugunsgrēku vai kādu citu nelaimi, tūdaļ zvaniet uz 112! Cilvēki kļūdaini domā, ka viņu pirmais uzdevums ir visu nofilmēt mobilajā tālrunī un izlikt sociālajos tīklos. Daudzi kliedz: glābēji pārāk ilgi brauc! Skatāmies pēc saviem pierakstiem: ierašanās laiks ļoti labs... Bet izrādās, ka neviens nav pacenties piezvanīt uz glābšanas dienestu, visi tikai filmējuši! Reizēm ir tā, ka mēs kaut ko ieraugām sociālajos tīklos vai kādā portālā, bet izsaukuma nav! Gadās arī tā, ka apkārt ugunsgrēkam stāv vesels bars «lietpratēju», katram ir savs «pareizais» viedoklis, kā jādzēš vai kā jāglābj, bet, kad sāc jautāt - kurš zvanīja uz 112? - neviens nevar neko pateikt. Atcerieties, lūdzu, ka mūsu darbā svarīgs ir laiks: jo ātrāk mēs tiksim izsaukti, jo ātrāk mēs atbrauksim, jo lielāka būs iespēja izglābt cilvēkus, īpašumus un dzīvniekus.
- Kas ir dramatiskākais notikums jūsu profesionālajā darbībā?
- Veikala Maxima traģēdija. Bet par to mēs nerunājam.
