Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir pieņēmusi lēmumu Merķeļas ielas 13. nama pagalmā jeb sētas mājā ierīkot hosteli, kas būtu lieliski piemērots studentiem, koriem, deju kolektīviem un viesmāksliniekiem ar pieticīgām prasībām.
RLB priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais cer, ka jau novembrī Rīgas centrā izdosies atklāt naktsmītni, kur par gultasvietu būtu jāmaksā no četriem latiem.
Līdz martam RLB bija izveidojies 115 899 latu parāds, no kuriem lielākā daļa ir nodokļu parāds, tāpēc biedrība ķērusies pie iespēju izskatīšanas, lai varētu papildināt budžetu. Māmuļa nesaņem ne Rīgas domes, ne valsts dotācijas, un vienīgie ienākumi ir telpu noma.
"Tirgus situācija pēdējos gados ir dramatiski mainījusies. Bijām pieraduši pie regulāriem ienākumiem, bet pēdējos gados nebijām gaidījuši tik būtisku telpu nomu kritumu. Biedrības namam ir vairākas telpas – daļa no tām atrodas pagalmā, un īrnieki vairs nebija gatavi maksāt pat latu par kvadrātmetru, tāpēc bija jāmeklē citi risinājumi, kādā veidā gūt ienākumus," Neatkarīgajai skaidro RLB priekšsēdētājs I. Čaklais.
Māmuļas iekšpagalmā esošo septiņu stāvu ēkā paredzēts izbūvēt dažāda lieluma istabas. "Maksa par naktsmītni varētu veidoties dažādi. Piemēram, ja līdzi ir savs guļammaiss, nakšņošana maksātu četrus latus naktī. Ja nepieciešama gultasveļa, tad papildus vienu latu. Dvieļa noma – 50 santīmu. Tā to cenu dažādi var apaudzēt," skaidro I. Čaklais.
Viņš atzīst, ka ar hosteli visus parādus neizdosies segt, taču cer, ka ar dažādu pakalpojumu piedāvāšanu trešdaļu no visiem izdevumiem varētu apmaksāt.
Lai varētu ierīkot hosteli, jāveic rekonstrukcija un jāsakārto apkures lietas. Tāpat visam biedrības namam jānomaina logi, stāsta RLB priekšsēdis. Viņš atzīst, ka uz dažādiem lieliem pasākumiem, piemēram, 2006. gadā uz NATO samitu, Māmuļai bija veikts kosmētiskais remonts, sakopta fasāde, taču logi tā arī nav nomainīti. Pēc aptuvenām aplēsēm, maksimālā investīciju summa varētu sasniegt 80 000 latu. Pašas biedrības rīcībā brīvu līdzekļu nav, tāpēc tiek apsvērti divi varianti, kā iegūt naudu. Viens no tiem paredz piesaistīt investoru, kas vēlāk no peļņas atgūtu ieguldījumus, otrs – kredīta ņemšana.