Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" (LOC) rekonstrukcijai pašlaik ir atrasti 20 837 361 eiro, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sacīja Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins.
Ierēdnis pastāstīja, ka LOC pārbūves otrajam posmam kopumā nepieciešami aptuveni 48,35 miljoni eiro, attiecīgi trūkstošā finansējuma avoti varētu būt aizņēmums, Eiropas Savienības (ES) fondu projektu atlikumu pārdales vai ES fondu 2028.- 2034.gada investīciju līdzekļi.
Pašreiz pieejamais finansējums iegūts, pārdalot līdzekļus no pasākuma "Lielo ostu publiskās infrastruktūras attīstība". Savukārt 1,2 miljoni eiro no pārdalītās naudas ir no ERAF primārās veselības aprūpes infrastruktūras finansējuma, kas sākotnēji bija paredzēts Rīgas Stradiņa universitātes projekta īstenošanai, taču projekts ticis atsaukts. Vēl 7,1 miljons eiro rasts no ERAF atbrīvotā finansējuma.
Līdz septembra beigām plānots Ministru kabinetā iesniegt informatīvo ziņojumu, lūdzot atļauju RAKUS slēgt līgumu ar būvniekiem vismaz par pirmo rekonstrukcijas darbu posma daļu.
Trūkstošo līdzekļu ieguvei netiek izskatīts aizņēmums no Eiropas Investīciju bankas (EIB), jo bankas izpēte aizņemot aptuveni vienu gadu. Taču slimnīcas pārstāvji ar šo banku runā par tiešo aizņēmumu. Kņigins tikšanos ar EIB pārstāvi plāno 26.septembrī. No Ziemeļvalstu investīciju bankas iespējams bezķīlas finansējums ar nosacījumu, ka ir spēja to atmaksāt. Šī banka pieprasījusi RAKUS informāciju par šī gada finanšu plūsumu, kas tikšot iesniegta 15.septembrī. Pēc šo rādītāju saņemšanas banka lēmumu pieņems četru līdz sešu mēnešu laikā.
Aizņēmumu no "OP Bank" kā variantu neizskata, jo tur aizdevums tiek izsniegts kā hipotēka vai ķīla, ir nepieciešams galvojums vai valsts garantija, vai arī depozīts 6 līdz 12 mēnešu kredītmaksājumu apmērā. Notiek sarunas arī ar Valsts kasi, kur aizņēmuma termiņš ir 30 gadi.
Finanšu ministrija (FM) aizņēmuma darījumu neatbalsta, jo tas radīs negatīvu ietekmi uz fiskālo telpu.
Līdz novembrim plānots ar FM vienoties par to, kāds finansējuma avots būtu akceptējams, lai varētu sākt īstenot otrā posma īstenošanu. Kņigins atzīmēja, ka tiek gaidīta atbilde arī no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras par iespēju iegūt naudu no investoriem.
Patlaban esošajā ES fondu plānošanas periodā neesot paredzami fondu atlikumi no citiem ieguldījumiem vai sektoriem, taču cerības esot uz ES fondu 2028.-2034.gada plānošanas perioda investīcijām. ES ir uzsākusi budžeta plānošanu šim periodam, galvenā pārmaiņā tajā būšot pāreja no aptuveni 50 atsevišķām programmām uz 16 programmām, kas apvienos vairākus fondus. Tāpēc fondu pieejamība tiks sasaistīta ar politisko un reformu mērķu sasniegšanu, un sagaidāma lielāka konkurence starp nozarēm, sacīja Kņigins.
LOC stacionāra galvenais ārsts Andrejs Pčolkins informēja, ka laikā no pagājušā gada 13.jūnija līdz šī gada 2.jūlijam saņemti seši būvnieku piedāvājumi rekonstrukcijas darbiem, bet neviens no tiem neiekļaujas pieejamajā finansējuma robežās.
Slimnīcas aprēķini liecina, ka rekonstrukcijas abu posmu kopējās izmaksas veido 81 256 412 eiro. Tiek apsvērts arī variants, kurā tiek saglabāts esošais medicīniskais aprīkojums, kas izmaksas varētu samazināt par aptuveni 20 miljoniem eiro.
Šobrīd norit iesniegto piedāvājumu izvērtēšana, un zemākais piedāvājums rekonstrukcijas darbiem ir 63 681 010 miljoni eiro.
Pčolkins uzsvēra - ja LOC rekonstrukcijas projekts tiek dalīts divos posmos, būtiski to īstenošanu nodrošināt vienlīdzīgos periodos, lai kopējais process "neievelkas". Līdz šim esot saņemti, piemēram, divi periodi 24 mēnešu termiņā, kas apdraud pakalpojumu nepārtrauktības sniegšanas iespējas un aprūpes kvalitāti.
Viņš sacīja, ka projekta īstenošana ir vitāli nepieciešama gan pacientiem, gan darbiniekiem. LOC telpās pārbūves darbi nav veikti kopš stacionāra nodošanas ekspluatācijā 1986.gadā, pie tam ēkā ir novecojušas inženierkomunikācijas, ventilācija, ugunsdrošības un vājstrāvu tīkli, kas apdraudot procesu nepārtrauktību un pacientu drošību.
Vienlīdz būtiski veikt rekonstrukciju arī tāpēc, ka pieaug pieprasījums pēc onkoloģiskajām operācijām. Kā informēja Pčolkins, vēža incidence Latvijā pieaug par aptuveni 2% līdz 3% gadā.
LOC stacionāro un ambulatoro pacientu skaits sasniedz aptuveni 40 000 gadā. Kopumā LOC ir 80% no Latvijas onkoloģijas ārstniecības infrastruktūras apjoma, norādīja RAKUS pārstāvji.
Pirmajā rekonstrukcijas posmā, kur plānots atjaunot operāciju bloku un intensīvās terapijas bloku, plānota astoņu operāciju zāļu izbūve, nodrošinot iespēju palielināt operāciju skaitu. Šobrīd stacionārā ir četras operāciju zāles.
Galvenie rekonstrukcijas projekta rādītāji ietver LOC stacionāra telpu pārbūvi 13 963,2 kvadrātmetru platībā, operāciju bloka un intensīvās terapijas telpu paplašināšanu, sešu liftu nomaiņu un jauna fasādes lifta, kā arī divu kāpņu telpu ierīkošanu. Paredzēts veikt arī telpu pielāgošanu medicīnas personāla vajadzībām, tehnisko telpu pārbūvi un izbūvi inženierkomunikāciju un iekārtu izvietojumam 5860 kvadrātmetru platībā, kā arī labiekārtot apkārtējo teritoriju 4900 kvadrātmetru platībā.
Papildu pacientu, darbinieku un tautsaimniecības ieguvumiem, projektam ir arī militāra un stratēģiska nozīme. Rekonstruētais bloks kalpošot kā rezerves un dubultās kapacitātes punkts krīžu laikā, piemēram, pandēmijas, masveida negadījumu vai militāra apdraudējuma gadījumā. Vienlaikus LOC funkcionē kā kritiskās infrastruktūras daļa, nodrošinot nepārtrauktu onkoloģisko aprūpi arī ārkārtas situācijās.
Prakstiski tas nozīmētu to, ka gadījumā, ja ar stacionāru "Gaiļezers" atgadītos kas neparedzams, strādāt varētu LOC.
Pēc informatīvā ziņojuma slimnīca varētu slēgt līgumu ar pretendentu, to cer izdarīt līdz 1.novembrim.
LOC telpu nodošana būvniekiem un demontāžas darbu uzsākšana indikatīvi plānota 2026.gada janvārī.
Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) norādīja, ka būtiski nevilcinoties vienoties par kādu no risinājumiem, lai rekonstrukcija "neiestrēgtu". Slimnīcas pārstāvji papildināja, ka būtiski līgumu par pirmo posmu noslēgt pēc iespējas ātrāk arī, lai izvairītos no piedāvājumu sadārdzinājuma.
"Abi etapi ir vienlīdz svarīgi, un negribam palikt situācijā, kad nezinām, kad rekonstrukcija tiks pabeigta," sacīja Bērziņš. Viņš piebilda, ka, ja nebūs drosme pieņemt lēmumu par aizņēmumu, nekas labs nav gaidāms.
Komisija vienojās sagatavot vēstuli Ministru kabinetam, atgādinot par projekta nozīmīgumu un aicinot neatlikt lēmumus par finansējuma nodrošināšanu.