Otrdienas Ministru kabineta sēdē paredzēts izskatīt projektu “Rīgas Latviešu biedrības nama (RLBN) atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas programma 2023.–2030. gadam”. Pēc mīņāšanās uz vietas valdība (aizejošā) beidzot pieķersies būtiskiem darbiem, kam šoreiz ir labi nolūki. Ir pamats cerēt, ka neaktivizēsies tradicionālie latviskā gara sliktie atzari – strīdi, kašķi, nenovīdība un lipīgas rociņas, kam pieķeras katrs naudas gabaliņš, kas slikti piestiprināts.
Mazliet vēstures. Pirmais Rīgas Latviešu biedrības nams celts 1869. gadā pēc Jāņa Fridriha Baumaņa projekta. 1897. gadā ēku nedaudz paplašināja un pārveidoja pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta. Taču 1908. gadā šī ēka pilnīgi nodega.
1908. gada oktobrī Vidzemes gubernators apstiprināja arhitekta Eižena Laubes skices, bet jau 1909. gada aprīlī tika apstiprināts jauns arhitektu Eižena Laubes un Ernesta Poles projekts. Ēka tika uzcelta pēc viņu abu projekta. Neoklasicisma garā projektētās ēkas būvdarbus beidza rekordātrā laikā, un namu iesvētīja 1909. gada decembrī. Taču uz klasicisma fona bija jūtamas arī jūgendstila iezīmes, piemēram, dekoratīvie panno, kurus sarežģītā krāsaina cementa un mozaīkas ielikumu tehnikā veidojis mākslinieks Janis Rozentāls. Centrālajā kompozīcijā redzami alegoriski tēli no senām teiksmām - tie ir Pērkons, Potrimps un Pīkols, kuri simbolizē kultūras mērķus: skaistumu, spēku un gudrību.
Pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu otrajā pusē par RLB goda biedru kļuva Kārlis Ulmanis, biedrības sabiedriskā dzīve aktivizējās, iegūstot izteiktu reprezentācijas raksturu. Nācās veidot jaunas telpas saviesīgiem pasākumiem, tāpēc 1935. gadā tika nolemts nojaukt blakus esošo četru stāvu namu Merķeļa ielā 15, kas piederēja biedrībai jau no 1902. gada. Jaunās piebūves projektēšanu uzticēja arhitektam Eiženam Laubem.
Vairāk nekā gadsimtu senajai RLB ēkai ir savas problēmas, un saimniecības nodaļas vadītājs Aivars Gailis sarunā ar “Neatkarīgo” atzīst, ka daudz kas šā skaistā nama “iekšās” ir novecojis: “Diezgan sarežģīti noteikt, kādā stāvoklī ir komunikācijas. Tā, piemēram, lielo pasākumu rīkošanas laikā nereti bija apgrūtināta tualešu darbība - nevarējām nodrošināt normālu ūdens padevi. Kad remontējot noņēmām stāvvadus, atklājām, ka tur viss ir aizaudzis ciet… Bet kopumā ēka nav avārijas stāvoklī. Taču, lai namu varētu labi ekspluatēt, viss ir jāsakārto. Tur jāiegulda pamatīgs darbs.”
Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja vietniece Gaida Jablovska, runājot ar “Neatkarīgo”, pauda cerību, ka otrdienas MK sēdes punkts par RLB nama atjaunošanu un restaurāciju būs tikai tehniskas dabas jautājums un tiks pieņemts pozitīvs lēmums.
“Mums kā biedrībai šis nams ir jāuztur, jānopelna nauda gan sētniekam, gan garderobistēm. Plaisā sienas, logi jāmaina, nerunājot nemaz par Rīgas kanalizāciju, kas nespēj noreaģēt uz pēkšņajiem plūdiem,” teic Jablovska un atgādina, ka reiz “uz lieliem svētkiem” tika piešķirta nauda, lai vismaz RLB nama fasādi nokrāso un dažus radiatorus nomaina, bet viens otrs “godprātīgs” strādnieks RLB priekšsēdētāja kabinetā vienu radiatoru nomainīja, bet otru - aizmirsa…
Skaistā nama ekspluatācijas problēmas samilst arī tādēļ, ka “mūsu trīsdesmitgadniekiem diez vai ir vajadzīgs tāds Rīgas Latviešu biedrības nams”, domā Jablovska. “Jaunajiem cilvēkiem ir svarīgs viņu bizness, ikdienas problēmas - nevis biedrības nams. Un daudz jaunu cilvēku mēs šeit neredzam,” saka Jablovska, “un tomēr mums ir kori, dejotāji, kas darbojas mūsu namā - tātad pie mums nāk gana jauni cilvēki. Ja biedrības vadībā ir personības, kas ziedo savu laiku RLB vadīšanā un virzībā, tad viss notiek. Ja Rīgas dome vai Kultūrkapitāla fonds piešķir naudu kādam projektam, tad var priecāties, ka vienam vai otram māksliniekam ir dabūts honorārs.”
Kam ir nepieciešama Rīgas Latviešu biedrība un tās nams? Varbūt vienkāršāk būtu namu atdot valstij - lai tā dara ar šo namu, ko vien vēlas? Jablovska tam nepiekrīt: “Rīgas Latviešu biedrība un tās nams ir vajadzīgs Latvijas valstij, kas idejiski turpina to, ko RLB iesāka 1868. gadā - vienot un izglītot latviešus. RLB taču organizēja Pirmos vispārīgos latviešu dziedāšanas svētkus, kas notika 1873. gadā. Patlaban RLB namā joprojām ir izstāde par šo tēmu, un tā tika izveidota par mūsu biedrības līdzekļiem: gan Kultūrkapitāla fonds, gan Rīgas domes uzskatīja, ka tas nav aktuāli, tāpēc finansējumu nepiešķīra.”
Gaida Jablovska atzīst, ka vienlīdz svarīgi ir gan RLB idejiskie un nacionālās attīstības, gan paša nama atjaunošanas jautājumi, kaut gan tie pēdējie viņas sirdi nesilda - protams, paralēli saprotot, ka bez tiem otrajiem būs grūti risināt pirmos.
Sevišķi smags ir jautājums par ēkas energoefektivitāti: ēkai ir veci logi, kas laiž iekšā auksto gaisu kā caur sietu. “No 200 000 eiro, ko valsts, cerams, piešķirs, pirmām kārtām daļu izmantosim logu inventarizācijai, restaurācijai un nomaiņai,” saka Aivars Gailis. “Ir arī dūmeņi, no kuriem jānoņem bīstamās konstrukcijas, ir paredzēti pasākumi ugunsdzēsības drošībai. Taču - tā kā tuvojas rudens un slideno jumtu laiks, diez vai kāds dūmeņu meistars būs gatavs riskēt, lai pārvietos pa mūsu ēkas jumtiem, tāpēc naudu pārvirzīsim uz logu rekonstrukciju. Nākamajā kārtā jāizstrādā būvprojekti, lai sakārtotu pagrabu, tur esošās komunikācijas un hidroizolāciju.”
Kopējā summa, lai izremontētu un restaurētu LLB namu, ir 8,2 miljoni eiro. Nākamajā gadā plānotās vajadzības iekļaujas 1,4 miljonos eiro. Summas ir nozīmīgas, tās, protams, var arī mainīties, tāpēc jācer, ka tās atradīsies drošās rokās - vēl jo vairāk tāpēc, ka pirms divpadsmit gadiem Rīgas Latviešu biedrības saimnieciskā darbība bija gandrīz bankrota stāvoklī.
2011. gada jūlijā no amata atkāpās toreizējais RLB priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais, 10. Saeimas deputāts no partijas “Vienotība”. Lēmumu atkāpties Čaklais pamatoja ar to, ka viņam esot grūti īstenot pārmaiņas, lai biedrība kļūtu par pelnošu organizāciju. Viņaprāt, pārmaiņām esot pretojušies tie RLB darbinieki, kuri turoties pie savām vietām. “Atšķirībā no darbiniekiem, kas sitas tikai par savu algu, es strādāju par brīvu sabiedriskā kārtā,” uzsvēra Čaklais.
Tobrīd biedrībai bijis 46 000 latu parāds bankai, kura dēļ RLB ēka ir ieķīlāta. Turklāt, kā stāsta tās bijušais vadītājs, 13 000 latu katru mēnesi tika atvēlēti darbinieku algām, kamēr ieņēmumi sasniedz tikai aptuveni 6000 līdz 10 000 latu.
Čaklais apgalvoja, ka “biedrības finanšu un saimnieciskais stāvoklis ir tikai sekas”. “Cēlonis ir pilnīgs ideoloģijas trūkums un atkāpšanās no biedrības mērķiem, tostarp: sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tautas tradīcijas, nacionālo identitāti un latvisko dzīves veidu; veicināt latviešu nacionālās piederības un valstiskās apziņas nostiprināšanos; sekmēt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību. Kā redzams, biedrības mērķi ir īpaši aktuāli tieši šajā laikā un bija par pamatu tam, ka manā laikā biedrībā ienāca vairāk nekā 200 jaunu biedru,” stāsta Čaklais.
Taču jau 2012. gada aprīlī jaunievēlētā biedrības valde apturēja Ingmāra Čaklā biedra tiesības - ar pamatojumu, ka viņš novedis RLB līdz bankrota slieksnim, vēloties īstenot ieceri par hosteli biedrības sētas mājā. Ar domes lēmumu viņš tika izslēgts no RLB, ņemot vērā veikto auditu atzinumus, revīzijas komisijas atzinumus, pamatojoties gan uz biedrību likuma pantiem, gan RLB statūtu punktiem.
Un tad pēkšņi 2013. gadā Ingmārs Čaklais pazuda. Viņš vairs neieradās uz Saeimas sēdēm, uz telefona zvaniem neatbildēja. 2019. gadā Čaklais atklāja, ka jau sešus gadus ar ģimeni dzīvo Anglijā. Par aizbraukšanas iemesliem viņš runāja izvairīgi, tiesa gan, paskaidrojot, ka runas, kas 2013. gadā tika izplatītas par viņa finansiālajām problēmām, esot tikai baumas.
2019. gadā Čaklais stāstīja, ka sākotnēji veltījis laiku dzīves sakārtošanai svešā zemē. Čaklais apgalvoja, ka ar savām četrām augstākajām izglītībām viņam izdodas nopelnīt naudu, lai ģimene dzīvotu ļoti labi. 2019. gadā viņš teica, ka ģimene neplāno atgriezties uz dzīvi Latvijā.
Pēc Ingmāra Čaklā aiziešanas no RLB priekšsēdētāja amata par RLB vadītāju kļuva Guntis Gailītis. Ja viņam kopā ar kolēģiem izdosies pārvarēt RLB nama remontu un restaurācijas posmu, varēsim apgalvot, ka 12 gadu posms Gailīša vadībā ir bijis veiksmīgs.
