Otrdien pēcpusdienā bruņota policijas vienība ieradusies Ventspils tranzīta biznesa uzņēmuma "Ventbunkers" birojā Ventspilī, lai veiktu "sankcionētu pārbaudi".
Pārbaude tikusi veikta, "pamatojoties uz iepriekš saņemtu iesniegumu".Uzņēmuma pārstāvis Vladimirs Novodvorskis portālam apstiprināja, ka otrdien pēcpusdienā ofisā ieradušies bruņoti cilvēki.
Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde apstiprināja, ka notiek sankcionēta pārbaude saistībā ar kādu iesniegumu, kas saņemts jau iepriekš. Policijā norādīja, ka uzņēmumu vairākkārt brīdināja par iespējamām procesuālajām darbībām, taču tas nav reaģējis. "Tāpēc policija otrdien rīkojās saskaņā ar likumu un pārbaudīja AS "Ventbunkers"," norādīja policijas pārstāve Jolanta Knīse.
Knīse informēja, ka, policistiem ierodoties Sanatorijas ielā "Ventbunkers" teritorijā, "tur esošas personas nereaģēja uz vairākkārtējām policijas likumīgām prasībām. Tādēļ tika pieņemts lēmums izdarīt brīdinājuma šāvienu gaisā," informē Knīse.
Par pārbaudes mērķiem un rezultātiem plašāku informāciju policija šobrīd nesniedz.
Savukārt Oļega Stepanova pārstāvis Aleksandrs Niklass aģentūrai LETA stāstīja, ka šodien ap plkst.13.30 ar šaujamieročiem un asaru gāzi bruņojušies policisti ielauzušies "Ventbunkera" birojā Ventspilī, Sanatorijas ielā.
Kopā ar Liepājas policistiem esot bijušas arī trīs privātpersonas - brāļi Alvis un Jānis Hāzes, kā arī Mihails Dementjevs. Šie vīrieši "uzdevušies par "Ventbunkera" valdes locekļiem", stāstīja Niklass, uzsverot, ka, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, pret minētajām personām iepriekš sākts kriminālprocess par krāpšanu.
"Šī policijas rīcība visvairāk atgādina uzbrukumu privātuzņēmumam. Šaujamieroču lietošana gaišā dienā pilsētā ir tikai apliecinājums policijas neprofesionālai darbībai," uzskata Niklass.
"Ventbunkera" vadība un akcionāri gatavojot iesniegumu Valsts policijas vadībai un iekšlietu ministrei Linda Mūrniecei (JL) ar lūgumu steidzami veikt izmeklēšanu saistībā ar šodien notikušo. Niklass ir neizpratnē, kāpēc šīs darbības Ventspilī veikuši tieši Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas policijas iecirkņa darbinieki.
"Ventbunkera" pārstāvis apgalvoja, ka incidentā cietuši vairāki uzņēmuma darbinieki, kuru veselības stāvokli patlaban uzraugot mediķi.
"Ventbunkera" pārstāvis apgalvoja, ka incidentā cietuši vairāki uzņēmuma darbinieki, kuru veselības stāvokli patlaban uzraugot mediķi. Vienam no "Ventbunkera" biroja apsardzes darbiniekiem policijas veiktās pārbaudes laikā esot pārsista galva, tāpēc viņš nogādāts slimnīcā, pastāstīja Niklass.
Niklasam neesot skaidrs, kāpēc policijas darbinieki šodien ieradušies "Ventbunkera" birojā. Likumsargi tur atrodoties joprojām, bet neesot uzrādījuši nevienu dokumentu, sacīja "Ventbunkera" pārstāvis.
Kā ziņots, šogad ar jaunu sparu atsākusies cīņa par varu Ventspils tranzīta uzņēmumos. Piektdien, 26.martā, plānotas Ventspils tranzītbiznesa kompāniju AS "Ventbunkers" un AS "Latvijas Naftas tranzīts" (LNT) akcionāru sapulces.
Savukārt 28.aprīlī paredzēta AS "Ventspils nafta" (VN) kārtējā akcionāru sapulce. Tajā iecerēts izskatīt jautājumu par Alekseja Ovoda, Mārtiņa Kvēpa, Valērija Godunova, Oļega Stepanova un Gata Grāvīša atsaukšanu no padomes locekļu amatiem.
Minētie cilvēki VN padomē strādā vien kopš 20.janvāra, kad uzņēmuma ārkārtas akcionāru sapulcē tika ievēlēta jaunā kompānijas padome, kurā vairākumu ieguva starptautiskais koncerns "Vitol Group" ("Vitol"), bet Ventspils mēram Aivaram Lembergam lojālos uzņēmējus nomainīja viņa oponenti.
Jaunajā VN padomē kopš janvāra beigām "Vitol" pārstāv seši locekļi, bet LNT - pieci. Janvārī jaunajā VN padomē tika ievēlēti "Vitol" meitasuzņēmuma "Euromin Holdings (Cyprus) Limited" pārstāvji, kā arī LNT pārstāvji Grāvītis, Kvēps, Godunovs, Ovods un Stepanovs.
Kopš janvāra nogales būtiskas izmaiņas notikušas LNT padomē un valdē. 19.februārī par jauno LNT padomes priekšsēdētāju tika iecelts līdzšinējais padomes loceklis Rudolfs Meroni. Uzņēmuma padomē vairs nestrādā padomes priekšsēdētājs Kvēps, padomes priekšsēdētāja vietnieks Grāvītis, kā arī Ivars Pāže un Vladislavs Šafranskis.
Jau 24.februārī LNT kā VN akcionārs pieprasījis uzņēmuma akcionāru sapulces darba kārtībā iekļaut jautājumu par tā virzīto padomes locekļu atsaukšanu.
Kā iepriekš rakstīja laikraksts "Neatkarīgā", apvērsums LNT bija sekas vadības maiņai AS "Ventbunkers", kur šā gada sākumā varu pilnībā pārņēma tā saucamais Meroni grupējums. Savukārt Meroni grupējuma uzvaras gājienu acīmredzami iepriekš bija izprovocējusi pagājušā gada pēdējās dienās Berķa grupējuma sarīkotā varas pārņemšana "Ventbunkerā", izmetot no valdes un padomes visas Meroni uzticamības personas. Vēl nedaudz agrāk - pagājušā gada vasarā - varu "Ventbunkerā" pārņēma tā saucamais Stepanova grupējums, izmetot no amatiem Berķa uzticamības personas.
Iepriekšminētie notikumi liecina, ka cīņas par ietekmi šajos potenciāli bagātajos Ventspils uzņēmumos nav rimušas kopš 2004.gada beigām, kad oponentu četrinieks pirmoreiz nostājās pret Lembergu un viņa domubiedriem. Arī tolaik vara "Ventbunkerā" vairākkārt gāja no vienām rokām otrās, bet varu LNT Lemberga oponenti spēja sagrābt tikai 2007.gada martā, un par šā apvērsuma likumību vēl pat nav beigusies tiesāšanās, rakstīja laikraksts.
Patlaban cīņas norit jau pašu oponentu starpā, tomēr varas pārņemšanas metodes ir identiskas iepriekš lietotajām, rakstīja "Neatkarīgā". Metožu pamatā ir mēģinājums ignorēt Šveices advokātu, kurš faktiski pārvalda "Ventbunkers" kontrolpaketi - 58% šās uzņēmējsabiedrības kapitāla.
Apvērsums LNT, kas ir aptuveni 40% VN akciju īpašniece, norisinājies šādi - šā gada sākumā Meroni sarīkoja "Ventbunkera" akcionāru pilnsapulci Šveicē un izmeta no "Ventbunkera" padomes un valdes visus oponentu četrinieka pārstāvjus, ieceļot šīs uzņēmējsabiedrības pārvaldes institūcijās tikai savējos, rakstīja "Neatkarīgā". Kārtējo reizi ārvalstu emisāriem uzticamu vietējo kadru trūkums ir licis ķerties pie nedaudz ekstrēmiem līdzekļiem, līdz ar to "Ventbunkera" vadībā nonāca pat trīs Škutānu ģimenes pārstāvji. Valdē iekļuva tēvs, Salaspilī pazīstamais jurists Voldemārs, bet padomē bija pārstāvēti abi viņa dēli Daimārs un Valdis. Tādējādi "Ventbunkera" padomē nonāca arī šova "Latvijas princese" vadītājs Valdis Škutāns.
Neoficiāli ticis runāts, ka Berķa grupējums, nolīgstot bruņotu apsardzi, sākotnēji nav ielaidis "Ventbunkerā" Meroni ieceltos padomes un valdes locekļus. Tomēr tas neesot traucējis Meroni komandai pārņemt "Ventbunkera" banku kontus un izplatīt savu ietekmi arī "Ventbunkera" meitas kompānijās, proti, februāra sākumā no "Ventrans Rīga" padzīta Stepanova uzticamības persona Aleksejs Ovods, bet vēlāk pilnībā nomainīta arī vadība LNT.
Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka šā gada 15.februārī Šveicē, Collikonā, sarīkota LNT akcionāru pilnsapulce, kurā atlaista iepriekšējā šīs uzņēmējsabiedrības padome un iecelta jauna. Klātesošie akcionāri par visiem jautājumiem balsojuši vienbalsīgi, pilnsapulcē pārstāvēti 99,4% kapitāla. No LNT padomes atlaisti Kvēps, Berķa uzticamības persona Pāže, Stepanova uzticamības personas Šafranskis un Grāvītis. Viņu vietā uz trīs gadu termiņu iecelti "Ventbunkera" (51%) un "Ventrans Rīga" (11,5%) pārstāvji Meroni, D.Škutāns un Alvis Hāze, kā arī divi mazākuma akcionāru pārstāvji. Tā "Skonto naftu" (16% kapitāla) turpmāk pārstāvēs Ivars Bērziņš, bet Jaunzēlandes kompāniju "Global Oil Services" (17,2%) - advokāts Jānis Zelmenis. Jaunā LNT padome atlaida arī iepriekšējo valdi - Ovodu, Ivaru Landmani un Sergeju Iļjašenko - un iecēla jaunu valdi - Mihailu Dementjevu un Jāni Hāzi, kā arī "Global Oil Services" deleģēto Valdi Strautu.
Pēc šādām izmaiņām LNT tika prognozēts, ka Meroni grupējums lūgs sasaukt VN akcionāru pilnsapulci, lai nomainītu arī šīs uzņēmējsabiedrības padomi, jo LNT nav citu vērtīgu aktīvu kā vien iepriekšminētie 40% VN akciju.
Akciju sabiedrība "Ventbunkers" ir dibināta 1994. gadā un savu darbību veic Ventspils Brīvostas teritorijā, pārkraujot naftas produktus.
Sabiedrības akcionāri, kuriem pieder vairāk nekā 20% kapitāla, ir divas Nīderlandes kompānijas "Yelverton Investments B.V" un "Yelverton Investment B.V", kurām katrai pieder pa 29,075% kapitāla.