Latvijā plaši pazīstamā šveicieša Rudolfa Meroni kontrolētā AS “Ventbunkers” ar lielu nokavēšanos beidzot iesniegusi gada pārskatus par 2019. un 2020 gadu.
Šis fakts Latvijas ekonomikā ir gana nozīmīgs vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, tas liecina par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atšķirīgu attieksmi pret uzņēmējiem, jo citām uzņēmējsabiedrībām netiek piedota ilgstoša gada pārskata neiesniegšana.
Piemēram, vēl pagājušā gada oktobrī tieši AS “Ventbunkers” un AS “Latvijas naftas tranzīts” neiesniegto gada pārskatu dēļ “Neatkarīgā” jautāja VID, vai Latvijā ir kādas uzņēmējsabiedrības, kuras ir atbrīvotas no pienākuma iesniegt gada pārskatus.
VID atbilde bija ļoti stingra, ar attiecīgu pasvītrojumu: “Visām sabiedrībām ir pienākums par katru pārskata gadu sagatavot un likumā noteiktajā termiņā iesniegt VID gada pārskatu, kas sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma. Tādējādi Latvijā nav kapitālsabiedrības, kuras vispār vai kādu iemeslu dēļ uz laiku būtu atbrīvotas no gada pārskatu iesniegšanas.” (sīkāk skat. https://neatkariga.nra.lv/izpete/361988-gada-parskati-vid-esot-jaiesniedz-visiem-uznemumiem-pat-tiem-kurus-kontrole-meroni).
AS “Ventbunkers” 2019. un 2020. gada pārskatus iesniedza tikai pusgadu pēc šīs publikācijas. Vai kāds par to tika sodīts, VID neatklāj.
Tāpat būtiski, ka šī nav pirmā reize, kad AS “Ventbunkers” laikus neiesniedz gada pārskatus. Piemēram, par 2016. un 2017. gadu AS “Ventbunkers” gada pārskatus iesniedza tikai 2019. gada augustā - liecina datu bāze “Firmas.lv”.
Otrkārt, AS “Ventbunkers” pieder viens no lielākajiem naftas produktu termināļiem Latvijā. Pat neskatoties uz Krievijai un Baltkrievijai noteiktajām sankcijām, kas devis ļoti nopietnu triecienu tranzītbiznesam Latvijā, AS “Ventbunkers” joprojām pārvalda ļoti lielus reālus aktīvus. Par AS “Ventbunkers” nopietno vietu Latvijas tautsaimniecībā liecina kaut vai šīs uzņēmējsabiedrības 2020. gadā fiksētais pašu kapitāls - 172 miljoni eiro.
Treškārt, gan AS “Ventbunkers”, gan vairākās tās meitassabiedrībās ir arestētas un konfiskācijai valsts labā pakļautas “patiesā labuma guvēja tiesības”, kas it kā prasītu īpašu uzraudzību no valsts puses. Bet kāda uzraudzība ir iespējama, ja pat likumā it kā stingri prasītais gada pārskats netiek iesniegts?
2019. gadā AS “Ventbunkers” strādājusi ar 11 miljonu eiro apgrozījumu; 2020. gadā - ar 12 miljonu eiro apgrozījumu. Zaudējumi attiecīgi bijuši 4,55 miljoni eiro un 0,5 miljoni eiro. Salīdzinājumam - saimnieciski veiksmīgākajā 2014. gadā AS “Ventbunkers” apgrozījums bija 54 miljoni eiro, ģenerējot peļņu 17 miljonu eiro apmērā.
No AS “Ventbunkers” 2020. gada pārskata redzamas vairākas vērā ņemamas lietas. Piemēram, gada pārskatā dots novērtējums AS “Ventbunkers” ieguldījumiem “meitas” sabiedrībās. Ieguldījums likvidējamajā SIA “Ventrans Rīga” novērtēts ar 6,9 miljoniem eiro; SIA “VB Investments” - 20 miljoniem eiro; AS “Baltijas Ekspresis” - 2,6 miljoniem eiro; AS “Latvijas naftas tranzīts” - 70 miljoniem eiro.
Cita starpā, AS “Latvijas naftas tranzīts” joprojām nav iesniegusi 2019. un 2020. gada pārskatus, kas izskaidrojams ar to, ka šai uzņēmējsabiedrībai acīmredzot ir ko slēpt, vēl vairāk nekā AS “Ventbunkers”.
Gada pārskatā norādīts, ka 2021. gadā AS “Ventbunkers” veikusi ieguldījumu AS “Kālija parks” pamatkapitāla palielināšanā, iegūstot 14,97% akciju.
Par juristu pakalpojumiem samaksāts vairāk nekā viens miljons eiro, reklāmas izmaksas bijušas 106 000 eiro (atcerēsimies, piemēram, skandālu ar “Ventbunkers” reklāmas izvietošanu Artusa Kaimiņa “Suņu būdā”, ko KNAB sākotnēji uzskatīja par fiktīvu reklāmu, bet tad kriminālprocesu izbeidza).
Konsultatīvie un informatīvie pakalpojumi izmaksājuši 479 000 eiro. Būtiski, ka šie pakalpojumi ietver tostarp izmaksas “saistībā ar mediju uzņēmējdarbības virziena attīstīšanu AS “Ventbunkers” holdinga ietvaros”. Kādi mediji AS “Ventbunkers” šobrīd pieder, no gada pārskata uzzināt nevar. Katrā ziņā tā vairs nav “Latvijas Avīze”, kuras izdevējam jau 2018. gadā kā patiesais labuma guvējs norādīts miljonārs Olafs Berķis no Monako.
