Valsts kontrole un Satiksmes ministrija rāda viena uz otru kā vaininieci par 40 miljonu eiro atdošanu Krājbankai neilgi pirms tās izputēšanas.
Bankrotējušajā bankā pazudusi nauda, kas no Latvijas iedzīvotāju makiem savulaik vārda vistiešākajā nozīmē teleportēta uz valsts uzņēmuma (kārtējā valsts monopoluzņēmuma) Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) kontiem dažādās bankās.
LVRTC mājaslapa internetā šobrīd vēsta, ka «LVRTC ir galvenais radiofonijas un televīzijas programmu zemes apraides tīkla operators valstī. Mūsu klienti ir Latvijā pazīstamās televīzijas kompānijas, radiostacijas, kā arī vadošie elektronisko sakaru operatori, tādi kā Latvijas Mobilais telefons, Lattelecom, Latvenergo, Telecentrs u. c.». Citiem vārdiem sakot, valsts uzņēmumam bija un ir dotas tiesības noteikt par saviem pakalpojumiem tipiskas monopolcenas, ko samaksā valsts un privātie uzņēmumi, bet galu galā Latvijas iedzīvotāji.
Kādu laiku atpakaļ Valsts kontrole (VK) saskaitījusi, ka LVRTC kontos dažādās bankās 2009. gada 30. jūnijā gulējuši 63,3 miljoni latu. Tādā veidā darbojās labi apgūta valsts naudas piesavināšanās shēma. Konkrētajā gadījumā nauda Latvijas valsts budžetā tika norakstīta valsts televīzijas uzturēšanai, bet televīzija atdeva naudu citam valsts uzņēmumam, šis uzņēmums – politiķiem un ierēdņiem draudzīgām bankām, kas galu galā rīkojās ar šo naudu kā ar savu naudu, protams, neaizmirstot tos, kuri lēma par konkrētajiem ieguldījumiem. VK mēģinājums šajā sistēmā iemaisīties tagad kļuvis par ieganstu, lai Satiksmes ministrija un konkrēti ministrs Anrijs Matīss varētu vainot VK par uzkrājumu daļas pazudināšanu Krājbankā. VK pauž sašutumu par A. Matīsa publiski teikto kādā televīzijas raidījumā, it kā «VK norādīja, ka ir jātaisa konkurss un līdzekļi jāizvieto, kur ir lielāki procenti, lai šie līdzekļi dotu vislielāko atdevi. Zinām, ka parasti tās bankas, kurās ir vissliktākā finanšu situācija, maksā vislielākos procentus. Tika organizēts konkurss, un visi šie līdzekļi tika izņemti no visām bankām ārā un ieguldīti Latvijas Krājbankā. Tas tika darīts pēc VK atzinumā noteikto ieteikumu ieviešanas».
Konfliktējošās puses nav publiskojušas savu 2009. gada saraksti, no kuras varētu saprast, cik pārprotami vai apzināti pārprasti ir VK norādījumi Satiksmes ministrijai. A. Matīss par šīs ministrijas valsts sekretāru tika iecelts 2009. gada beigās. Varētu pieļaut, ka gala lēmums par LVRTC naudas pārvietošanu uz Krājbanku tika pieņemts jau pēc viņa stāšanās amatā un ka tas uzlika viņam pienākumu parakstīt kādu no dokumentiem par naudas pārvietošanu. Krājbankas izputēšana notika 2011. gada beigās, A. Matīss tika iecelts par ministru 2013. gadā.
Ticamāk, ka LVRTC naudu Krājbankai atdeva ne tikai depozītprocentu dēļ. Drīzāk naudu Krājbankai deva pret solījumu kreditēt Satiksmes ministrijas atbildībā esošo uzņēmumu airBaltic. Rezultātā airBaltic turpina pastāvēt, kaut arī ir apkrauts ar parādiem un tiesvedībām, bet Krājbanka atrodas likvidācijas procesā. Krājbanka neizputēja tieši airBaltic dēļ. Banku izputināja tās īpašnieks ar savām neveiksmīgajām afērām. Pēc bankas likvidatoru aplēsēm, viņš izgrābis no Krājbankas aptuveni 157 miljonus eiro. airBaltic šajās afērās tika iepīts arī tādēļ, lai iztukšotā banka varētu kādu laiku dzīvot uz Latvijas valsts atbalsta rēķina.
Viens no pašai valstij piestādītajiem rēķiniem ir Krājbankas likvidācijas bilance, kurā patlaban nesegti palikuši 510 miljoni eiro. No tiem 247 miljoni pienāktos valsts uzturētajam Noguldījumu garantiju fondam, ievērojama daļa no pārējiem parādiem attiecas uz valsts uzņēmumiem, uz Rīgu u. c. pašvaldībām. Praktiski visa šī nauda ir jānoraksta. Kopš bankas maksātnespējas iestāšanās brīža izdevies atgūt 227 miljonus eiro, kas jau tuvojas vispār atgūstamās summas maksimumam.
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2015/02/09/teleporteti-cetrdesmit-miljoni-eiro
