Novirzīt 2% līdz 3% no kopējā biļešu skaita reprezentācijas ielūgumiem nav pārspīlējums, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Dailes teātra direktors Juris Žagars.
Žagars uzsvēra, ka reprezentācijas aktivitātes teātrim ir svarīgs mārketinga instruments. Žagars skaidroja, ka Dailes teātra plānos, kas bija saskaņoti Kultūras ministrijā, bija iekļauts kritērijs reprezentācijai izlietot ielūgumus ne vairāk kā 6% apjomā no pārdoto biļešu skaita. Teātris izmantojis šim mērķim mazāk par 3%.
"Tad, kad gadā teātri apmeklēja 108 942 skatītāju, ielūgumu skaits reprezentācijai bija 2710. Ņemot vērā, ka 2022.gadā tika nospēlētas 234 izrādes un zāles ietilpība ir aptuveni 1000 vietu, tāds ielūgumu skaits nav liels," uzskata Dailes teātra direktors. Pēc Žagara paustā, pērn teātra pašu ieņēmumu bija 4,7 miljoni eiro, bet reprezentācijas izdevumi bija 2%.
"Tos nevar uzskatīt tikai kā neieņemtos ienākumus. Veicot jebkuru mārketinga un publicitātes aktivitāti, teātris vienlaicīgi vairo biļešu ieņēmumus. Šeit ir izdevumi vienā pusē un ieņēmumi otrā, un tas ir jāskata kopsakarībā. Bet mēs neko nevaram pārmest Valsts kontrolei, jo viņu uzdevums, acīmredzot, nav skatīties uz teātri kā uz uzņēmumu, bet kā uz iestādi. Tā ir liela starpība," pauda Žagars.
Dailes teātra direktors uzsvēra, ka ielūgumi, piemēram, tiek doti gan kritiķiem, gan festivālu kuratoriem, gan ārzemju viesiem, gan kultūras autoritātēm un viedokļu veidotājiem. Tas, savukārt, palīdzot popularizēt teātri ārzemēs un rezultējas iespējās doties pieprasītās viesizrādēs un gūt tur ieņēmumus. Tas palīdzot Dailes teātrim piesaistīt režisorus arī no ārzemēm, ne tikai no Latvijas.
Valsts kontrole nesen nāca klajā ar ziņojumu, kurā cita starpā atzīmēja, ka pārsvarā KM kapitālsabiedrības labdarības mērķiem izsniegto brīvbiļešu īpatsvaru sasniedz un arī pārsniedz, savukārt brīvbiļešu reprezentācijas nolūkos noteikto īpatsvaru nepārsniedz, taču reprezentācijas nolūkos izsniegto biļešu īpatsvars ir lielāks nekā labdarībai izsniegto biļešu īpatsvars.
Aplēšot 2022.gadā izsniegtās reprezentācijas biļetes naudas izteiksmē, aprēķināti vidējie kapitālsabiedrību negūtie ieņēmumi. Kopā visām kapitālsabiedrībām tie ir vismaz 371 959 eiro. Visaugstākie tie ir Dailes teātrim, proti, 87 393 eiro apmērā un Jaunajam Rīgas teātrim 74 897 eiro apmērā.
Kā aģentūru LETA informēja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule, 2022.gadā ministrijas kapitālsabiedrības reprezentācijas mērķiem ir atvēlējušas 2,51% biļešu. Kopumā šim mērķim novirzītas 18 772 biļetes 371 959 eiro vērtībā. Kopējais kapitālsabiedrību pārdoto biļešu skaits 2022.gadā bija 724 222, gūstot 11,7 miljonu eiro ieņēmumus.
Kopumā 2022.gadā KM kapitālsabiedrības klātienē apmeklēja 724 000 apmeklētāju, no kuriem 18 772 bija apmeklētāji, kuriem tika izsniegti ielūgumi reprezentācijas nolūkos - tostarp žurnālisti, kritiķi, nozares balvu žūriju pārstāvji, iestudējumu radošās komandas, kā arī sadarbības partneri.
Vizule norāda, ka, apkopojot datus par 2023.gadu, kas nav ietverti Valsts kontroles ziņojumā, secināms, ka pieaudzis apmeklētāju skaits, 2023.gadā pārsniedzot vienu miljonu. Līdz ar to pērn izsniegto ielūgumu īpatsvars pret kopējo apmeklējumu ir vēl zemāks.
Kultūras ministrija ir valsts kapitāldaļu turētāja kapitālsabiedrībās: VSIA "Dailes teātris", VSIA " Daugavpils teātris", VSIA "Jaunais Rīgas teātris", VSIA "Kremerata Baltica", VSIA "Latvijas Koncerti", VSIA "Latvijas Leļļu teātris", VSIA "Latvijas Nacionālā opera un balets", VSIA "Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris", VSIA "Latvijas Nacionālais teātris", VSIA "Liepājas simfoniskais orķestris", VSIA "Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris", VSIA "Rīgas Cirks", VSIA "Valmieras drāmas teātris", VSIA "Valsts akadēmiskais koris "Latvija"", kā arī Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja.