Ceturtdienas, 19. decembra, pievakarē ES mājā pulcējās vairāk nekā 40 valsts, nevalstisko organizāciju un Eiropas Savienības (ES) institūciju pārstāvju, lai svētku noskaņās atskatītos uz Eiropas pilsoņu gadā paveikto.
Pasākuma laikā tika godināti Eiropas pilsoņu gada labas gribas vēstnieki Latvijā, kā arī citi aktīvisti – organizāciju vadītāji, kuri snieguši nozīmīgu devumu, īstenojot dažādus pasākumus un iniciatīvas, lai Latvijas sabiedrībai nodotu Eiropas pilsoņu gada galvenos vēstījumus.
Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka pateicības rakstus pasniedza kopumā 14 cilvēkiem. Tos saņēma Sorosa fonda – Latvija iniciatīvas Pārmaiņu iespēja skolām vadītāja Aija Tūna, Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers, Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Inese Laizāne, Latvijas Bērnu foruma priekšsēdētāja Inete Ielīte, Izglītības attīstības centra direktore Iveta Vērse, Eiropas kustības Latvijā projektu vadītāja Kristīne Gailīte, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede.
Ar pateicības rakstiem tika godināti arī visi septiņi Eiropas pilsoņu gada labas gribas vēstnieki – Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš, Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Zemļickis, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Māris Kučinskis, Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Rasma Pīpiķe, kā arī Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra direktore Sarmīte Vīksna.
Kultūras ministre Dace Melbārde, uzrunājot klātesošos, atzina: «Nākamgad būs apritējuši desmit gadi, kopš Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un tas ir pietiekami ilgs laiks, lai mēs varētu izdarīt secinājumus par to, ko paši esam darījuši, lai iekļautos šajā savienībā un justos tai piederīgi. Mēs dzīvojam ļoti daudzšķautņainā laikā, tāpēc ir īpaši svarīgi apzināties savu identitāti – ne tikai kā Latvijas iedzīvotājiem, bet arī kā Eiropas pilsoņiem, un lielisks veids, kā to panākt, ir piedalīties sabiedriskajos procesos. Kā apliecina pētījumi, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām netic, ka viņiem ir iespēja ietekmēt lēmumus valsts un Eiropas Savienības līmenī, taču nākamgad mums būs īpaša iespēja veicināt savu pilsoniskumu, piedaloties gan Saeimas, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Aicinu visus būt aktīviem pilsoņiem un izmantot iespēju pašiem lemt savu nākotni!»
Arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības (EKP) Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka uzsvēra šā gada galvenā vēstījuma – aktīva pilsoniskuma – lomu mūsdienu sabiedrībā: «Desmit gadu pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā tā joprojām nereti tiek uztverta kā svešs, ārējs spēks, kuram daļa Latvijas iedzīvotāju nejūtas piederīgi. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā īstenotā projekta Kas mēs esam Eiropā? mērķis bija cilvēkiem atgādināt to, cik Latvijai un Latvijas iedzīvotājiem ir daudz panākumu, kas ikdienā tiek nepelnīti aizmirsti, bet citviet Eiropā ļoti augstu vērtēti – te var minēt zinātnieku Andri Ambaini, dziedātāju Elīnu Garanču, pavāru Mārtiņu Sirmo, sportistu Māri Štrombergu un daudzus, daudzus citus. Kopumā projektā iesaistījās vairāk nekā 55 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, un es ticu, ka ar šo projektu izdevās veicināt cilvēkos apziņu par to, ka, esot aktīviem pilsoņiem, mūsu sasniegumi tiks pamanīti gan vietējā, gan Eiropas un pat pasaules mērogā.»
I. Šteinbuka arī piebilda: «Pilsoņu gads Eiropā lielā mērā turpināsies arī nākamgad, kad notiks ne tikai Saeimas, bet arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Mūsu un arī Eiropas Savienības nākotne ir arī Latvijas iedzīvotāju rokās, tāpēc ikvienam no mums ir būtiski apzināties savu lomu tās veidošanā un piedalīties šajās vēlēšanās.»
Pasākuma laikā tika godināta arī četrpadsmit gadu vecā skolniece Anastasija Cunska, kura ir viena no Eiropas Komisijas rīkotā starptautiskā īsfilmu konkursa Young Voices Against Poverty (Jaunās balsis pret nabadzību) laureātēm. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja atskatīties uz Eiropas pilsoņu gada 2013 retrospekciju fotogrāfiju veidā, kā arī baudīt muzikālu koncertprogrammu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā asociētās profesores, Baha mūzikas fonda prezidentes un Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla direktores Ainas Kalnciemas audzēkņu izpildījumā.
Pērn, pamatojoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumu, Eiropas Savienības valstis un Eiropas Parlaments 2013. gadu oficiāli pasludināja par Eiropas pilsoņu gadu. Tā mērķis – veicināt eiropiešu informētību par viņu kā Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām un mudināt cilvēkus kļūt pilsoniski aktīvākiem, iesaistoties debatēs par aktuāliem jautājumiem. Eiropas pilsoņu gads ticis aktīvi atzīmēts arī Latvijā – vairākumu pasākumu koordinējusi Kultūras ministrija, tos īstenojot dažādām Latvijas nevalstiskajām organizācijām un biedrībām.