Eiropas Tautas partija (EPP) ceturtdien panākusi vienošanos par grafiku, kādā tiks izvirzīts konservatīvo kandidāts Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatam.
EPP bija pēdējā no apvienotajām Eiropas partijām, kas vēl nebija apstiprinājusi EK prezidenta amata kandidāta izraudzīšanās procedūru.
Oktobrī aizvadītajā samitā Vācijas kanclere Angela Merkele visai kritiski izteicās par jauno EK prezidenta izraudzīšanas kārtību, bet Somijas premjerministrs Jirki Katainens un Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs pauda pārliecību, ka vienošanās par grafiku kandidāta izvirzīšanai būtu pāragra.
Tā kā vairāki iespējamie pretendenti ir šobrīd pie varas esoši premjerministri, EPP bažījās, ka to oficiāla izvirzīšana varētu nostādīt viņus neērtā situācijā.
Ceturtdien EPP līderu panāktā vienošanās paredz, ka kandidātu pieteikšana tiks sākta 13.februārī.
Kandidātiem būs jāsaņem viņu pārstāvētās nacionālās partijas atbalsts, kā arī vēl divu citu valstu atbalsts. Balsojums par kandidātiem gaidāms EPP kongresā, kas 6. un 7.martā norisināsies Dublinā.
Kā atklājis EPP prezidents Žozefs Dauls, šobrīd interesi par ietekmīgo amatu izrādījuši kādi seši cilvēki.
Pašreiz par galveno favorītu tiek uzskatīts ES veterāns, bijušais Eirogrupas vadītājs un kādreizējais Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers.
"Esmu gatavs, ja man to lūgs," intervijā laikrakstam "Le Monde" sacīja Junkers, atbildot uz jautājumu par viņa nolūku kandidēt uz EK prezidenta posteni.
Kā iespējamie pretendenti uz augsto amatu tiek minēti arī Īrijas premjerministrs Enda Kenijs, Somijas valdības vadītājs Jirki Katainens un demisionējušais Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Gatavību kandidēt izteicis arī ES iekšējā tirgus komisārs un EK viceprezidents Mišels Barnjē, un neoficiālās sarunās izskanējis arī pašreizējās bloka tieslietu komisāres Vivjenas Redingas vārds.
Citi Eiropas Parlamenta (EP) politiskie spēki jau apstiprinājuši grafikus EK prezidenta amata kandidāta izvirzīšanai, un šis process jau ir sācies.
"Zaļie" izvirzījuši četrus pretendentus, un galīgais lēmums, kuru kandidātu apstiprināt cīņai par EK prezidenta krēslu, tiks pieņemts laikā no 21. līdz 23.februārim.
Tikmēr liberāļiem jāizvēlas starp diviem pretendentiem - ekonomikas komisāru Olli Rēnu un Liberāļu un demokrātu alianses (ALDE) līderi, bijušo Beļģijas premjerministru Giju Verhofstatu.
Turklāt teju droši zināms, ka uz EK prezidentu amatu kandidēs arī pašreizējais EP prezidents Martins Šulcs.
Viņa pārstāvētie sociālisti janvārī rīkos priekšvēlēšanas, bet galīgais lēmums tiks pieņemts partijas kongresā, kas no 28.februāra līdz 1.martam norisināsies Romā.
Tikmēr Eiropas Kreiso partija augstajam amatam izvirzījusi Grieķijas Kreiso radikāļu koalīcijas (SYRIZA) līderi Aleksi Cipru.
Partijas cer, ka maijā gaidāmajās EP vēlēšanās būs augstāka vēlētāju aktivitāte nekā iepriekšējās vēlēšanās.
Vēlētāju aktivitāte sarukusi kopš pirmajām tiešajām vēlēšanām 1979.gadā.
Lisabonas līgums paredz, ka ES līderiem jāņem vērā vēlēšanu iznākums, lemjot par EK prezidenta amata kandidāta apstiprināšanu.