Latvijas Ārlietu ministrija, norādot, ka Krievijas Federācijas rīcība izvietojot raķetes "Iskander M" pie Baltijas robežām, pauž bažas par šādu rīcību, kas noteikti neveicina vispārējo uzticību un nevairo drošību reģionā, norāda Ārlietu ministrija (ĀM).
"Diemžēl ir apstiprinājies, un to ir izdarījusi arī pati Krievija, ka tā ir izvietojusi raķetes "Iskander M" pie Baltijas robežām. ĀM pauž savas bažas par šādu Krievijas rīcību, kas noteikti neveicina vispārējo uzticību un nevar vairot arī drošību reģionā," sacīja ĀM vēstnieks-preses sekretārs Kārlis Eihenbaums.
Jau iepriekš Latvija ir izteikusi neizpratni, kāpēc Krievijai būtu nepieciešams izvietot uzbrukuma raķešu sistēmas Baltijas valstu robežu tuvumā. 2011.gadā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) pauda pārsteigumu par Krievijas toreizējā prezidenta Dmitrija Medvedeva paziņojuma saturu un formu par lēmumu izvietot raķetes.
"Šādai rīcībai nav nekāda attaisnojuma, un tā noteikti nav arī NATO vai tās dalībvalstu izprovocēta rīcība," atzīmēja Eihenbaums.
NATO pretraķešu aizsardzības sistēma ir izstrādāta kā izteikta aizsardzības sistēma un tā nav vērsta pret Krieviju, nedz arī tā mazinātu Krievijas stratēģiskās kodolatturēšanas spējas, bet gan domāta, lai aizsargātos no trešo valstu iespējamiem apdraudējumiem, uzsvēra ĀM pārstāvis.
ĀM šodien izplatītajā paziņojumā teikts, ka šāda Krievijas rīcība diemžēl nenāk par labu drošības situācijai reģionā. Tieši savstarpēja atklātība esot viens no būtiskākajiem uzticību veicinošajiem pasākumiem. NATO-Krievijas padome (NRC) par atklātību vienojusies un izcēlusi, ka pozitīvi vērtējama ir apmaiņa ar novērotājiem, tostarp "Zapad" un "Steadfast Jazz" mācību laikā, lai arī partneru sniegtā informācija par dalībnieku skaitu un spējām nebija pilnīga.
ĀM uzskata, ka ir jāturpina atklātības veicināšana, tāpēc tā sagaida tādu Krievijas rīcību, kas atbilst NRC vienošanos garam, nevis "nevajadzīgus apgalvojumus", ka netiek pārkāptas starptautiskās vienošanās.
Jau ziņots, ka raķetes "Iskander" ir Krievijas Rietumu kara apgabala karaspēka daļu bruņojumā, pirmdien atzinis Aizsardzības ministrijas preses dienesta priekšnieks ģenerālmajors Igors Konašenkovs, ar šo paziņojumu nākot klajā īsi pēc tam, kad Vācijas laikrakstā "Bild" bija parādījušās ziņas, ka raķetes "Iskander" izvietotas Kaļiņingradas apgabala un Baltijas valstu pierobežā.
Krievijas Rietumu kara apgabalā ir Krievijas Eiropas daļas vidiene, rietumi un ziemeļi. Arī Kaļiņingradas apgabals un Baltijas valstu pierobeža ir šajā kara apgabalā.
"Rietumu kara apgabala raķešu karaspēka un artilērijas bruņojumā tiešām ir operatīvi taktiskie kompleksi "Iskander"," atzina Konašenkovs.
Viņš arī norādīja, ka "konkrētie raķešu divizionu "Iskander" dislokācijas rajoni Rietumu kara apgabalā nav pretrunā ar jelkādiem starptautiskajiem līgumiem".
Par raķešu izvietošanu Kaļiņingradas apgabalā liecina slepeni satelītuzņēmumi, nedēļas nogalē vēstīja "Bild". Fotogrāfijās redzami "ne mazāk kā desmit" raķešu kompleksi "Iskander-M", kas ir izvietoti Kaļiņingradas apgabalā, kā arī Baltijas valstu pierobežā.
2011.gadā toreizējais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs paziņoja par militāri tehniskiem un diplomātiskiem soļiem, ar kuriem Krievija atbildēs uz ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas izvēršanu Eiropā.
Kā pirmais solis tika minēta radiolokācijas stacijas, kas brīdinātu par raķešu uzbrukumu, tūlītēja izveidošana Kaļiņingradas apgabalā. Šī iecere jau ir īstenota.
Kā nākamais solis tika minēts, ka turpat tiks izvietoti arī raķešu kompleksi "Iskander".
"Iskander-M" darbības rādiuss ir 500 kilometru, un tās var aprīkot gan ar konvencionālām kaujas galviņām, gan kodolgalviņām.