Satiksmes ministrija (SM) publiskajai apspriešanai ir nodevusi likumprojektu ""Rail Baltica" projekta īstenošanas likums", ar kuru paredzēts pilnveidot spēkā esošās normas, kā arī likumu papildinās ar jaunām iniciatīvām, aģentūru LETA informēja SM pārstāvji.
Tostarp ar likumu plānots nostiprināt projekta tvērumu līdz 2030.gadam, kā arī pēc 2030.gada, kā arī tiks noteikta projekta finansēšana no daudzpusīgiem avotiem.
SM sagatavotais likumprojekts nodots publiskai apspriešanai Tiesību aktu projektu portālā līdz šā gada 11.novembrim.
Lai veicinātu "Rail Baltica" projekta realizēšanu, "Rail Baltica" projekta īstenošanas likums stājās spēkā 2022.gada 14.novembrī. Tā mērķis bija nodrošināt sekmīgu un savlaicīgu projekta īstenošanu. Patlaban Likums satur 11 normas, kas regulē dažādus ar projekta ieviešanu saistītus jautājumus, skaidro SM.
Kopš likuma pieņemšanas, analizējot "Rail Baltica" projekta kavēšanas iemeslus, ir identificēta virkne citu jautājumu, kurus nepieciešams noregulēt, lai sekmētu projekta īstenošanas paātrināšanu. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, pieņemts lēmums izsludināt jaunu likumprojektu, daļēji pilnveidojot spēkā esošās normas, kā arī papildinot likumu ar jaunām iniciatīvām, informē SM.
Likumprojekts piedāvā noteikt "Rail Baltica" projekta tvēruma īstenošanu divās kārtās, kas līdz šim "Rail Baltica" projekta īstenošanas likumā nav nostiprināta. Pirmajā posmā līdz 2030.gada 31.decembrim paredzēts izveidot "Rail Baltica" Latvijas posma funkcionālu savienojumu ar Igauniju un Lietuvu, tostarp nodrošinot savienojumu ar Rīgu, bet otrajā posmā pēc 2031.gada 1.janvāra nodrošināt atlikušā "Rail Baltica" projekta tvēruma Latvijas teritorijā īstenošanu.
Papildus piedāvāts noteikt, ka "Rail Baltica" projektu iespējams finansēt ne tikai no Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentiem un valsts budžeta, bet arī no citiem finansēšanas avotiem.
Likumprojekta mērķis ir noteikt īpašu tiesisko regulējumu nacionālo interešu objekta - publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras "Rail Baltica" un ar tās būvniecību saistīto būvju īstenošanai, veicinot projektēšanas darbu izpildi un būvdarbu uzsākšanu Latvijas teritorijā.
LETA jau vēstīja, ka SM "Rail Baltica" pirmās kārtas piedāvājums paredz izbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža-Misa un atbilstoši pieejamajam finansējumam. Tāpat plānots, pārdalot satiksmes nozarei pieejamos Atjaunošanas un noturības mehānisma (AF) un Kohēzijas fonda (KF) līdzekļus, pabeigt sāktos būvdarbus abās Rīgas starptautiskajās stacijās - Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā, lai piešķirtu šiem objektiem funkcionalitāti.
Plānots izbūvēt jaunu dzelzceļa līniju no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu, tādējādi vēl pirms Eiropas platuma sliežu līnijas izbūves savienojot abas pasažieru stacijas ar platsliežu dzelzceļu un integrējot Rīgas lidostu esošajā dzelzceļa tīklā. Vienlaikus paredzēts izbūvēt vismaz četras reģionālās stacijas - Salacgrīva, Skultes muiža, Salaspils/Daugavkrasti, Bauska, ņemot vērā, ka šajās vietās ir plānoti arī apdzīšanas ceļi, kā arī infrastruktūras apkopes punktus Iecavā un Skultē, kustības vadības centru un sānceļu nākotnes Salaspils kravu terminālim.
Paralēli pārrobežu savienojuma izveidei, kam noteikta augstākā prioritāte un steidzamība - plānots izveidot Eiropas platuma sliežu savienojumu ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām, kam plānots piesaistīt, piemēram, PPP. Savukārt ES fondu finansējumu primāri plānots virzīt iepriekšējos punktos minēto aktivitāšu finansēšanai.
Jau ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli,
Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.