Ukrainas kara 613. diena. Jaunākā informācija [papildināts 20:15]

© Kaspars Krafts/MN

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 29. oktobrī. Ukraina jau vairāk kā pusotru gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

20:15. Latvijā 19% patērētāju nav būtiski, vai uzņēmumiem, no kuriem viņi iegādājas produktus vai pakalpojumus, ir saistība ar Krieviju, secināts komunikāciju aģentūras "Miltton" un pētījumu kompānijas "Norstat" veiktajā aptaujā.

"Kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā daudz runāts un darīts, lai atteiktos no Krievijas precēm, taču, diemžēl, pētījums apliecina, ka Latvijā no Baltijas valstīm ir augstākā tolerance pret zīmoliem vai uzņēmumiem, kuriem joprojām ir kāda saistība ar Krievijas tirgu," norāda "Miltton Latvia" vadītāja Marta Mackeviča.

19:00. Piegādājot ieročus Krievijai, Ziemeļkoreja cer modernizēt savu bruņojumu, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns.

Andžāna skatījumā, tas nav pārsteigums, ka Ziemeļkoreja veic munīcijas piegādes Krievijai. Starp abu valstu amatpersonām ir notikušas vairākas tikšanās, piemēram, Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu apmeklēja Phenjanu, Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns devās uz Krieviju, lai satiktos ar Krievijas režīma līderi Vladimiru Putinu. Nesen arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apmeklēja Ziemeļkorejas galvaspilsētu.

"Tas liecina, ka starp Ziemeļkoreju un Krieviju veidojas ilgtermiņa sadarbība munīcijas piegāžu jautājumos. Ticami, ka panākta slepena vienošanās, kas paredz tādu artilērijas lādiņu piegādi, kas savietojami ar Krievijas artilērijas sistēmām. Protams, runa var būt arī par cita veida militāra rakstura piegādēm," uzsvēra Ģeopolitikas pētījumu centra direktors.

17:02. Lai pasargātu savus elektroapgādes tīklus no Krievijas triecieniem, Ukraina sadarbībā ar ASV ir izveidojusi hibrīdās pretgaisa aizsardzības sistēmas, ko ASV amatpersonas dēvē par "FrankenSAM" programmu, ziņo laikraksts "The New York Times" (NYT).

NYT vēsta, ka valstis ir gatavas eksperimentēt ar šīm "monstru ieroču sistēmām". Programmā apvienotas modernas rietumu kalibra raķetes zeme-gaiss ar pārveidotām padomju laika palaišanas iekārtām vai radariem, kas jau ir Ukrainas spēku rīcībā.

15:20. Latvijas vēršanās pret Krievijas telekanālu "Doždj" bija kļūda, jo tas ir visjaudīgākais pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un pret karu Ukrainā vērstais rupors, intervijā aģentūrai LETA "Rīgas konferences" laikā šādu viedokli pauda Krievijas opozīcijas politiķis, Brīvās Krievijas fonda viceprezidents un Krievijā cietumā ieslodzītā Alekseja Navaļnija padomnieks Vladimirs Milovs.

"Vai tiešām "Doždj" translē kādas impēriskas, proputiniskas vai karu atbalstošas vēsmas? Nē. Tas ir ļoti svarīgs un ļoti pieprasīts visjaudīgākais pret Putinu un pret karu vērstais rupors. Vai bija pareizi pret viņiem tā vērsties? Tagad, pēc gada, ir skaidrs, ka šāda Latvijas rīcība bija nepareiza. "Doždj" ir jaudīgs instruments cīņā pret Putinu. Nekā impēriska vai karu atbalstoša tur nav, tie visi bija izdomājumi," uzsvēra Milovs.

13:00. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 299 080 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 660 iebrucēji.

10:52. Latvijas iekšlietu dienesti nodos Ukrainas policijai 12 dronus, aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrijā.

Aizvadītās darba nedēļas izskaņā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) Lietuvā tikās ar Ukrainas iekšlietu ministru Ihoru Klimenko. Abi ministri pārrunāja šā brīža situāciju Ukrainā un palīdzību Ukrainai un tās civiliedzīvotājiem. Ministri divpusējā sarunā apsprieduši Ukrainas iekšlietu dienestu pieredzi kara apstākļos, akcentējot nozīmi pieredzes apmaiņai ar Latvijas iekšlietu dienestiem.

Lai turpinātu Ukrainai sniegt nepieciešamo atbalstu, Latvijas Iekšlietu ministrija, Valsts policija (VP), Valsts robežsardze un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) seko līdzi notikumiem Ukrainā un uztur pastāvīgus kontaktus ar Ukrainas valdības institūcijām, pauž ministrija.

09:00. Iekšlietu ministrija sagatavojusi valdības lēmuma projektu, kas paredz Valsts drošības dienestam (VDD) novirzīt 188 813 eiro, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar operatīvo darbību.

Detalizēts skaidrojums par naudas nepieciešamību nav pieejams, jo VDD ir viens no trīs specdienestiem, un to finansējuma jautājumi nav plašākai publikai pieejami. Iepriekš gan LETA rakstīja, ka valdība ir atbalstīja finansējuma piešķiršanu dienestam, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar paaugstinātu darba intensitāti un amatpersonu noslodzi, Krievijai izraisot bruņoto konfliktu Ukrainā.

00:10. Zelenskis: Ukrainas miera formula var kļūt par etalonu citu konfliktu risināšanā, raksta pravda.com.ua.

Pasaulē

2023. gada 7. oktobrī Palestīnas teroristu grupējums “Hamas” iebruka Izraēlā, tur sarīkoja asiņainu slaktiņu: teroristi noslepkavoja 1200 cilvēku un sagrāba aptuveni 250 ķīlnieku. Visvairāk cietušo bija sievietes, kuras izvaroja, sakropļoja un pēc tam nošāva. Izraēla atbildēja ar militāru operāciju Gazas joslā. Ir pagājis gads. Ko par esošo situāciju domā Kārlis Daukšts un Juris Rozenvalds?

Svarīgākais