Parlamenta deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, paredzot, ka turpmāk parlamenta vēlēšanās varēs nobalsot iepriekš, savu balsi nododot glabāšanā.
Līdz šim iedzīvotāji parlamenta vēlēšanās nevarēja balsot iepriekš. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa aģentūrai LETA iepriekš uzsvēra, ka to gan nevarētu saukt par iepriekšēju balsošanu, kas, piemēram, pašvaldību vēlēšanās ir pieejama visos iecirkņos.
Minētā iecere paredz, ka balss nodošana glabāšanā nebūs neatgriezeniska, jo vēlētājs vēlēšanu dienā vēl varēs mainīt savu izvēli, aģentūrai LETA iepriekš sacīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Tā nebūtu iepriekšējā balsošana tās pilnā izpratnē, taču tai piemistu "kaut kāds iepriekšējās balsošanas elements".
Vēlētājs, kurš nobalsojis iepriekš, bet pēc tam savu izvēli nolēmis mainīt, tajā pašā iecirknī vēlēšanu dienā drīkstēs pārbalsot. Šādā gadījumā iepriekš glabāšanā nodotā balss tiks anulēta. Vēlētājs savu balsi nodot glabāšanā vēlēšanu iecirknī varēs trīs dienas pirms vēlēšanu dienas.
Ņemot vērā izmaiņas Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā šā gada sākumā, turpmāk Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties arī rīcības nespējīgas personas.
Deputāti šodien atbalstīja arī priekšlikumus, kas paredz atvieglot balsošanas kārtību karavīriem un zemessargiem, kuri dienestu pilda starptautiskajās misijās. Karavīri balsot varēs starptautiskās operācijas rajonā, un vēlētāja pasē tiks izdarīta atzīme par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās. Par vēlēšanu norisi atbildīgs būs Nacionālā kontingenta komandieris vai viņa pilnvarota persona.
Līdzšinējā balsošanas kārtība starptautiskajās misijās nav bijusi pietiekami efektīva, jo karavīru pases bija jānogādā tuvākajā Latvijas diplomātiskajā pārstāvniecībā, tostarp formalitāšu kārtošana atrāva karavīrus no dienesta pienākumu veikšanas, iepriekš par grozījumu virzību atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā uzsvēra likumprojekta autori.
Grozījumi arī paredz, ka, kandidējot Saeimas vēlēšanās, kandidātam rakstiski būs jāapliecina, ka viņš prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai. Līdz šim Saeimas deputāta kandidātam bija jāsniedz latviešu valodas prasmes pašnovērtējums.