«Tieši tāpat kā Riharda Vāgnera operas iestudējums, arī Johana Sebastiāna Baha pasiju cikls nav ikdienišķa parādība jebkurā valstī. Jo katras pasijas uzvedums ir ne tikai radoši un profesionāli, bet arī finansiāli ietilpīgs projekts,» uzskata diriģents Sigvards Kļava.
Rīt Rīgas Domā notiks pirmais koncerts diriģenta ilgus gadus lolotajā ciklā Bahs. Pasija. Rīga, kurā trīs piektdienas pēc kārtas trīs baznīcās tiks atskaņotas Johana Sebastiāna Baha pasijas.
«Uzdrošināšanās sapņot par tik liela mēroga notikumu, protams, ir saistīta ir faktu, ka šogad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta. Cikls Bahs. Pasija. Rīga ir kultūras galvaspilsētas cienīgs akts,» saka Sigvards Kļava. Rīt Rīgas Domā skanēs Baha Sv. Marka pasija un Ērika Ešenvalda Sv. Lūkas pasija, 11. aprīlī Sv. Pētera baznīcā – Sv. Mateja pasija, bet 18. aprīlī Sv. Jāņa baznīcā – Sv. Jāņa pasija. Starptautiskajā projektā kopā ar izciliem baroka mūzikas interpretiem no Šveices un Dānijas, Latvijas Radio koris aicinājis piedalīties arī orķestri Sinfonietta Rīga. Cikla pirmajā koncertā līdzās baroka ģēnija Johana Sebastiāna Baha lakoniskajai Marka pasijai būs starptautiski atzītā latviešu komponista Ērika Ešenvalda Lūkas pasijas pirmatskaņojums. No Baha trim pasijām, Sigvards Kļava izvēlējies atskaņot Marka pasiju, abas pārējās uzticētas viesdiriģentiem – Hansam Kristofam Rādemanim un Larsam Ulrikam Mortensenam. «Jāņa un Mateja pasijas ir nobeigti muzikāli darbi, ko pats Bahs ir ar savu roku radījis no A līdz Z. Savukārt Marka pasija ir nepabeigts opuss, no kura ir saglabājies rekonstruējams režģis, bet tajā trūkst dažādas detaļas, un šoreiz es veidošu savu versiju par šo rekonstrukciju,» stāsta Sigvards Kļava. Mateja pasijai koncertā tiks pievienota ceturtā evaņģēlija – Lūkas – pasija, kuru komponējis Ēriks Ešenvalds. Rīt koncertā piedalīsies tikai latviešu mākslinieki, bet abu pārējo pasiju atskaņošanā noteicošā dominante būs ārzemju kolēģiem, kā arī šī projekta vienīgajai konstantai vienībai – Latvijas radio korim.
Argumenti, kāpēc Lūkas pasijas komponēšana uzticēta Ērikam Ešenvaldam, ir vairāki. Sigvards Kļava: «Nav tik vienkārši blakus Baha pasijām nolikt pašu radītu pasiju, jo lielumi ir nesamērojami... Ēriku Ešenvaldu izvēlējos tāpēc, ka viņš ir ne tikai ticīgs cilvēks, bet viens no komponistiem, kurš ir studējis teoloģiju. Trešais arguments – man šķita, ka Ērika muzikālais rokraksts būtu piestāvošs kombinācijā ar Baha Marka pasiju.» Diriģents, atturoties paust savus iespaidus par latviešu komponista jaunāko darbu, aicina interesentus rīt to noklausīties Rīgas Domā. «Vienīgais varu pateikt, ka Ešenvalda darbā ir daudz interesantu akcentu visiem zināmajā ciešanu laika stāstā, un tā ir laba lieta. Un vēl laba lieta ir tā, ka mēs paši savu mūziku saviem spēkiem – solistiem, kori, orķestri – varam izpildīt labā līmenī, ar to arī iekļauties starptautiskā standartā.»
Vēl gatavojoties šim ciklam, Sigvards Kļava sarunās ar kolēģiem Eiropā esot ieminējies par Baha pasiju iestudēšanu Rīgā, to atskaņošanu kompaktā – ciešanu – laikā, un visi to uzskatījuši par «lielu zīmi». Sigvards Kļava: «Starptautiskā interese par šo projektu ir – gan no ierakstu kompānijām, gan no dažādiem medijiem. Mēs esam pārāk pieticīgi savas varēšanas vērtēšanā, jo šāda veida pasākumi liecina par to, ka profesionālais un mākslinieciskais briedums Latvijas mūziķiem ir sasniedzis tādu standartu, ar kuru varam līdzās stāvēt muzikālajai telpai pasaulē. Visās nopietnās koncertvietās pasaulē uzstājas latviešu izpildītāji – dziedātāji, diriģenti, instrumentālisti, kori, un ieinteresētība par latviešu mūziķiem un mūziku ir nepārprotama.»
Klusais laiks pirms Lieldienām diriģentam esot ļoti darbīgs un vienlaikus arī pārdomu periods. «Pirms lieliem pirmatskaņojumiem pat pulkstenis griežas savādāk, tomēr laiks pirms Lieldienām man ir arī ļoti personisks periods, bet ar savām izjūtām negribas dalīties,» saka diriģents. Uz jautājumu, vai vismaz ir pamanījis, ka iestājies pavasaris, Sigvards Kļava pasmaida: «Nosacīti.