Kultūra

Ar jaunā koronavīrusa izplatību saistītās ārkārtējās situācijas dēļ Latvijā nav notikuši vismaz 1600 izklaides un kultūras pasākumu, liecina Kultūras ministrijas (KM) aplēses.

Latvijas Nacionālā opera un balets sadarbībā ar savu ilggadējo patronu Latvijas mobilo telefonu (LMT), sākot no 20. marta, aicina uz Piektdienas un sestdienas vakaru Operā.

Lielā mūzikas balva joprojām ir Latvijas valsts augstākais apbalvojums mūzikā. Tam ir zināms prestižs un publiskas atzinības svars, kas, iespējams, gadu gaitā noturēts pat veiksmīgāk nekā citās nozarēs.

«Manas apzinīgās dzīves laikā pirmo reizi ir izsludināta pandēmija, turklāt – visā pasaulē, nevis tikai kādā valstī vai reģionā, tātad – notiekošais ir nopietni. Tas liek visas pasaules līmenī paskatīties uz to, kādi esam pret sevi, pret līdzcilvēkiem, pret planētu,» saka Māra Brante (attēlā), dainu meditāciju, latvisku un šamanisku rituālu vadītāja, senu zināšanu glabātāja. Dzīve viņai likusi iziet cauri dažādiem, arī skarbiem un pat ļoti nežēlīgiem pārbaudījumiem. Par personiski piedzīvoto viņa saka: «Uzskatu, ka viss jau bija izlemts smalkajā līmenī, un reālajā dzīvē tikai notika tam apstiprinājumi. Kritiens bedrē vai bezdibenī bija milzīgs. Pirmais jautājums man bija – kāpēc ar mūsu ģimeni tā notika?» Māra arī uzdod jautājumus un meklē atbildes par to, kas ne tikai ar viņu, bet ar mums visiem notiek šobrīd.

Laikā, kad atcelti visi iespējamie publiskie sporta un kultūras pasākumi, likumsakarīgs ir jautājums – ko darīt brīvajā laikā? Tās senās dienas, kad nekur nenotika nekas un cilvēki apmierinājās ar kādu zaļumballi vasaras tveicīgā piektdienas vakarā, ir sen beigušies. Mūsdienu pasaule nav iedomājama bez kultūras un izklaides piedāvājuma, bet ārkārtas situācijā dzīve šajā sektorā ir šķietami apstājusies.

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtas stāvokli un publisko pasākumu aizliegumu, arī teātra trupa Kvadrifrons ir atcēlusi visas izrādes līdz 14. aprīlim un aicina cilvēkus būt atbildīgiem par sevi un citiem un pēc iespējas ierobežot došanos sabiedrībā.

«Mūsu versijā viņš ir čalis, kas izraidīts no paradīzes,» saka aktieris Egons Dombrovskis, kurš Liepājas teātrī topošajā jauniestudējumā Dēmons atveido titullomu. Izrāde tiek veidota pēc krievu literatūras klasiķa Mihaila Ļermontova viena no slavenākajiem darbiem, dramatiskās poēmas Dēmons, motīviem.

«Es atzīstu, ka neesmu eņģelis ar spārniņiem, bet – visi aktieri taču ir dulli. Es, protams, atvainojos ikvienam, kam esmu nodarījusi pāri, tomēr es uzskatu, ka ikviens cilvēks ir pelnījis, lai viņam tiktu dota otra iespēja. Un, ja tas tiek solīts, skumji, ka solījums netiek turēts,» saka skatītāju mīlētā aktrise Gunta Virkava.

Šomēnes apgāds Zvaigzne ABC atzīmē pirmās publicētās e-grāmatas desmito dzimšanas dienu, jo 2010. gada 8. martā Zvaigzne ABC izdeva pirmo e-grāmatu latviešu valodā – Lorensa Frīmena un Jura Rubeņa darbu Krīzes iespējas. Meditācija kā dzīves līdzsvarošanas māksla.

Piektdien, 13. martā, Valmieras teātrī režisora Georgija Surkova iestudējuma Tilti pirmizrāde. Galvenajās lomās Elīna Vāne un Tālivaldis Lasmanis.

13. februārī pārpildītā Lielās ģildes zālē skanēja Mocarta un Bruknera mūzika. Reizēm būtiskāks par tik būtisko novatorismu jaunradē ir apliecinājums klasikas nemainīgajai pašvērtībai kvalitatīvā interpretācijā.

Olaines Vēstures un mākslas muzejs šoruden svinēs 25. jubileju. Jau pērnā gada nogalē tas durvis vēra pēc rekonstrukcijas, ieguvis gan jaunas telpas, gan jaunas un mūsdienīgas ekspozīcijas. Tās iepazīstina ar šīs puses vēsturi, sākot no trešā gadu tūkstoša pirms mūsu ēras, līdz pat mūsdienām. Muzejā ir arī mākslas telpa, kura šobrīd piedāvā baudīt vietējās mākslinieces Jeļenas Kažokas gleznas.

Rīt, 12. martā, Latvijas Nacionālais balets piedāvā iestudējuma Bahčisarajas strūklaka atjaunojuma pirmizrādi.

Atceroties Kurzemes un Vidzemes zemnieku brīvlaišanas divsimtgadi, Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LVVA) sagatavojis jaunu izstādi Dzimtbūšanas atcelšana Kurzemē un Vidzemē: pārmaiņu laikmets Baltijas provincēs 19. gadsimta pirmajā pusē. Tās atklāšana rīt, 12. martā.

«Ja šodien teātris pārsvarā runā mūsdienīgā valodā, tad šajā izrādē, kuras darbība notiek 19. gadsimta trīsdesmitajos gados, no skatuves plūdīs nevis svaiga, bet antīka gaisa malks. Es pats pēdējoreiz ko līdzīgu esmu darījis, studējot Kultūras akadēmijā, kad strādājām ar seno literatūras dižgaru darbiem,» saka aktieris un režisors Reinis Boters (27).

Piektdien, 13. martā, Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrāde iestudējumam Vīrieši un sievietes. Janai Čivželei tā būs dubulta pirmizrāde – kā aktrisei un kā kostīmu māksliniecei.

Saruna ar XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģentu un Rīgas Doma kora skolas vadītāju Gintu Ceplenieku.

Svētdien, 15. martā, Bauskas pilī notiks senā dzīvesveida skola Kauls renesanses mākslā un sadzīvē. Tajā viesosies Cēsu pils amatnieks Viesturs Āboltiņš.

Trešdienas pievakarē tūkstošiem klientu saņēma elektronisko pastu no Starptautiskā Londonas grāmatu tirgus (London Book Fair – LBF) par to, ka 10. martā paredzētā tirgus atklāšana ir atcelta un tirgus šogad nenotiks vispār. Tāds lēmums pieņemts koronavīrusa Covid–19 draudu ēnā.

Pirmajā nedēļā kopš stāšanās Dailes teātra direktora amatā Juris Žagars teātrī veicis personālstruktūras izmaiņas, ieviešot dažus jaunus amatus, bet citus - likvidējot.

«Likmes ir augstas – šī izrāde ir mana debija uz lielās skatuves, un šis arī ir mans maģistrantūras diplomdarbs,» saka jaunā scenogrāfe Marija Ulmane. Šodien Nacionālajā teātrī Federiko Garsijas Lorkas lugas Tukšais zieds (Jerma) pirmizrāde. Latvijā līdz šim neiestudētā dramaturģiskā materiāla režisore ir Ināra Slucka, titullomā – Maija Doveika.

Bērnu un jauniešu centrs Rīgas Skolēnu pils šoruden svin 80. jubileju. Tās ieskaņā iznākusi grāmata Rīgas Skolēnu pils gadu ritos, sniedzot gan šīs vietas, gan arī laikmeta panorāmu, sākot no 1940. gada līdz mūsdienām. Vairāk nekā