Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Kultūra

Mārtiņa Brauna piemiņai izveidota 16 filmu kolekcija; tās noskatāmas bez maksas

© Gints Ivuškāns /F64

Pieminot mūžībā aizgājušo komponistu Mārtiņu Braunu, Nacionālā Kino centra (NKC) portālā "filmas.lv" ir izveidota jauna kolekcija, kurā pieejamas 16 filmas ar Brauna mūziku un neliela daļa no viņa apjomīgās filmogrāfijas, aģentūrai LETA pavēstīja NKC filmu nozares informācijas speciāliste Kristīne Matīsa.

Sadarbībā ar Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu un Jura Podnieka studiju portālā ievietotas arī vairākas filmas, kas iepriekš nebija šajā vietnē pieejamas skatītājiem.

Brauns ir Latvijā ražīgākais kinomūzikas komponists - viņa filmogrāfijā ir 32 pilnmetrāžas spēlfilmas, vairāk nekā 60 dokumentālās filmas un vairāk nekā 40 animācijas filmas, tai skaitā viena pilnmetrāžas filma un viss īsfilmu cikls "Avārijas brigāde".

Matīsa stāstīja, ka Rīgas kinostudijā Brauns ieradās kā 23 gadus jauns Konservatorijas students - jaunajam režisoram Arvīdam Krievam viņu bija ieteicis komponists Pēteris Plakidis. Brauns kinomūzikā debitēja 1974.gadā ar dokumentālo filmu "Pūra lāde", nākamajos gados turpinot rakstīt mūziku vēl vairākām pasūtījuma filmām, ko režisēja Krievs.

Portālā "filmas.lv" šo periodu pārstāv Izglītības ministrijas pasūtījuma filma "Uz saulaino tāli" - šajā poētiskajā stāstā par dzejnieku Vili Plūdonu kadrā darbojas arī aktieris Rūdolfs Plēpis un Brauns kopā ar savu grupu "Sīpoli". Filmas finālā pirmatskaņojumu piedzīvo vēlāk leģendārā dziesma "Daugaviņa" ar Plūdona vārdiem.

Vienam no pirmajiem Krieva un Brauna kopdarbiem tekstu rakstīja režisors Aivars Freimanis, kurš vēlāk aicināja Braunu debitēt pilnmetrāžas formātā - rakstīt mūziku spēlfilmai "Puika".

Sadarbību ar Krievu Brauns turpināja visu savu radošo mūžu, izveidojot vienu no stabilākajiem režisora un komponista tandēmiem Latvijas kinovēsturē - Brauns rakstījis mūziku visām sešām Krieva pilnmetrāžas spēlfilmām, no kurām portāla kolekcijā iekļautas "Spēle", "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili" un "Ievas paradīzes dārzs". Tāpat kopā veidotas arī gandrīz desmit dokumentālās filmas, un šo lauciņu komponista kolekcijā pārstāv pusstundu garā filma "Basi. Ir tāda vieta Kurzemē". Šī ir viena no četrām filmām, par kurām Brauns 1988.gadā saņēma nacionālo kinobalvu "Lielais Kristaps" kā labākais dokumentālā kino komponists. Tajā laikā mūzikas autoru darbs spēlfilmās un dokumentālajā kino tika vērtēts atsevišķās kategorijās, un nākamajā, 1989.gadā Brauns saņēma "Lielo Kristapu" abās kategorijās - gan par mūziku Anša Epnera videofilmai "Olimpiskais strops", gan par darbu Freimaņa spēlfilmā "Dzīvīte", ko var noskatīties portālā "filmas.lv" restaurētā kvalitātē.

Kopumā Brauns saņēmis astoņas "Lielā Kristapa" balvas kā gada labākais komponists. No apbalvotajām filmām portālā skatāma arī ģimenes filma "Ziemassvētku jampadracis" un dokumentālā filma par mākslinieci Aiju Zariņu - "Eiropas nolaupīšana".

No visām filmām, kam Brauns rakstījis mūziku, visplašāk pasaulē pazīstama režisora Jura Podnieka 1986.gada dokumentālā filma "Vai viegli būt jaunam?". Arī turpmāk Podnieks aicināja Braunu sadarboties filmās, kur nepieciešama īpaši emocionāla iesaistīšanās - kā triju Baltijas valstu atmodas iedvesmotais "Krustceļš" un smeldzīgā "Klusuma stunda", kas veltīta Podnieka kinogrupas kolēģu, operatoru Andra Slapiņa un Gvido Zvaigznes aiziešanai mūžībā. Filmas finālā skan Brauna dziesma "Klusuma stunda" ar Slapiņa tekstu: "Stāvi, zeme, klusu. / Stāvi, mākoni, stāvi. / Jo nāve ir atnākusi…", un liktenīgas sakritības dēļ šī izrādījās Podnieka pēdējā filma.

Vēl viena Latvijas kinovēsturei nozīmīga dokumentālā filma ar Brauna mūziku ir Epnera divsēriju lieldarbs "Es esmu latvietis", kurā kinogrupa uz atmodas viļņa apceļo trimdas latviešus visā pasaulē, meklējot latvietības saknes un spēku. Ģeogrāfiski daudz šaurākā teritorijā - tikai Latvijā, Mazirbes internātpalīgskolā, uzņemta tomēr līdzīgi iedarbīgā dokumentālā īsfilma "Neglītais pīlēns - cilvēka bērns"- pēc rakstnieces un publicistes Marinas Kosteņeckas scenārija veidots stāsts par novārtā pamestiem bērniem, kurus skolotājs Andris Grīnbergs cenšas glābt ar mākslas terapijas metodēm.

80.gadu vidū Brauns ārpus kinomūzikas ir atraktīvs un ļoti populārs komponists, savas kolorītās mūzikas grupas "Sīpoli" "enerģiskais motors", un tādu viņu var ieraudzīt 1986.gada kinožurnālā "Māksla", kuru režisors Epners veidojis kā provocējošā gleznotāja Ausekļa Baušķenieka un Brauna dialogu.

Trešais plašais lauks Brauna kinomūzikā ir animācija, kur viņš uz brīdi nonāca jau 1975.gadā, režisora Arvīda Noriņa 1975.gada leļļu filmā "Puspasaka", bet pēc tam atgriezās 1991.gadā, tajā pašā leļļu filmu studijā sākot darbu pie seriāla "Avārijas brigāde" no pašas pirmās filmiņas "Gulbis".

Sadarbību ar studiju "Animācijas brigāde" portāla "filmas.lv" kolekcijā simboliski pārstāv producenta Māra Putniņa un režisora Jāņa Cimmermaņa īsfilma "Latvietis", kur deviņu minūšu garumā izstāstīta visa Latvijas vēsture, un arī Brauna mūzika, apspēlējot dažādus populārus motīvus, ceļo līdzi varonim caur gadsimtiem.

Brauna filmu kolekciju portālā "filmas.lv" no piektdienas var bez maksas skatīties dažādu izmēru ekrānos un dažādās ierīcēs visā Latvijas teritorijā, kur vien pieejams internets.

LETA jau ziņoja, ka trešdien pēcpusdienā 70 gadu vecumā mūžībā aizgājis populārais komponists, skaņdarba "Saule, Pērkons, Daugava" mūzikas autors Brauns.