Kultūra

Ievērojot sociālās distancēšanās un pašizolācijas prasības, esam nonākuši situācijā, kad apstājies ir teju viss, kas var apstāties. Tas, ko nestāsta mediji, ir fakts, ka daudziem no mums apstājies arī darbs.

«Šā brīža situācija, kas pārņēmusi pasauli, ikvienu ietekmē savādāk. Man tas ir pārdomu laiks. Laiks, kad ir iespēja apskatīties uz noieto ceļu,» saka kinorežisors un vairāku grāmatu autors Māris Martinsons (59). Laikā, kad dzīves ritējums notiek lēnāk nekā ierasts, viņš publicē savu pirmo elektronisko grāmatu Klusa nakts, atklājot sarežģītas cilvēku attiecības to ierobežojošā laika posmā – Ziemassvētkos.

Reaģējot uz valstī un pasaulē ieviesto ārkārtas stāvokli un uz nenoteiktu laiku apturēto kultūras iestāžu darbību, Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” saviem klausītājiem piedāvā baudīt Lieldienu koncerta tiešraidi. Programmā – trīs mūzikas dižgaru – Johana Sebastiāna Baha, Kloda Debisī un Ludviga van Bēthovena – skaņdarbi, kurus uz klavierēm atskaņos izcilais latviešu pianists Andrejs Osokins. Svētku koncerta tiešraide no Liepājas koncertzāles tukšās skatītāju Lielās zāles būs skatāma Klusajā sestdienā, 11. aprīlī plkst. 18.00.

«Latvisko tradīciju izjūtā ticība nav akla paļaušanās uz pārdabiskiem spēkiem, bet tā ir sevis atvēršana garīgai piepūlei un lūgšanām, darbībām, rituāliem, lai attīrītu to kanālu, kas mūs ved uz pārdabisko pasauli,» saka literatūrzinātniece, valodniece, folkloras pētniece Janīna Kursīte.

Līdzās ārkārtas stāvokļa izmaiņām sabiedrības ikdienas paradumos un gaitās kultūras joma, galvenokārt skatuves mākslu kontekstā, procesa izpratnē atrodas savdabīgā starpstāvoklī – aktīvā ražošana nolikta uz pauzes, toties skatītājam pārcelšanās uz digitālo vidi radījusi teju vai Leiputrijas sajūtu.

Dailes teātris darbu plāno atsākt jūlija beigās vai augusta sākumā, bet patlaban tiek apsvērta iespēja samazināt štatus par ne vairāk kā 10%, pastāstīja Dailes teātra direktors Juris Žagars.

Šonedēļ ārkārtas situācijas apstākļos Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) ekspertu komisija, kurā darbojās rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis, dzejniece Anna Auziņa, rakstniece Evija Gulbe, literatūrzinātnieks un literatūrkritiķis Arnis Koroševskis, dzejniece Ieva Rupenheite, rakstnieks Pauls Bankovskis, literatūrzinātniece un skolotāja Lita Silova, izziņoja nominācijas labākajiem 2019. gada literārajiem darbiem dzejā, prozā, bērnu literatūrā, kā arī tulkojumu un debijas kategorijā.

Eiropas Komisija 2020. gada 30. martā ir pieņēmusi lēmumu ēku kompleksam “Trīs Brāļi” piešķirt Eiropas mantojuma zīmi.

«Vislielākais stresa avots ir mūsu domas. Domas ir trigeri jeb pogas, kuras nospiežot rodas reakcija, kas ražo noteiktu emociju, un tā savukārt ražo mūsu ķermenī noteiktu sajūtu,» saka Kanādā dzīvojošā mākslas terapeite Ginta Pūķe.

«Ir jābūt pacietīgai. Kā profesionālei mans uzdevums ir būt labā fiziskā un emocionālā formā tad, kad varēsim atgriezties darbā, tikties ar skatītājiem,» saka baleta soliste Jūlija Brauere. Pandēmija izjaukusi viņas debiju divos baleta atjaunojumos – Gulbju ezerā un Bahčisarajas strūklakā, kas mūsu Baltajā namā bija paredzēti marta izskaņā un aprīļa sākumā, bet viņa ir pārliecināta, ka dzīvē viss notiek tieši tā, kā nepieciešams. Un to, ka dzīvē notikumi mēdz būt ļoti strauji un negaidīti, Jūlija zina ne tikai teorētiski.

Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) ekspertu komisija paziņojusi labākos 2019.gadā izdotos literāros darbus dzejā, prozā, bērnu literatūrā, kā arī tulkojumu un debijas kategorijā, aģentūru LETA informēja Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas vadītāja Andra Konste.

 28.martā 80 gadu vecumā mūžībā devies ilggadējais Latvijas Nacionālā teātra režisors Mihails Kublinskis, informē Latvijas Nacionālais teātris.

«Tikai kara laika apstākļos lēmumi jāpieņem nekavējoties, bet šis nav karš, šī ir iespēja pārvērtēt savu dzīvi,» saka ģimenes psihoterapeite Aina Poiša. Pagājušajā nedēļā viņai nācies no ierastā dzīves ritma pārslēgties uz viņai pavisam nepazīstamu, pārvarējusi apjukumu un pati sev atzinusi, ka nav jāpieņem pārsteidzīgi lēmumi.

Ārkārtas situācijas apstākļos bez svinīgās ceremonijas vakar Latvijas Radio raidījumā Kultūras rondo tika paziņoti Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas organizētā konkursa Zelta ābele 2019 laureāti astoņās kategorijās. Par gada mākslinieku ekspertu komisijas vērtējumā tika atzīts Aleksejs Muraško.

Pāris dienas pirms starptautiskās satiksmes pārtraukšanas Rīgā ar divām publiskām lekcijām viesojās operkritiķis Vadims Žuravļovs, Youtube kanāla Dievu mijkrēslis (Sumerki bogov) veidotājs. 12. marta vakarā koncertzālē Artissimo viņš dalījās pārdomās par tēmu Primadonnu laikmeta beigas, bet 13. martā aplūkoja šī gada simtgadnieka – Zalcburgas festivāla – vēsturi.

«Krīzes laikā kultūru vajadzētu plaši atbalstīt arī valstiskā līmenī, un Vācija jau ir paziņojusi, ka kultūrai būs viens no lielākajiem atbalstiem. Jo optimistiskāk domās un nekrās negatīvās emocijas, jo veselāks cilvēks būs un arī vairāk pasargāts pret pasaules nelaimēm. Jāapzinās, ka kultūra ir piederības jautājums – vietai, valstij, konkrētai kultūrtelpai…» saka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce.

Gaidāmos XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus varētu pārcelt uz vēlāku laiku šajā vasarā, vai sliktākajā gadījumā - uz nākamo gadu, liecina paziņojums svētku mājaslapā "nacgavilet.lv".

Kopš 1961. gada, kad Starptautiskais teātra institūts (ITI) iedibināja Starptautisko teātra dienu, teātra cilvēki visā pasaulē to ik gadu atzīmēja 27. martā. Piektdien pirmo reizi šo 59 gadu laikā teātra mākslas meistari būs fiziski šķirti no saviem skatītājiem. Lai arī tālu katrs no savas skatuves un par savu nākotni satraukti un nedroši, Latvijas teātru aktieri tomēr nekrīt panikā un vismaz virtuālajā pasaulē turas cieši kopā. Viņi meklē jaunas radošas izpausmes, cits citu iedvesmo un, par spīti grūti laikiem, atrod spēka vārdus arī saviem uzticamajiem skatītājiem.

Turpinās kultūras iestāžu labdarības akcijas, nupat savu izrāžu digitālo arhīvu atvēris Dailes teātris, piedāvājot iespēju vienu mēnesi skatīties desmit iestudējumus, kas tapuši iepriekšējos desmit gados un kuri vairs nav šī teātra repertuārā. Izrāžu ieraksti tapuši sadarbībā ar Latvijas Televīzijas projektu teātris.zip.

Kamēr Dailes teātrim ir liegta iespēja demonstrēt izrādes uz skatuvēm, tas atver digitālo izrāžu arhīvu, piedāvājot noskatīties desmit iestudējumus, informēja teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Laura Leimane.

Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas absolventes Nora Gavare un Madara Salma saņēmušas Universālā dizaina institūta starptautiskā konkursa “Universal Design Competition 2020” balvas.

Orķestris Rīga ir apkopojis digitālos resursus un informē par iespējām klausītājiem baudīt orķestra koncertus audio un video ierakstos. Mājaslapas www.orkestris.riga.lv sadaļā Skaties un klausies apkopotas krāšņas koncertu fotogalerijas, kā arī atsevišķi audio un video ieraksti, kur līdzās orķestrim Rīga uz skatuves stājušies tādi solisti kā Raimonds Pauls, Daumants Kalniņš, Inga Šļubovska-Kancēviča, Oskars Petrauskis un daudzi citi.