Kultūra

Ja Covid-19 pandēmijas dēļ stingri ierobežojumi saglabāsies līdz pat gada beigām, tad kultūras pasākumu rīkotājiem radītie zaudējumi varētu būt tuvu pie 30 miljoniem eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK). 

Pēc koronavīrusa pandēmijas dzīve kardināli mainīsies – šis apgalvojums tik bieži izskan publiskajā telpā, ka kļuvis gandrīz vai par mantru, ko atkārto vēl un vēl, un vēl, un daudzi gatavi sākt pavisam jaunu dzīvi. Ekstrasenss, dziednieks un vēdiskās astroloģijas zinātājs Vladimirs Golubickis uzsver, ka cilvēkiem vajadzētu būt uzmanīgiem ar izteicieniem, jo ikviena cilvēka patiesa vēlēšanās, kurai klāt likta arī darbība, kosmosam ir likums – tā tiek izpildīta.

Mūziķa, dzejdara un producenta Guntara Rača ieraksts FB lapā izsauca burzmainu reakciju. Sākās ar: «Sēžu, domāju, ko darīt. Es kā muzikants šogad varu aizmirst par koncertēšanu.» Beidzas ar: «mazākais, ko jūs varat darīt, ir netēlot, ka viss ir labi un ka šis ir radošs un jauks laiks.» Pārdomas par mūziku kā profesiju, ar ko pelnīt naudu, par to, ka arī muzikantiem gribas ēst un ka arī viņiem jāmaksā kredīti... Pašnodarbinātajiem muzikantiem bija ierobežotas iespējas saņemt pabalstus: tomēr brīnumainā kārtā valdība 23. aprīļa sēdē lēma atbalstīt Kultūras ministrijas priekšlikumu paplašināt pašnodarbināto personu loku, kuras var pretendēt uz dīkstāves pabalstu ārkārtējās situācijas laikā. Tas nozīmē, ka dīkstāves pabalstam varēs pieteikties arī pašnodarbinātās personas, kuras uz nepilnu darba slodzi veic pedagoģisko vai radošo darbu.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis kopā ar rakstnieku Jāni Joņevu ir sākuši darbu pie televīzijas seriāla scenārija.

Ārkārtējās situācijas dēļ šogad Latvijas Neatkarības atjaunošanas 30.gadadienas svētki būs atšķirīgi, tāpēc Latvijas valsts simtgades birojs aicina 4.maiju noskaņu radīt mājās.

«Šis ir tik labs laiks sevis sakārtošanai. Tik labs laiks sevis un patieso lietu izzināšanai. Laiks izgulēties. Laiks atpūsties. Laiks organizēt dzīvi bez steigas un stresa. Laiks sakārtot savu vidi. Laiks mājas iekārtošanai, laiks skapju revīzijai, atbrīvošanai no liekām lietām, un ne tikai mājās, bet arī galvā,» uzskata dziedātāja Jolanta Gulbe-Paškeviča. Pirms visiem šiem notikumiem, kas Covid-19 dēļ pārņēmuši pasauli, viņai šķita, ka pasaule griežas tādā ātrumā, ka likās: tā mūs izmetīs ārā no orbītas. Jo ir tūlītēji jāatbild, tūlītēji jāizdara un jāskrien, jāskrien, jāskrien...

«Ja pirmajā brīdī mēs pārvērtējam vērtības, tad, procesam ieilgstot, mēs varam kļūt truli. Mēs visu laiku dzīvojam ar cerību, ka tas viss drīz beigsies,» saka rakstniece Nora Ikstena. Pašizolēšanos laiku viņa pavada savās mājās Ikšķilē kopā ar suni Pērkonu. Pandēmijas sākumposmā viņa nav pat varējusi turpināt rakstīt iesākto romānu Ūdens mirdzēšana, bet nu jau, pēc vairāk nekā mēneša, darbs turpinās, un, lai arī darba struktūra bija izdomāta krietni pirms vīrusa uzrašanās, jaunais romāns zināmā mērā būs šī laika bērns.

Pirmdien, 27. aprīlī, internetā un 2. maijā Latvijas Televīzijā pirmizrāde jaunākajai latgaliešu dokumentālajai filmas Laiki. Cylvāki. Volūda. Tā stāsta par dažādu Latvijā pastāvējušu politisko režīmu attieksmi pret latgaliešu valodu un centieniem ierobežot tās lietojumu laika periodā no 1920. līdz 1960. gadam.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija (LGA) izplatījusi paziņojumu, kurā teikts, ka nozare pārdzīvo katastrofālu apgrozījuma un jaunu grāmatu skaita kritumu.

«Viens kaimiņš savā garāžā spēlē bungas, kāds cits vingrinās, spēlējot čellu, pretim manas istabas logam ik pa laikam skan sintezators un ģitāra, viena kaimiņiene glezno, bet vēl kāds kaimiņš katru rītu skaļi klausās populārākās operas ārijas. Kaimiņiem vienam pie otra ciemoties ir aizliegts, bet vakaros grilēta ēdiena smarža no kaimiņu pagalmiem iet pāri robežām,» tā no tālās Dienvidāfrikas stāsta pazīstamā dziedātāja, silti samtainās balss īpašniece Endija Rezgale.

«Pēdējā nacionālajai rakstniecības vēsturei veltītā muzeja ekspozīcija, kas tolaik atradās Rīgas pilī, sabiedrībai bija pieejama līdz 2000. gadam, tādējādi bez šāda vēstījuma ir izaugusi jau vesela paaudze,» atgādina Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule. Šobrīd muzeja krājums, nepilns miljons vienību, tiek glabāts jaunajā muzeju krātuvju kompleksā Pulka ielā 8, un tas tur paliks arī pēc muzeja jaunās pastāvīgās ekspozīcijas atklāšanas 2022. gadā Mārstaļu ielā 6, jo tikai daļa tiks eksponēta jaunajā pastāvīgajā ekspozīcijā.

Jaunais Rīgas teātris vsociālajā vietnē Facebook veltījis sirsnīgus atvadu vārdus mūžībā aizgājušajai literatūras un teātra zinātniecei, teātra kritiķei Silvijai Radzobei.

Dailes teātris ir uzsācis sarunas par iespējamu darba attiecību sākšanu ar Valmieras drāmas teātra aktieriem Imantu Stradu un Elīnu Vāni, lai gan paralēli tam tiek vērtēta iespēja par atsevišķu teātra aktieru atlaišanu.

Lizuma pagasta iedzīvotāji ir uzsākuši ziedojumu vākšanas kampaņu, lai nākamajām paaudzēm saglabātu vienu no savām identitātes zīmēm – balto Tautumeitu.

Prognozes par kultūras norišu atsākšanos Latvijā pēc Covid-19 dēļ izsludinātās ārkārtas situācijas nav tik spožas, kā sākotnēji domāts, intervijā telekanālam TV3 atzina kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK).

Uzsverot plašo piedāvājumu, kultūras institūcijas ārkārtējās situācijas laikā mudina cilvēkus patērēt kultūru tiešsaistē.

Izdevniecība Liels un mazs nominēta 57. Starptautiskā Boloņas bērnu grāmatu tirgus prestižajai balvai Gada labākais bērnu grāmatu izdevējs.

Aprīļa pēdējā sestdiena jau tradicionāli piederējusi motociklistiem – tad notiek ikgadējā sezonas atklāšanas parāde. Taču ne šogad. Tas gan nenozīmē, ka kāds būtu atcēlis braukšanu ar močiem.

Liepājas teātris sagatavojis jaunu projektu – trīs latviešu autoru darbu fragmentu radiolasījumus. Stāsti no Paula Bankovska krājuma Trakie veči, fragmenti no Noras Ikstenas un Imanta Ziedoņa grāmatas Nenoteiktā bija un Janas Egles stāsts Aiziet jūriņā!, sākot no piektdienas, 17. aprīļa, izskanēs Rietumu radio trīs piektdienas pēc kārtas.

Sandra Ratniece Rīgas literārajā vidē pazīstama jau sen – galvenokārt kā literatūras kritiķe un pētniece, vairāku augstskolu pasniedzēja. Viņa arī vada Latvijas Rakstnieku savienības (LRS) jauno biedru uzņemšanas ekspertu komisiju un pēc Daiņa Grīnvalda aiziešanas mūžībā kļuvusi par skolēnu literārā semināra Aicinājums dzinējspēku. Sandras enerģijas rezultāts savā ziņā vainagojās, dibinot literāro mēnešrakstu konTEKSTS. Situācija bija smaga, naudas allaž par maz, bet tieši viņa uzņēmās būt par galveno redaktori un tur virs ūdens šo izdevumu, kas vienīgais Latvijā pilnībā veltīts literatūrai. Tie, kas Sandru Ratnieci pazina tuvāk, jau labu laiku viņu skubināja darboties ne tikai idejas vārdā, bet arī domāt par sevi. Nu beidzot tas ir noticis Covid–19 krīzes karstumā, iznācis Sandras Ratnieces pirmais dzejoļu krājums Šķietami klusu.

Dailes teātris ir izmantojis šo laiku, lai radītu īpaši virtuālajai videi paredzētu daudzsēriju tiešsaistes izrādi, kurā labākās teātra tradīcijas apvienotas ar virtuālās vides risinājumiem. Roberta Mūzila darba "Jūsmotāji" daudzsēriju tiešsaistes izrādes pirmās divas sērijas skatītāju vērtējumam tiks nodotas piektdien, 17.aprīlī.

«Dokumentālista misija ir būt klāt,» saka režisors un operators Ivars Zviedris, aicinot iesūtīt stāstus viņa topošajai filmai par Covid-19 radīto ārkārtas situāciju. Jau kopš marta vidus, kad Latvijā tika izsludināti pirmie ierobežojumi, dokumentālists Ivars Zviedris uzņem kadrus un epizodes, kas saistās ar vīrusa Covid-19 radīto ārkārtas situāciju valstī, veidojot savdabīgu «pandēmijas dienasgrāmatu», iemūžinot notikumus un cilvēkstāstus.