Kultūra

Svētdien 84.gadu vecumā mūžībā aizgājis bijušais Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis, Lielbritānijas latviešu sabiedriskais darbinieks, matemātiķis un Vītolu fonda atbalstītājs Andrejs Ozoliņš.

No 13.maija Latvijas muzeji sāks pakāpeniski vērt durvis apmeklētājiem, īstenojot kopīgu informatīvo kampaņu "#TiekamiesTagad".

19.maijā režisors Gatis Šmits sāks darbu pie britu autora Roberta Aika darba "Ārsts" iestudējuma, bet 20.maijā darbu pie britu autora Dankana Makmillana darba "Elpa" iestudējuma sāks režisors Dmitrijs Petrenko.

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) lasītājus klātienē apkalpot atsāks no 26.maija, liecina LNB ieraksts sociālajā tīklā "Twitter".

Kultūra ir tā nozare, kas šajā dīkstāves laikā ir cietusi daudz vairāk nekā citas jomas un, kamēr pilnvērtīga kultūras dzīve būs ierobežota, tai nepieciešams atbalsts, sarunā ar kultūras ministru un ministrijas pārstāvjiem uzvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Ņemot vērā valdības lēmumu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu, beigusies arī Latvijas Nacionālā teātra sezona, liecina informācija sociālajā tīklā facebook.

Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” publicējusi Andreja Osokina solokoncerta ierakstu, ko izcilais latviešu pianists tiešraidē no koncertzāles tukšās skatītāju Lielās zāles atskaņoja šogad Lieldienu Klusajā sestdienā. Koncerta programmā – trīs mūzikas dižgaru – Johana Sebastiāna Baha, Kloda Debisī un Ludviga van Bēthovena – skaņdarbi. Pilnu koncerta ierakstu iespējams vērot “Lielā dzintara” Youtube kanālā, kā arī koncertzāles mājas lapā bez maksas.

Latvijas Nacionālais teātris jaunā koronavīrusa Covid-19 laikā tērē līdzekļus, kas bija paredzēti jauniestudējumiem, pavēstīja teātra direktors Jānis Vimba.

Dailes teātra vadība mēģina panākt vienošanos ar diviem aktieriem par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu, pavēstīja teātra direktors Juris Žagars.

Virtuālā Pulicera balvu paziņošanas ceremonijā šogad vislielākos laurus plūcis laikraksts "The New York Times", kas ieguvis trīs prestižās balvas.

Starptautiskā bilžu grāmatu izdevēju un aģentu platforma "dPICTUS" starp 100 pasaulē izcilākajām pērn izdotajām bilžu grāmatām ierindojusi arī Latvijā izdoto mākslinieces Anetes Meleces grāmatu "Kiosks", uzzināja izdevniecībā "Liels un mazs".

Viens no sērgas laiku grāmatnīcu jaunumiem, par kuru latviešu lasītājus var apskaust daudzi Noras Robertsas fani visā pasaulē, ir viņas jaunākā romāna Hideway latviešu izdevums. Romāns latviešu valodā ieguvis nosaukumu Vētrainais mājupceļš.

2020. gada 4. maijā aprit 30 gadi kopš 1990. gada 4. maijā demokrātiskās vēlēšanās ievēlētā LPSR Augstākā padome, paužot tautas gribu, pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Godinot šo notikumu, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas kamerkoris "Ave Sol" diriģentu Andra Veismaņa un Jurģa Cābuļa vadībā, pie klavierēm esot pašam dziesmas autoram – komponistam Mārtiņam Braunam –, iedziedāja dziesmu "Mīla ir kā uguns".

No 1.maija ekskluzīvi LMT Viedtelevīzijas skatītājiem skatāma Latvijas valsts simtgades vērienīgā vēsturiskā kinofilma “Dvēseļu putenis”, kas vēstī par Latvijas tautas brīvības cīņām. Pērn filma “Dvēseļu putenis” kļuva par skatītāko filmu Latvijas kinoteātru vēsturē un saņēma Latvijas sabiedrisko mediju balvu “Kilograms kultūras” kategorijā “Gada notikums” kultūrā.

Par pagājušā gada labāko prozas darbu atzīts apgāda "Dienas grāmata" paspārnē tapušais rakstnieces Ingas Gailes romāns "Skaistās", informēja Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas vadītāja Andra Konste.

2021. gadā starptautisko mērķauditoriju sasniegs jauns izdevums, kas būs veltīts triju Baltijas valstu literatūrām. Tas iznāks angļu valodā, un žurnāla nosaukums būs The Baltic Review. Tā mērķis būs popularizēt Baltijas valstu laikmetīgo un klasisko literatūru. Žurnāla sagatavošanas procesu veic Lietuvas Rakstnieku savienība, Igaunijas Rakstnieku savienība un Latvijas Rakstnieku savienība, un šis ir viens no triju valstu rakstnieku organizāciju iecerētajiem projektiem.

Jaunais Rīgas teātris uzsācis darbu pie brīvdabas izrādes Miera ielas ēkas pagalmā ar nosaukumu "Ķīniešu stāsti", liecina teātra ieraksts sociālajā tīklā "Facebook".

Tā vairs nebūs nekad: vēlā nakts stundā Preses nama tipogrāfijā gaidīt laikraksta signāleksemplāru un to parakstīt izlaišanai. Skatīties, kā lēnām sāk darboties drukas mašīna, kā parādās pirmie avīzes eksemplāri, neaizmirstami smaržojoši pēc krāsas, kā meistars paņem vienu laikrakstu, noliek to uz lielā montāžas galda un saka: «Gatavs, pārbaudiet.» Es ar acīm pārskrienu virsrakstiem, fotoattēliem, pieskaros rītdienas laikrakstam – viss kārtībā! Un parakstu. Rīt laikraksts iznāks, manas atbildības nests. Un šī rītdienas sajūta paliks. Vienmēr. Tā bija astoņdesmitajos gados. Tā iznāca Padomju Jaunatne, kurā es strādāju, tā iznāca Cīņa un citi laikraksti un žurnāli. Šodien, atceroties 80. un 90. gadu pārmaiņu laikus, sarunājos ar šo laiku liecinieku, mundrinoša humora un bagātas valodas īpašnieku – publicistu Ēriku Hānbergu. Viņš ir viens no Neatkarīgās Rīta Avīzes aizsācējiem.

Jaunais Rīgas teātris uzsācis darbu pie brīvdabas izrādes Miera ielas ēkas pagalmā ar nosaukumu "Ķīniešu stāsti", liecina teātra ieraksts sociālajā tīklā "Facebook".

«Tikai mēs paši varam pieļaut vai nepieļaut demokrātijas izkropļojumu leģitimizēšanu pēc tam, kad sērga beigsies,» saka Gundega Repše. Saruna ar rakstnieci par šo laiku un par to, kā šis laiks, iespējams, mainīs sabiedrību.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) sola atbalsta programmu kultūras nozarei ārkārtējās situācijas laikā un pēc tās.

Valdībai ir jāpilda savi pienākumi pret kultūras nozarē strādājošajiem, Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.