Uz Dailes teātra Lielās zāles skatuves 1. februārī pirmizrādi piedzīvos kustību izrāde “Ļoti labas minūtes”.
Izrādes autori ir kustību mākslinieki Elīna un Rūdolfs Gediņi, kā arī vizuālie mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo, viņi kopā radījuši izteiksmīgu kustību izrādi, kurā galvenie tēli ir kāds trešais pāris- Asja Lācis un Valters Benjamins. Šis darbs, atsaucoties Benjamina “Maskavas dienasgrāmatai“, rodas kustību mākslai un vizuālajai mākslai veidojot spēcīgu veselumu. Izrāde ir kā sievietes un vīrieša ķermeniska saruna bez vārdiem, kurā abi ir iesprostoti ne tikai savās attiecībās, bet arī uz skatuves esošajā sarkanajā kubā, kas iezīmē divu cilvēku neizbēgamo blakuseksistenci, kas ir pilna spēles, absurda, pārpratumu, dusmu, prieka un seksualitātes.
“Mūs iedvesmoja Benjamina “Maskavas dienasgrāmatā” paustās un tikai divu cilvēku attiecībās piedzimt spējīgās idejas par indivīda atšķirīgo, pat diametrāli pretējo pašapziņas līmeni dažādās savas dzīves situācijās, par laiku, kas spēj bezvērtīgi vilkties vai baudpilni paskriet, atkarībā no tā, ar ko tas tiek dalīts. Par tiekšanos pēc specifiskas atzinības, kuras priekšā citi viedokļi tikai kaitina, un par to, kā dzimums, uzskati vai pat līdzcilvēku ambīcijas var marginalizēt personu. Mēs vēlamies piedāvāt skatītājam šīs domas jau daudz dinamiskākā, emocionāli un jēdzieniski piesātinātā un vizuāli aizraujošā formā, esot tikpat precīziem savās kustībās kā Valters Benjamins ir savos vārdos. Neskaidrot, bet piedāvāt”, par izrādi saka kustību mākslinieki Elīna un Rūdolfs Gediņi.
Krista un Reinis Dzudzilo izrādei radījuši izteksmīgu vizuālo vēstījumu. “Benjamina “Dienasgrāmata” mums dāvāja vairākus tēlus. Skaistumu, kas dzimst caur krievu valodas vārdu, kurš apzīmē kā skaisto, tā sarkano. Tas aizved pie avangarda mākslinieka un teorētiķa Kazimira Maļeviča supremātisma un kvadrāta revolūcijas. Savienību - ne tikai divu 20. gs. nozīmīgu personu, bet arī tās pasaules, kuras abreviatūrā ir četri burti. Divi cilvēki tiek izstādīti spēles abstrakcijas pasaulē, par kuras ietvaru kļūst taisni nogrieztas, nevis apaļas malas. Apaļā pasaule top par kvadrātu. Artefakts jeb kustīgie ķermeņi tiek ielikti nevis baltajā izstāžu zālē, bet sarkanajā kubā, kurā domino spēle kļūst par mīlas gladiatoru spēli, absurdu olimpiādi. No vienas valodas uz otru. No spalgas ziemas uz tveicīgu vasaru. No slēpšanās uz atklāšanu. No kustības ierobežotības uz kustības brīvību. No aseksuālā uz seksuālo. No vēsturiskā un tagadnīgo. Ceļot laikā nozīmē dzīvot tagadnē,”stāsta Krista un Reinis Dzudzilo.
Valters Benjamins (1892-1940) ir viens no oriģinālākajiem un ietekmīgākajiem 20. gs. domātājiem. “Maskavas dienasgrāmata”atklāj autora iespaidus un pārdomas viņa ceļojuma laikā uz Maskavu 1926.-1927. gadā. Maskavas brauciena mērķis bija romantiskā pieķeršanās teātra režisorei Annai (Asjai) Lācis (1891-1979). Līdz pat Benjamina nāvei viņa bijusi viena no nozīmīgākajām figūrām viņa dzīvē.
Kustību izrādes autori: Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņš, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo.
Gaismu mākslinieks: Oskars Pauliņš.
