Puntulis: Lēmums par koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2 joprojām ir spēkā

 
©f64.lv, Kaspars Krafts

Valdības piecu partiju koalīcijas lēmums par akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Rīgā, bija vēsturisks lēmums, kas joprojām ir spēkā, norādīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Atklājot Kultūras ministrijas (KM) un Latvijas Arhitektu savienības (LAS) tiešsaistes semināru "#RīgaiSavuKoncertzāli" par konkurētspējīgākajām Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnēm Rīgas centrā, ministrs pauda lepnumu par valdības lēmumu ne tikai tādēļ, ka viņš joprojām saredz šo novietni kā vislabāko risinājumu, bet galvenokārt tādēļ, ka tas tika pieņemts, neietekmējoties ne no kādām privātajām vai ekonomiskajām interesēm.

Tāpat Puntulis akcentēja, ka lēmums par akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2 tika pieņemts pēc konsultācijas ar Nacionālo Arhitektūras padomi, kā arī balstoties uz VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ekspertu slēdzienu par ēkas stāvokli un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atzinumu.

Puntulis uzsvēra, ka, stājoties ministra amatā, viņš bija apņēmības pilns izpildīt valdības deklarācijā ietverto par akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā. 2019.gada pavasarī KM bija uzsākusi aktīvu kampaņu par koncertzāles būvniecību uz uz AB dambja.

Ministra ieskatā, process un diskusijas radīja šķietamību, ka koncertzāle beidzot ir ļoti tuvu. Puntulis atzīmēja, ka, stājoties amatā, viņu sagaidīja vairs tikai koncertzāles uz AB dambja "idejas drupas". Neatkarīgi no ministra subjektīvā viedokļa par koncertzāli uz AB dambja, sabiedriskā doma jau bija izveidojusies vai izveidota, un politiskais un sabiedrības atbalsts šai novietnei jau bija nepārprotams nē.

Puntulis arīdzan skaidroja, ka alternatīvu nebija daudz. Viņš norādīja, ka Kongresu nams gaidāmo Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kontekstā nebija apsverams kā tūlītēji izskatāms kandidāts. Citas, tikko kā AB dambja kontekstā vērtētās, valstij vai pašvaldībai piederošas novietnes arī nē, un savas intereses pieteica privāto teritoriju īpašnieki Skanstē, Andrejsalā un citur, taču valstiski atbildīgi un objektīvi vērtēt un salīdzināt šos atšķirīgos, subjektīvo interešu piedāvājumus būtu iespējams tikai teorētiski.

"Kā glābiņš teju bezcerīgā situācijā nāca ideja būvēt koncertzāli Elizabetes ielā 2, ziedojot tai ēku, kas savu laiku nokalpojusi un kuras renovācijai nepieciešami vismaz 30 miljoni. Ēka saturiski nīkuļojusi 30 gadus, un par tās atrašanos Kronvalda parkā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde sniedza slēdzienu, ka ēka neatbilst Rīgas centra bulvāru ansambļa pilsētbūvnieciskajai struktūrai, deformē apstādījumu sistēmas telpisko integritāti un ir neiederīga vides kontekstā un mērogā," sacīja kultūras ministrs.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde uzsvēra, ja ēka nolietojuma dēļ tiktu nojaukta, tad labākais risinājums būtu atjaunot parku, neko tās vietā nebūvējot. Vienīgais iemesls jaunas apbūves izvietošanai Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkas vietā būtu visai sabiedrībai nozīmīga - simboliska kultūras būve.

Ministra ieskatā, valdības lēmums par koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2 bija Ministru kabineta jaunas politikas demonstrācija lielu, nozīmīgu objektu būvniecības kontekstā, kāda, pēc Puntuļa paustā, nav pieredzēta visas atjaunotās valsts pastāvēšanas laikā.

"Lepojos, ka lēmums tika pieņemts, analizējot daudz plašāku skatījumu nekā tikai vienas būves kontekstā. Komunisti savulaik Kronvalda parkā iebūvēja divas ēkas - Centrālkomiteju Elizabetes ielā 2 un Politizglītības, tagad Kongresu namu. Pēc neatkarības atgūšanas ne viena, ne otra ēka nav spējusi rast jēgpilnu un saturisku ilgtermiņa piepildījumu," teica ministrs.

Viņš akcentēja, ka šis lēmums iezīmēja jaunu ceļu ne vien abām ēkām, bet arī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes ēkai Kronvalda bulvārī 4, kas kļuvusi par KM īpašumu. Pēc ministra paustā, tas norāda arī uz Brīvostas biroja ēkas saturisko neiederību parkā, un nepieciešamību atjaunot Rīgas kanālmalas apstādījumus kā zaļu vienojošu jostu, kā to bija pamanījuši un akcentējuši bija arī arhitekti, tomēr tam sekoja nākamie izaicinājumi.

"To, kas notika pēc tam, labi atceras un zina visi procesā iesaistītie. Gan tie, kuri kopš pirmās dienas bija un joprojām ir atbalstoši, gan tie, kuri kopš pirmās dienas bija un joprojām ir noraidoši, stāvot arhitektūras sardzē, gan tie, kuri bija pasīvi nogaidoši, jo nespēja pieņemt kompromisu, atsakoties no savas favorītvietas, gan tie, kuri bija kvēli atbalstoši, bet, sajūtot konjunktūru, kļuva kvēli neatbalstoši, gan tie, kuriem zem modernisma arhitektūras aizstāvības lozunga, iespējams, bija paslēpti pavisam citi iemesli un mērķi, gan tie, kuri bija opozīcijā, jo ir opozīcijā pret visu, kur nu vēl pret kaut ko, kas pieņemts valdībā, gan tie, kuri bija atbalstoši, bet apklusa, saņemot agresīvus uzbrukumus sociālajos tīklos," pauda ministrs.

Tāpat Puntulis uzsvēra, ka arhitektūras studenti, no kuriem plenērā tika gaidīta arhitektoniska vīzija, izvēlējās demonstrēt pilsonisko stāju, nevis koncertzāli. Ministrs norādīja, ka neviens tā arī neieraudzīja, kāda būtu varējusi izskatīties koncertzāle Kronvalda parkā, tai ziedojot ēku Elizabetes ielā 2.

Kultūras ministrs uzsvēra, ka, ņemot vērā viedokļu dažādību, pretrunas un pārmetumus tieši par procesu un to, ka vēsturiski un arī šodien izšķirošā loma konkrētu vietu noliegumā vai atzīšanā ir arhitektiem, KM vērsās pie LAS ar lūgumu konsolidēt arhitektu sabiedrības atšķirīgos viedokļus un vienoties par vislabāko alternatīvu novietnei Elizabetes ielas areālam ar vairākiem izvērtējuma pamatkritērijiem.

Pamatkritēriji ir - jaunai koncertzāles novietnei jābūt ar ērtu gājēju un sabiedriskā transporta pieejamības potenciālu, vietai jābūt pietiekamai koncertzāles telpu programmas un kvalitatīva arhitektūras risinājuma īstenošanai. Apkārtnei vēlams kultūras konteksts un mūzikas institūciju sadarbības iespējas. Koncertzāles novietne nedrīkst ietvert juridiski neskaidrus, valstij ilgtermiņā neizdevīgus vai privātām interesēm pakārtotus risinājumus.

"LAS savu uzdevuma izpildi ir pabeigusi. Tomēr, līdzīgi kā viedokļi par koncertzāles iespējamām novietnēm, arī paša uzdevuma, tā veikšanas procesa un rezultāta vērtējums pašu arhitektu sabiedrībā ir dažāds. Pat diametrāli pretējs. KM savu vērtējumu un izvēli veiks, tikai un vienīgi balstoties uz kritērijiem, kurus noteikusi uzdevumā," teica ministrs.

Jau rakstījām, ka LAS izvirzījusi trīs novietnes ar vislielāko potenciālu attiecībā uz stratēģisko un pilsētvides attīstību, kā arī ietekmi uz nākotnes sabiedrību - Rūpniecības preču tirgus teritorija, Andrejsala un Rīgas Kongresu nams.