Šodien pie Latvijas Mākslas akadēmijas izvietots provokatīvs mākslas darbs, kurā pausts mudinājums iestāties pret iecerēto augstskolu pārvaldības reformu.
Mākslinieka Kristiana Brektes mākslas darbā stilizētā veidā, attāli atgādinot Medūzu Gorgonu, attēlota izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) - attēlā no ministres galvas aug čūskas, savukārt mutē ir asi zobi.
Attēlā tāpat izvietots teksts, kas dzejas formā pēc būtības mudina iestāties pret iecerēto augstskolu pārvaldības reformu. "Ceļaties, miega latvji, trešu reizi gaiļi dzied. Kurš šoreiz necēlās, mūžam putrietis palikās," grafiti veidā rakstīts uz attēla.
Aģentūrai LETA zināms, ka Saeimas deputātiem izsūtītas pastkartes, uz kurām uzdrukāts minētais attēls, to pavadot ar aicinājumu par augstskolu autonomiju, dzimumu līdztiesību, studentu tiesībām un doktora grādu ministriem.
Kā ziņots, Saeima šonedēļ pirmajā lasījumā atbalstīja neviennozīmīgi vērtētos grozījumus Augstskolu likumā.
Grozījumus sagatavojusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un atbalstījusi valdība. IZM norāda, ka augstskolu darbība līdz šim ir bijusi ārējos normatīvajos aktos detalizēti reglamentēta, tāpēc, lai mazinātu ārējā un iekšējā regulējuma slogu, ir nepieciešams ieviest un nostiprināt profesionālu iekšējās pārvaldības institūciju - augstskolas padomi. Augstskolas padomei būs jānodrošina uz labas pārvaldības principiem balstīta augstskolu iekšējā pārvaldības sistēma un saimnieciski pamatotu lēmumu pieņemšana.
IZM aģentūru LETA informēja, ka atbilstoši pasaules praksei augstskolu pārvaldībā tiek nodalīta akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšana un, lai to īstenotu, iekšējā pārvaldībā tiek izveidotas augstskolu padomes, kuru uzdevums ir, stiprinot augstskolu autonomiju, atvērtību un visu procesu caurspīdīgumu, virzīt augstskolu stratēģisko attīstību, kamēr senāta uzdevums - risināt zinātnes un izglītības jautājumus, nodrošinot akadēmisko brīvību un akadēmiskā personāla ekselenci.
Izmaiņas arī paredz noteikt augstskolu tipus - universitāte, lietišķo zinātņu augstskola un mākslas un kultūras augstskola, kā arī noteikt atbilstības kritērijus universitātes, augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas statusa iegūšanai.
Grozījumi paredz, ka visas augstskolas ir universitātes tipa institūcijas, kas īsteno pētniecībā balstītu augstāko izglītību un iedalās universitātēs, lietišķo zinātņu augstskolās un mākslas un kultūras augstskolās.
IZM rosina, ka Ministru kabinets varētu noteikt valsts dibinātās augstskolas rektora amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus, kārtību kādā atlasa un vērtē pretendentus, kā arī kārtību, kādā ieceļ amatā un atceļ no amata valsts dibinātās augstskolas rektoru.
Tāpat ministrija plāno rosināt, ka rektoru no amata varēs atcelt pēc augstskolas satversmes sapulces, augstskolas senāta, IZM vai attiecīgās nozares ministrijas ierosinājuma MK noteiktajā kārtībā, ja rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.
Vienlaikus IZM vēlas noteikt, ka valsts dibinātas augstskolas rektoru atcelt var arī pēc augstskolas padomes pamatoti argumentēta ierosinājuma, kuru izskata MK noteiktajā kārtībā. Likumprojekts arī nosaka, ka augstskolas padomes locekļus amatā ieceļ un no tā atceļ attiecīgās nozares ministrija.
IZM arī grib noteikt, ka augstskolas rektora amatā var iecelt ārvalsts pilsoni un rektora amata pretendentus valsts dibinātās augstskolās augstskolas padome varēs atlasīt atklātā starptautiskā konkursā.
Tāpat sagatavotie grozījumi likumā paredzēs, ka, ja izglītības un zinātnes ministrs konstatēs augstskolas satversmes neatbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem vai citas nepilnības, viņš varēs apturēt satversmes, bet ne augstskolas darbību līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai vai nepilnību novēršanai viņa norādītajā termiņā.
Tāpat tiek paredzēts, ka augstskolu no Augstskolu reģistra varēs izslēgt, ja tā nenodrošinās atbilstību likumā universitātei, lietišķo zinātņu augstskolai vai mākslas un kultūras augstskolai noteiktajiem kritērijiem.
Likumprojektu iepriekš konceptuāli atbalstīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Ašeradens solīja plašas diskusijas par priekšlikumiem, gatavojot to otrajam lasījumam.
Ašredens norādījis, ka Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājot likumprojektu, ir vairāk koncentrējusies uz instrumentiem tā ieviešanai, bet mērķi ir palikuši bez ievērības, kas likumprojektam rada "palielas problēmas".
Jau vēstīts, ka Saeimas Juridiskā biroja pārstāve bija aicinājusi likumprojektu nevirzīt izskatīšanai Saeimā, jo tas esot "daudz jautājumus izraisošs un juceklīgs likumprojekts".
Likumprojektā nepilnības saskatāmas tipoloģijā, augstskolu iekšējās pārvaldības normās, normās par padomi, rektoru, akadēmisko šķīrējtiesu un augstskolu autonomiju.
