LR4 darbinieki nav pametuši darbu pēc LSM paziņojuma par programmas pārtraukšanu

© pixabay.com

Pēc Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) valdes paziņojuma par to, ka programma "Latvijas Radio 4 - Doma laukums" (LR4) lineārajā apraidē turpinās pastāvēt tikai līdz šā gada beigām, visi LR4 darbinieki joprojām darbu turpina, aģentūrai LETA stāstīja LR4 direktore Ilona Madesova.

Viņa norādīja, ka neviens no LR4 darbiniekiem nav izvēlējies aiziet pats, tomēr skaidrības par nākotni neesot. Par to, kāds tieši saturs mazākumtautību valodās turpmāk tiks veidots, Madesova aicināja jautāt LSM valdei vai galvenajai redaktorei.

LR4 darbiniekiem esot zināms tikai tas, kas par pārmaiņām ticis rakstīts citiem medijiem izplatītajā preses relīzē, izteicās Madesova.

Jau vēstīts, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) apstiprinājusi LSM valdes izstrādātās stratēģiskās prioritātes 2026.-2029.gadam, kuras cita starpā paredz, ka LR4 krievu valodā piedzīvos strukturālas pārmaiņas un esošajā formātā jeb lineārajā apraidē pastāvēs līdz šī gada beigām.

Jaunā vidēja termiņa darbības stratēģija LSM jāsāk īstenot no 2026.gada janvāra, tādēļ saskaņā ar SEPLP kā augstākās lēmējinstitūcijas apstiprināto laika grafiku līdz 2025.gada beigām turpināsies intensīvs darbs pie stratēģijas detalizētas izstrādes un gala versijas apstiprināšanas.

SEPLP uzskata, ka stratēģisko prioritāšu piedāvājums atbilst padomes izstrādātajai gaidu vēstulei un koncepcijā par apvienota sabiedriskā medija izveidošanu un darbību definētajam mērķim - "sabiedriskā medija digitālā attīstība un satura izplatība digitālajā vidē, ar demokrātiskai sabiedrībai svarīgu un daudzveidīgu saturu sasniedzot lietotājus platformās un digitālajā vidē, kur tie arvien vairāk uzturas un meklē informāciju digitālās transformācijas procesu iespaidā".

SEPLP uzskata, ka LSM stratēģiskās prioritātes laika posmam no 2026. līdz 2029.gadam atbilst padomes jau 2024.gada aprīlī paustajam uzstādījumam par konceptuāli jaunu sabiedriskā medija pieeju mazākumtautību auditorijas uzrunāšanai. Līdz ar plānoto LR4 darbības pārtraukšanu līdz 2025.gada beigām un atteikšanos no LSM+ platformas paredzēts atteikties no redakciju dalīšanas pēc valodu principa, būtiski samazināt saturu krievu valodā, kā arī vairāk resursu novirzīt jauna satura veidošanai latviešu valodā, lai veicinātu lielāku satura valsts valodā patēriņu mazākumtautību pārstāvju vidū.

Ziņots arī, ka LSM izstrādājis vidēja termiņa darbības stratēģiskās prioritātes 2026.-2029.gadam.

Prioritātes paredz jaunu pieeju satura veidošanai svešvalodās. No nākamā gada portāls "lsm.lv" kļūšot par vienotu platformu ziņu saturam ar valodas izvēles iespējām. "lsm.lv" tiks integrēts arī līdzšinējais LSM+ saturs. Saturs svešvalodās (angļu, ukraiņu, krievu) turpmāk tiks veidots un izplatīts tikai digitālajā vidē.

LSM pārstāve Ilze Lujāne aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka "lsm.lv" būs multimediāls saturs visos formātos - audio, audiovizuālais, teksti. Saturs angļu, ukraiņu, krievu valodā turpmāk tiks veidots un izplatīts tikai digitālajā vidē. Plānots adaptēt latviski veidotu saturu attiecībā 2:1, proti, 70% tulkots saturs, 30% veidots oriģinālsaturs svešvalodās.

Lujāne atzīst, ka izmaiņas skars arī redakcionālo struktūru, bet šīs izmaiņas tiks īstenotas tikai pēc satura audita veikšanas, kas noslēgsies šā gada oktobra beigās.

Savukārt par labāko LR4 frekvences izmantošanu vēl tiks lemts.

Atbilstoši stratēģiskajām prioritātēm LSM tuvākajos četros gados veidos jaunu pieeju kvalitatīva un daudzpusīga satura vadībai, kas balstās sabiedrības vajadzībās un auditorijas satura lietošanas paradumos.

Plāns paredz radio, televīzijas, digitālā satura un atbalsta komandu sapludināšanu vienotā, pārskatāmā un efektīvā struktūrā, samazinot funkciju pārklāšanos un veicinot komandu sadarbību. Tādējādi iecerēts, ka tiks uzlabots satura fokuss, kvalitāte un redakcionālais rokraksts.

2024.gada aprīļa sākumā tika sākta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, lai nodibinātu LSM, kas darbu sāka 2025.gada 1.janvārī.

Latvijā

Kāds “Audi” vadītājs zaudējis dzīvību sadursmē ar pretī braucošo kravas automašīnu uz Tallinas šosejas. Vieglās automašīnas vadītājs neskaidru iemeslu dēļ pārgalvīgi brauca kā pa savu, tā arī pretējo joslu ar nāvējošu ātrumu. To, vai vadītājs bija alkohola reibumā, varēs noteikt izmeklēšanas laikā, vēsta TV raidījums "Degpunktā".

Svarīgākais