«Kad pērn biju Sansusī festivālā, kas notiek ļoti skaistā vietā, ieraugot tos plašumus, man uzreiz radās vizuāla vīzija par to, kā tam vajadzētu būt – es redzēju, ka dziedātāji varētu būt kokos,» saka jaunā komponiste Anna Ķirse. Rīt Aknīstes novadā, vairs neeksistējoša ciema Susēja bijušās pagastmājas pagalmā un blakus mežiņos un cirsmās, sāksies 3. alternatīvais kamermūzikas festivāls Sansusī. Speciāli šim festivālam viņa komponējusi Koku operu.
Latvijas Nacionālās operas (LNO) solista Armanda Siliņa tikai pirms trim gadiem radītais festivāls Sansusī uzreiz piesaistīja sev mūziķu un skatītāju interesi, piedāvājot saviem apmeklētājiem «gulēt teltī, staigāt kedās, klausīties izmeklētu kamermūziku, izbaudot kluso dabas mieru». Festivāls tika novērtēts arī Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio kopīgi rīkotās gada balvas kultūrā Kilograms kultūras balsojumā. Kā zināms, balvas pretendentus gada garumā izvirza žūrija, bet uzvarētājus nosaka skatītāju balsojums.
Aicinājums uz meditāciju
Šogad Sansusī piedalās mūziķi Eva Bindere, Kristīne Blaumane, Inga Kalna, Guntis Kuzma, Jānis Porietis, Reinis Zariņš, kvartets Quadra, kvartets RIX, komponistu lokā būs Andris Dzenītis, Oskars Herliņš, Jēkabs Nīmanis, Oļesja Kozlovska, Anna Ķirse, Jānis Petraškevičs un Antons Safronovs, kā arī stāstnieki Baiba Kurpniece, Orests Silabriedis un Jānis Torgāns. Skatītājiem tiks piedāvātas arī teātra izrādes no Ģertrūdes ielas teātra, Umka.lv un Dirty Deal Teatro repertuāra, igauņu gaisa akrobāte Grete Gross, instalāciju mākslinieks Vilnis Putrāms. Nakts programmā - Suņa stunda, Dodo un Jēkabs Nīmanis ar grupu Mūsdienas.
Speciāli Sansusī šogad radīti vairāki darbi - Oskara Herliņa Stīgu kvartets Nr. 1, izrāde bērniem Kukainis, kā arī Annas Ķirses Koku opera, kuras iestudēšanā iesaistīti arī libreta autors un režisors Andris Kalnozols, video projekcijas veido Katrīna Neiburga; scenogrāfiju - Andris Eglītis, kā arī mūziķi Juris Āzers, Alekss Jalaņeckis un Elvijs Endelis (sitaminstrumenti), Laima Lediņa, Dināra Rudāne un Zigmārs Grasis (balss). «Scenārija autors Andris Kalnozols ir iedvesmojies no [zviedru botāniķa Kārļa] Linneja tekstiem par koku seksualitāti. Šajā darbā ir trīs tēli - Egle, Priede un Bērzs, un stāsts ir par konkrēto koku īpašībām. Piemēram, priedei ir svarīga ēna, bet bērzs ļoti labi pilda šo funkciju, savukārt egļu mežam ik pa laikam ir nepieciešama atjaunošanās, tam nodegot...» stāsta Anna Ķirse. Pie šī darba viņa strādājusi apmēram pusgadu. Darbu sarežģījusi tā ideja - skaņdarbs tiks atskaņots meža kailcirtē, dziedātāji un perkusionisti atradīsies trīs puduros trīs hektāru teritorijā, bet skatītāji - šim trīsstūrim pa vidu, kopumā tiks izmantoti vairāk nekā 35 sitaminstrumenti. «Komandā ir labi mūziķi, man ir pārliecība, ka viss būs kārtībā,» saka Anna Ķirse. Ņemot vērā izvēlēto skaņdarba atskaņošanas veidu, komponiste atzīst, ka klausītājiem šī pieredze varētu būt arī zināma meditācija. «Manos darbos svarīgs ir misticisms. Klausītājiem, domāju, jābūt gataviem uz realitātes transformāciju. Vismaz tā es vēlētos.»
Komponiste atzīst, ka daudzus varētu maldināt darba nosaukumā ietvertais vārds opera, jo patiesībā skaņdarbs ilgst tikai 15 minūtes, bet, viņasprāt, mūsdienās šis žanrs kardināli mainās. «Tā tomēr ir opera - pamatā ir librets, ir trīs tēli, bet, protams, nevajag gaidīt klasisku operu,» saka Anna Ķirse.
Atrast savu nišu
Jaunā komponiste Anna Ķirse dzimusi ķirurgu ģimenē, kopš bērnības bijusi saistīta ar mūziku, jo viņas omīte savulaik mācījusies operdziedāšanu Mūzikas akadēmijā, taču šim mērķim svītru pārvilka izsūtīšana uz Sibīriju. «Bērnībā mēs daudz dziedājām, spēlējām klavieres, ome arī vadīja ansambli Siguldēni. Savulaik es mācījos klavieres mūzikas skolā, bet vienubrīd par to vairs neko nevēlējos dzirdēt,» saka Anna Ķirse. Skolu beidzot, domājusi par studijām filozofos vai vēsturniekos, jo patikusi arheoloģija, bet, mammas mudināta iegūt stabilu profesiju dzīvei, iesniegusi dokumentus arī juristos. Protams, ka visu apvienot nav izdevies, un Anna izvēlējusies studēt vecākiem tīkamo jurisprudenci. «Ar savu šodienas prātu es būtu no turienes aizgājusi jau pēc mēneša, jo tiešām tur nejutos savā ādā, bet mamma gribēja, lai pabeidzu iesākto, un es arī pabeidzu. Paralēli veidoju dažādas muzikālas skices, protams, biju nepārliecināta par sevi, bet kāda mana draudzene ieteica aiziet uz konsultāciju pie Mūzikas akadēmijas pasniedzēja Rolanda Kronlaka. Rezultātā pēc intensīvām privātstundām es tomēr iestājos Mūzikas akadēmijas kompozīcijas klasē,» stāsta Anna Ķirse. Tomēr studiju laiks juristos viņai devis arī ko labu - pārliecību, ka viņa nav piemērota tai videi.
Šobrīd Annas arī mācās operdziedāšanu pie Airas Rūrānes, savulaik izmēģinājusi spēkus džeza dziedāšanā. Savu sēdēšanu uz diviem krēsliem viņa skaidro ar nespēju atteikties ne no komponēšanas, ne no dziedāšanas, tomēr savu profesionālo nākotni nesaista ar dziedāšanu. «Kad man ir skumji vai bail, es dziedu, vienkārši nespēju to nedarīt. Bieži vien dziedu naktīs, un man ir tikai paveicies ar labiem kaimiņiem. Gribētu nonākt līdz tādam profesionālam līmenim, lai pati varētu izpildīt savus darbus, lai spētu pati interpretēt savas kompozīcijas, bet - tas arī viss. Pēc bakalaura grāda iegūšanas, protams, gribētos studēt maģistrantūrā, un es arī domāju par studijām Grācā Austrijā,» atzīst Anna Ķirse. «Protams, ka dziedāšanu un komponēšanu apvienot nopietnā līmenī nav iespējams tīri fiziski, jau tagad, līdzko pabeidzu vienu darbu, jāsāk strādāt pie nākamā.»
Jauno mākslinieci nebaida tas, ka mūsdienu akadēmiskās mūzikas komponistu darbi ne īpaši daudz tiek pieprasīti. «Man paveicies, jo es pat īsti netieku galā ar darāmo. Uzreiz pēc Sansusī jāķeras klāt kameroperai Izturēšanās terapija, ko paredzēts atskaņot nākamā gada rudenī Spilves lidostā, un tas jau būs stundu garš darbs.» Komponiste ir pārliecināta, ka daudz kas atkarīgs no mūzikas dzīves organizētājiem, to pierāda arī festivāls Sansusī, kas atradis savu klausītāju, turklāt ar katru gadu tas aug.
Kāpēc tikai tagad?
«Man ļoti patīk daba, tajā es smeļos spēku. Diemžēl man pašai nav lauku māju, bet man ir labi draugi, kuri man ļauj padzīvot savās mājās,» saka Anna Ķirse. Ikdienas neiztrūkstoša sastāvdaļa esot fiziskās formas uzturēšana, tāpēc divas reizes nedēļā viņa iet sportot uz individuālām nodarbībām pie fizioterapeita, apmeklē arī baseinu, dažreiz arī skrien pa Āgenskalnu. «Jo ikdienā es pat desmit stundas nosēžu pie galda ne sevišķi ērtā pozā, pat īsti neizkustoties. Tāpēc sportošana ir ļoti svētīga, turklāt - tā sniedz enerģiju atkal jauniem darbiem,» uzskata komponiste. Vienubrīd bija pasākusi no rīta un vakarā meditēt, bet pārtraukusi, jo gribētos atrast savu skolotāju, kas ievestu šajos labirintos.
Ārpus Latvijas viņu galvenokārt aizved profesija. Pirms diviem gadiem Mazsalacā piedalījusies 7th international workshop for young composers, bijusi viena no 10 komponistiem, kas ieguvuši iespēju rakstīt skaņdarbu Divertimento Ensemble Milānā, tur iepazinusies ar Antonu Safronovu - krievu komponistu, kas pasniedz Berlīnes mākslu universitātē. Ik pa laikam viņa brauc uz privātstundām uz Berlīni. «Tas ir vienkārši mūsdienās, turklāt ar autobusu nav arī dārgi. Parādu notis, saņemu padomus,» kodolīgi saka Anna. Viņa uzskata, ka tieši šobrīd ir tādā kā transformācijas vecumā, kad daudz kas kļūst skaidrāks. «Atskatoties atpakaļ, domāju, kāpēc man agrāk nesaslēdzās tās pāris lietas, kas manā prātā saslēgušās tikai šogad.»
Anna ĶIRSE
• Komponiste un juriste
• Dzimusi 1988. gada 16. novembrī
• Vairākus gadus mācījusies Rīgas 1. mūzikas skolā (klavieru klase), Rīgas 3. mūzikas skolā (vokālā klase), Rīgas Doma kora skolā (džeza nodaļa)
• Absolvējusi Rīgas Valsts vācu ģimnāziju (2006), Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti (2010, bakalaura grāds tiesību zinātnēs). Šobrīd studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (kompozīcijas nodaļa, 4. kurss, pedagogs Jānis Petraškevičs)
• Kā dziedātāja un aktrise piedalījusies dažādos projektos - izrādē Shopping & Fucking Dailes teātrī, teātra festivālā HOMO ALIBI režisora Viestura Meikšāna izrādē LOOP, Austrumu robežā izrādē Elpojiet, laikmetīgās mākslas festivālā SURVIVAL KIT 2012 koncertā - veltījumā Hardijam Lediņam u.c.
• Veidojusi oriģinālmūziku: Aika Karapetiana pilnmetrāžas šausmu filmai MOŽ (2014), Rīga 2014 atklāšanas festivāla Staro Rīga instalācijai Dzīles, Jaungada uguņošanai Krastmalā (2014/2015) u.c.
• Bijusi aktīvais dalībnieks starp 10 komponistiem (no 50 dalībniekiem) A. Dzenīša meistarklasēs 7th international workshop for young composers, ieguvusi iespēju rakstīt skaņdarbu Divertimento Ensemble (Milāna, Itālija).
• Projekta LULU laikmetīgo operu cikls idejas autore un vadītāja
• Šobrīd strādā pie kameroperas Izturēšanās terapija, pirmizrāde paredzēta 2017. gada rudenī