Latvijas lielākie interneta mediji atbalsta izmaiņas Mediju atbalsta fonda programmā
Latvijas lielākie interneta mediji AS "Delfi" un SIA "TVNET GRUPA", kas pēc "Gemius" datiem jūlija mēnesī kopā sasniedza gandrīz vienu miljonu cilvēku jeb 79,2% Latvijas interneta ziņu patērētāju, atbalsta Kultūras ministrijas priekšlikumu veikt izmaiņas Mediju atbalsta fonda plānotajā Nacionālo mediju konkursa 2026. gada kārtībā.
Programmas mērķis ir atbalstīt medijus sabiedriski nozīmīga, informatīvi izglītojoša satura veidošanā un stiprināt nacionālo kultūrtelpu latviešu valodā. Programmas ietvaros tiek atbalstīta tādas žurnālistikas radīšana medijos, kura stiprina Satversmē noteiktās vērtības, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu, veicina mediju atbildīgumu un kvalitāti, kā arī sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas pamata. Mediju atbalsta fonda finansējums "Delfi" ļāvis radīt tādu saturu kā "Projekts 43", kas pētīja administratīvi teritoriālās reformas ietekmi un kā tā mainījusi Latvijas pašvaldību dzīvi, podkāstu "Zinātne vai muļķības", un citi. Savukārt TVNET ar fonda finansējumu īstenojis projektu "Kur dzimst gaviles", kurā pētīja XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku aizkulises, izceļot tos cilvēkus un procesus, kas paliek ārpus lielās skatuves. Šobrīd TVNET ar fonda atbalstu īsteno "Vīrietis uz izdzīvošanas robežas: Latvijas veselības krīze, par kuru nerunājam", kura mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par Latvijas vīriešu fiziskās un mentālās veselības problēmām. Ar fonda atbalstu TVNET arī īstenojis mentālajai veselībai veltītu projektu "Uz robežas: psihiskā veselība šodienas acīm".
"Delfi" un "TVNET GRUPA" iepriekš paudusi kritiku esošajai konkursa kārtībai, kurā, lai augstāk minēto mērķi īstenotu, pieejamais finansējums tika sadalīts attiecīgi pa mediju tipiem, nenodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem nacionālajiem mediju tirgus dalībniekiem.
Esošajā kārtībā pieejamais finansējums līdz šim bija šāds:
● Audiovizuālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi varēja pretendēt uz 971 098 eiro,
● prese - uz 530 669 eiro,
● radio - 457 700 eiro,
● interneta mediji kopā varēja pretendēt uz 227 253 eiro.
Jaunais ministrijas priekšlikums piedāvā atteikties no šī sadalījuma, un ļaut visiem nacionālajiem medijiem konkurēt kopā, neizdalot atsevišķus mediju tipus.
"Šis ir milzīgs solis uz atklātāku un jēgpilnāku konkursu. Līdzšinējai kārtībai nebija datu un ekonomiskā pamatojuma. Netika ņemts vērā, ka interneta un tehnoloģiju attīstība izpludinājusi robežas starp tradicionālajiem mediju veidiem - radio, drukāto presi, televīziju un tiešsaistes medijiem -, kā arī pielāgošanās šiem un citiem industrijas izaicinājumiem mainījusi mediju biznesu modeļus. Drukātajai presei ir interneta portāli, interneta portāliem ir
savas televīzijas, tāpat arī radio startē televīzijas žanrā utt. Ja programmas mērķis ir atbalstīt medijus sabiedriski nozīmīga satura radīšanā, tad jāveicina tāds konkurss, kas sekmē konkurenci un labāku saturu, nevis balstās arhaiskā sadalījumā pa mediju tipiem," sacīja "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis.
"Ja valsts atbalsta konkursi neveicina godīgu konkurenci un sabiedrībai nozīmīgu saturu, tie faktiski apdraud demokrātiju - kā tas bija līdz šodienai. Mēs nevaram atļauties un arī neatbalstīsim sistēmu, kurā zaudētāji ir Latvijas iedzīvotāji. Šīs KM rosinātās izmaiņas beidzot ļaus visiem nacionālajiem medijiem startēt konkursā vienādos apstākļos, kur izšķirošais būs sabiedriski nozīmīga satura kvalitāte un ietekme, nevis mākslīgi radīti ierobežojumi bez pamatojuma. Mēs, "TVNET GRUPA" un "Delfi", vēlamies, lai Latvijas iedzīvotāji saņem kvalitatīvu, atbildīgu un vērtīgu žurnālistiku latviešu valodā - tādēļ vienīgais kritērijs valsts atbalsta konkursos ir saturs un tā nozīmīgums sabiedrībai," norādīja "TVNET GRUPAS" galvenais redaktors Toms Ostrovskis.
Kultūras ministrija ar jauno priekšlikumu iepazīstināja Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdes laikā, 2025. gada 26. augustā.
