Pašvaldībās 10% draud atstādināšana

© Ekrānšāviņš

Tikai viena nedēļa atlikusi līdz dienai, kad nevakcinētie un ar kovidu neizslimojušie darbinieki valsts un pašvaldību institūcijās būs jāatstādina no darba. Vakcinācijas statistika un iestāžu iekšienē veiktās aptaujas ļauj prognozēt, ka savi 10% izvēlēsies nepakļauties kopējai vakcinācijas pavēlei. Pašvaldību deputātu vidū nav vakcinēti 8%.

Protams, priekšā vēl ir juristu cīņas un tiesāšanās par to, cik korekti ir noformēts 9. oktobra Ministru kabineta rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Vai šī normatīvā akta 5.3. punkts nekonfliktē ar kādiem augstākiem dokumentiem - piemēram, Darba likumu, Satversmi un ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kas 21. pantā noteic, ka “visiem cilvēkiem ir vienlīdzīgas tiesības savā valstī pildīt valsts dienestu”. Deklarācijas autori 1948. gadā, protams, nezināja, ka tālā nākotnē miera laikā publiskās pārvaldes darbinieki tiks sašķiroti ar kvadrātkodu palīdzību - derīgajos un nederīgajos. Bet tāda nu reiz ir pašreizējā realitāte, kas noteikta valdības rīkojumā: “Valsts un pašvaldību institūciju (tai skaitā kapitālsabiedrību) darbinieki un amatpersonas no 2021. gada 15. novembra savus darba pienākumus var veikt tikai tad, ja viņiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.”

Neatkarīgā jau vēstīja, ka atsevišķos valsts resoros nevakcinēto darbinieku skaits ir sevišķi liels: Nevakcinēto burbuļi valsts un pašvaldību institūcijās.

Kāpēc krievi nevakcinējas

Vakcinācijas statistika uzrāda acīmredzamu kļūdu līdzšinējā vakcinācijas politikā - iestādēm ar ļoti lielu darbinieku skaitu laikus netika pievērsta pastiprināta uzmanība. Tāpēc ir virkne resoru, kuros vakcinācijas aptvere būtiski atpaliek no vidējiem rādītājiem konkrētajā reģionā. Jo slinki potējas dzelzceļnieki, ugunsdzēsēji, tieslietu sistēmas darbinieki, pastnieki. Un jo vairāk krievu iestādē vai uzņēmumā, jo nevakcinēto vairāk. Šī etniskā likumsakarība redzama, vērtējot arī vakcinācijas aptveri pašvaldībās. Jo dziļāk Latgalē, jo vairāk nevakcinēto. Izrādās, ka tur atsevišķi deputāti pat aģitējuši sabiedrību nogaidīt, kamēr uz Latviju tiks atgādātas Krievijā ražotas vakcīnas. Bet, protams, netiks. Un, lūk, Centrālās statistikas pārvaldes dati par stāvokli 1. novembrī:

“Visaugstākais vakcinēto īpatsvars starp republikas pilsētām ir Valmierā - 57%, kur rādītājs būtiski neatšķiras starp tautībām - vakcinēti 58% latviešu un 52% cittautiešu. Otrs augstākais vakcinēto īpatsvars ir Jūrmalā - 52%, ar lielāku atšķirību starp vakcinētajiem latviešiem (58%) un citu tautību pārstāvjiem (45%). Trešajā vietā ir galvaspilsēta ar 51% pilnībā vakcinēto rīdzinieku un Jūrmalai līdzīgu atšķirību starp tautībām (59% latviešu un 44% citu tautību iedzīvotāju). Latvijas vidējam rādītājam - pilnībā vakcinēti 48% visas valsts iedzīvotāju (52% latviešu un 42% citu tautību) - atbilst situācija Jelgavā un Liepājā. Zemāks īpatsvars par vidējo valstī ir Ventspilī (45%), Daugavpilī (40%), Jēkabpilī (39%). Viszemākais vakcinācijas līmenis ir Rēzeknē - 37%, kur vakcinēti 41% latviešu un 33% citu tautību iedzīvotāju.”

10% būs jāatbrīvo

Īpaši reģionos, kur publiskais sektors ir lielākais darba devējs, kopējo vakcinācijas aptveri novados sevišķi ietekmē pašvaldībās un to iestādēs strādājošo cilvēku attieksme pret vakcināciju. Pieejamā vakcinācijas statistika un iestāžu iekšienē veiktās aptaujas ļauj prognozēt, ka vismaz 10% strādājošo labprātāk atteiksies no darba nekā potēsies. Piemēram, tepat Pierīgā jaunizveidotajā Ādažu novadā 26. oktobrī situācija bija šāda:

“Kopējais darbinieku skaits pašvaldībā: Ādažu pagastā - 650, Carnikavas pagastā - 368, kopā 1018. Nav vakcinēts 101 darbinieks. Varētu tikt atstādināti 24 darbinieki, kas šobrīd kategoriski pauduši nevēlēšanos vakcinēties, pārējie ir uzsākuši vakcinācijas kursu.”

Argumenti nevakcinēties katram ir savi, bet, ja pateikts tiešām kategorisks nē, tad maza ir ticamība, ka darbinieku varēs pārliecināt tik vienkārši kā multfilmā “Par begemotu, kurš baidījās no potēm”.

Iespējams, sava loma pašvaldību darbinieku un vietējās komūnas nostājā ir tās priekšstāvjiem. Tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izpētījusi vakcinācijas aptveri tieši deputātu vidū. Vakar par to noziņoja pašvaldību lietu ministrs Artūrs Toms Plešs:

* kopējais pašvaldību deputātu skaits valstī ir 758

* no tiem vakcinēti 696 (92%)

* 39 deputāti (5%) vakcinācijas procesu ir sākuši

* 19 deputāti (2,5%) nevakcinējas

* 4 deputāti neatklāj informāciju

* tātad kopumā no 43 Latvijas pašvaldībām 20 pašvaldībās nav vakcinējušies 23 deputāti.

Šos norakstīs, nāks nākamie

Pusē Latvijas pašvaldību ir pa vienam nevakcinētam deputātam. Bet vairs ne ilgi, jo no šiem deputātiem plānots tikt vaļā. Ministrs Plešs iecerējis, ka šo deputātu pilnvaras tiks apturētas līdz brīdim, kad viņi varēs uzrādīt sertifikātu par vakcināciju vai izslimošanu. Arī attālinātās sēdēs piedalīties būs aizliegts. Ja deputāts vienalga nevakcinēsies, viņa vietā nāks nākamais cilvēks vēlēšanu sarakstā. Ministrs skaidro, ka deputāti nestāv pāri likumam un pāri ārkārtējās situācijas rīkojumam.

Tāpat kā visai pārējai sabiedrībai, arī deputātiem jāsēž mājās komandantstundas laikā un jāvakcinējas, ja to liek valdība.

Tomēr, lai šajā jautājumā nesāktos kādas juridiskas kolīzijas, jo deputātu darba devējs ir tauta, pienākums vakcinēties pašvaldību deputātiem tika uzlikts ar speciālu likumu. Tāpat kā parlamenta deputātiem. Saeimas atbildīgā komisija jau sākusi šā likuma izstrādi. To varētu nosaukt par Gobzema likumu, jo deputāts Aldis Gobzems līdz šim visādi centies sabotēt Saeimas darbu, nerādot savus testus, nerādot kvadrātkodus un visādi nerrojot vakcinētos kolēģus. Tāpēc viņam tagad tiek veltīts likums, un ne vien viņam, bet kopumā deviņiem parlamenta deputātiem, kas prezidijā nav iesnieguši savus kvadrātkodus, un tagad arī 23 deputātiem pašvaldībās, kas sev vien zināmu iemeslu dēļ atturas no vakcinēšanās.

Izpēte

Nu nemaz negribas ticēt, ka čekisti savulaik aizsūtīja uz karātavām savu vācu kolēģi Frīdrihu Jekelnu bez nopratināšanas jeb pieredzes apmaiņas par to, kā vislabāk cīnīties pret Kurzemes partizāniem un ko šajā ziņā mācīties no Jekelna komandētās soda ekspedīcijas “Eichensumpf” neveiksmēm Zlēkās.