Teātris

Jaunais Rīgas teātris 2014./2015.gada sezonā plāno vismaz septiņus jauniestudējumus, informē teātra pārstāve Daiga Bināne.

Teātra sezona tuvojas izskaņai, rīt, 17. jūnijā, kļūs zināmas Latvijas teātra gada balvas Spēlmaņu nakts nominācijas. Neatkarīgā uzrunāja teātra kritiķus, no kuriem vairākums nav iesaistīti Spēlmaņu nakts žūrijas darbā, lūdzot atbildēt uz pieciem jautājumiem, kas ļautu ieraudzīt sezonas kopainu un spilgtākos notikumus. Tāpat izvērtēt sezonu tika aicināti teātri, nosaucot virsotnes pašu vērtējumā – vienu lielās un vienu mazās formas izrādi. Piedāvājam lasītājiem 2013./2014. gada teātra sezonas apskatu, ko veido divas – kritiķu un teātru – aptaujas.

Frensisa Skota Ficdžeralda romānā Lielais Getsbijs zaļā gaismiņa, kas spīd pāri līcim pie Getsbija mīļotās Deizijas mājas, ir sapņa, ideāla, nākotnes laimes un cerību tēls. Bet pienāk brīdis, kad šī zaļā gaisma, kas, pēc romāna vēstītāja Nika Keraveja domām, Getsbijam spīdējusi kā zvaigzne līdzās mēnesim, zaudē savu īpašo nozīmi un ir vien zaļš lukturis piestātnē. Tas notiek tad, kad Getsbija sapnis daļēji kļūst par īstenību. Liepājas teātrī Dž. Dž. Džilindžera iestudētais Lielais Getsbijs ir tas gadījums, kad lukturis ir tikai lukturis, bet Ficdžeralda romāns kļūst par zaļo ilgu gaismiņu, kas paliek neaizsniedzams.

Šoruden, no 13. līdz 18. oktobrim, Rīgā un Ventspilī notiks teātra festivāls Zelta maska Latvijā, piedāvājot noskatīties vairākus iestudējumus, kas bijuši Krievijas teātra balvas nomināciju un laureātu listē.

Šodien notiks Dailes teātra sezonas pēdējā pirmizrāde – Kaspara Rogas dramatiskā komēdija «Skudru sprints». Turklāt šoreiz interesantā vietā – jaunajā Vidzemes koncertzālē «Cēsis».

Liepājas teātris atgriezies no festivāliem Austrijā un Polijā, kur piedalījās ar Krievijas režisora Konstantīna Bogomolova iestudējumu Stavangera (Pulp people). Toruņā notiekošajā festivālā Kontakt izrāde žūrijas vērtējumā ieguvusi otro godalgu, Austrijā Stavangera saņēmusi skatītāju ovācijas, cildināta un aprakstīta presē.

«Varbūt izklausīsies pārāk skaļi, ja teikšu, ka šī izrāde ir vērtīgākais, ko savā aktiera karjerā esmu piedzīvojis, bet tā tas ir – jo tas ir tas, kas mani interesē mākslā,» atzīst Valmieras teātra aktieris Mārtiņš Meiers.

«Pirms kāda laika Kaspars [Roga] atgriezās no Āfrikas, kur pusgadu bija pavadījis bez civilizācijas labumiem, arī elektrības. Viņš iedeva man izlasīt savu spontāni uzrakstīto kinoscenāriju un lūdza, lai es izsaku savu viedokli. Man tas šķita interesants un šodienīgs materiāls, ko būtu vērts iestudēt. Situācijas, teksti, attiecības reizē ir gan interesanti, gan saturīgi, gan smieklīgi, gan skumīgi un traģiski,» saka režisors Mihails Gruzdovs. Sestdien, 7. jūnijā, Vidzemes koncertzālē Cēsis notiks Kaspara Rogas dramatiskās komēdijas Skudru sprints pirmizrāde.

Jau trīs dienas Stūra mājā skatāma starptautiskas skatuves mākslinieku grupas izrāde „Pārpalikumi no kara”, kuru veido četru Ziemeļeiropas valstu mākslinieku personiskie stāsti.

«Dzīve jau notiek pati, un cilvēks nonāk tur, kur viņam ir jānonāk. Tāpēc esmu ļoti priecīga, ka viss ir saslēdzies tā, ka esmu nonākusi teātrī,» saka jaunā scenogrāfe un kostīmu māksliniece Elīna Milta (28), Latvijas teātra metra Andra Freiberga skolniece.

Vispirms noskatījos Dailes teātrī iestudēto Ričardu III un pēc tam otru Viestura Meikšāna iestudējumu šosezon – Kristapa Pētersona, Sergeja Timofejeva operu–lekciju Mihails un Mihails spēlē šahu Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē. Ričarda pirmizrādē redzētā figūru spēle radīja asociācijas ar šahu, bet operas iestudējumā šo ideju ieraudzīju mērķtiecīgi iemiesotu un mākslinieciski pilnībā attaisnotu.

Zelta maskas kategorijā Labākā mazās formas izrāde šogad bija nominēts Andreja Platonova lugas 14 sarkanas mājiņas iestudējums, ko veidojis Voroņežas Kamerteātra dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs Mihails Bičkovs. Režisors iestudējis arī Latvijā, Rīgas Krievu teātrī viņa vadībā tapušas izrādes Kaštanka (2000), Precības (2006), Tēvoča sapnis (2010).

Pirms Lieldienām Maskavas Lielajā teātrī notika nacionālās teātra balvas Zelta maska pasniegšanas ceremonija, kurā prestižāko Krievijas apbalvojumu skatuves mākslā operetes un mūzikla kategorijā par Leonarda Bernstaina Mesas iestudējumu Novosibirskas operas un baleta teātrī saņēma arī latviešu diriģents Ainārs Rubiķis.

Šķiet, ka īstās kaislības Dailes teātrī risinās nevis izrāžu laikā uz skatuves, bet aizkulisēs aiz priekškara. Vismaz tā var secināt no Dārtas Danevičas ieraksta twitter.com otrdien: aktrise atklāj, ka saņēmusi kolēģes Initas Dzelmes draudus un baidās par savu palikšanu teātrī.

«Dzīvē tā sanāca, ka brīdi dzīvoju Krakovā Polijā, bet man nevienu pašu mirkli nebija domas, ka ir jāaizbrauc vai, gluži otrādi, noteikti jāpaliek šepat. Es vienkārši mēģinu dzīvot un, ja man bija iespēja aizbraukt uz Poliju, to darīju, bet, pat tur pusotru gadu dzīvodams, reizi divās, ilgākais trijās, nedēļās atbraucu uz Latviju,» saka režisors Georgijs Surkovs.

«Man patīk vienas pedagoģes teiciens: «Kas tad teātris īsti ir? Tā jau ir tāda apčakarēšana, nekas vairāk tas nav.» Tā tas ir! Ja man izdodas apčakarēt daudzus cilvēkus vienlaikus, tā ir patīkama izjūta. Vēl jo vairāk, ja spēju izdarīt to profesionāli, netērējot savus nervus, un pēc tam justies labi, jo esmu pateikusi cilvēkam to, ko gribēju viņam pateikt. Tad enerģijas apmaiņa ir notikusi,» saka jaunā aktrise Agnese Cīrule, kurai ceturtdien, 29. maijā, pirmizrāde Latvijas Nacionālajā teātrī izrādē Kabarē.

Nedēļas nogalē kultūras gardēžiem ir plašas atpūtas iespējas.

«Publika mums ir pakūtra, bet tas ir režisoru uzdevums – aizskart skatītāja dvēseles stīgas, lai rosinātu viņus padomāt un pārdomāt. Ar šo izrādi vēlētos aizskart tās stīgas, kas saistās ar saprāta filtru,» saka aktieris un režisors Ģirts Šolis un piebilst – izrāde Dienas varonis ir paša pārdomas par to, kas notiek televīzijas pasaulē gan Latvijā, gan ārzemēs.

Labākā ideja, kā noslēgt teātru sezonu pavasarī, kad katru pilsētnieku velk ja ne uz laukiem, tad sēdēšanu parka zālienā, jau izsenis ir kāds vērienīgs muzikāls darbs. Tāds, kas satricina līdz dvēseles dziļumiem ne tikai ar savu sižetu vai režisora izraudzīto izrādes estētiku, bet jo īpaši mūziku, jo, kā visi zinām, tieši šīs vibrācijas – vai tas būtu Pauls vai Bahs – trāpa zemapziņai, modinot mūsos to cēlāko un atverot acis uz sen zināmo, bet nevērīgi malā nolikto.

Liepājas teātrī vakar, 16. maijā, pirmizrādi piedzīvojis pēdējais šīssezonas iestudējums melodrāma „Lielais Getsbijs” Dž.Dž.Džilindžera režijā.

«Šekspīra mantojums ir tik liels un neaptverams, tā nozīme uz personību ir milzīga, jo ikviens cilvēks kādā brīdī sastopas ar hamletisko – būt vai nebūt, kas ir pamatjautājums katrai dzīvai būtnei. Vienu tas vajā agrīnā vecumā, citu – jau gados, citu – pirms nāves, bet, manuprāt, uz to jāatbild ikvienam,» saka Šekspīra festivāla producente Leonarda Ķestere.

Nacionālais teātris gatavojas pēdējām trim šīs sezonas pirmizrādēm. 20. maijā Jaunajā zālē skatītāju vērtējumam tiks nodots Valtera Sīļa iestudējums Pieaugušie (Mājas ekrānā), bet 29. maijā Lielajā zālē pirmizrāde būs Dž. Masterofa, Dž. Kendera, F. Ebsa mūziklam Kabarē Indras Rogas režijā. Jānis Mūrnieks iestudē Teas Dornas lugu Marlēnī, kam pirmizrāde būs 30. maijā Aktieru zālē.