Siguldā un Rīgā notiks VII Kremerata Baltica festivāls "Mūzika un vara"

Šovasar, no 1. līdz 4. jūlijam Siguldā un 5. jūlijā Rīgā, Lielajā Ģildē jau septīto reizi notiks tradicionālais festivāls „Kremerata Baltica”, kam šoreiz izvēlēts vadmotīvs – „Mūzika un vara.Mūzikas vara.”

Kā komponisti cauri gadu simteņiem izmantojuši sev doto varu? Kāda vara piemīt mūzikai? Vara un mūzika kādas ir tās attiecības.

Festivāla koncertos piedalīsies orķestris „Kremerata Baltica”, tā dibinātājs, vadītājs un iedvesmotājs, izcilais vijolnieks Gidons Krēmers. Festivāla īpašais viesis būs komponists Kristaps Pētersons. Koncertos dažādos instrumentālajos sastāvos muzicēs orķestra solisti, kā arī viesi – pianiste Katja Skanavi, flautiste Dita Krenberga, obojiste Justina Gelgotaite, dziedātāji Aleksejs Močalovs (bass) un Laura Grecka (mecosoprāns), klavesīnists Reinuts Teps. Pie orķestra diriģenta pults šā gada festivālā būs Ainārs Rubiķis.

Festivālā skanēs komponistu, šī gada jubilāru - Marģera Zariņa ( 100 gadi) un Frederika Šopēna ( 200 gadi) skaņdarbi. Vēl programmā J.S. Baha, L.van Bēthovena, V.A.Mocarta, H.Veņavska, M.Vainberga, D.Šostakoviča, K.A.Hartmana, R.Šerkšņītes, D.Tabakovas, G.Pelēča, E.Šulhofa, G.Ustvoļskas, V.Silvestrova, Ž.F.Rebela kompozīcijas.

„Mūsdienās dažādi fondi un kultūras institūti ir pārņēmuši mecenātu un to atbalstītāju lomu, kas kādreiz bija karaļiem, baznīcai, firstiem un bagātiem labvēļiem, kuri pasūtīja reprezentatīvus skaņdarbus, rotājās ar kamermūzikas veltījumiem un gozējās pieprasīto mākslinieku spožumā. Starp mūziķiem un viņu mecenātiem bieži veidojās komplicētas attiecības. Tās bija auglīgas atkarības attiecības, kuras radīja skaistākās sonātes, kvartetus un solo skaņdarbus. Tomēr nevar neredzēt arī mūzikas un varas ēnas puses, piemēram, to, kas notika tad, kad Eiropā valdošā vara plosījās visbriesmīgākajā veidā – nacisma varas laikā. Daudzi mākslinieki ir pierādījuši, ka necilvēcības pilnajās vietās jaunrade neapsīkst. Arī tur un tieši apspiestības laikos cilvēki sacerēja dzejoļus, spēlēja teātri, muzicēja un komponēja”, tā varas un mūzikas attiecības raksturo Gidons Krēmers. Gidons Krēmers un viņa kolēģi savu mūziku velta arī tiem komponistiem, kurus diktatūras visā pasaulē izseko un pat nogalina. Jo mūzikai ir vara, kura var mainīt.

Pēc festivāla Siguldā orķestris, koris „Kamēr” un Dita Krenberga dosies uz kamermūzikas festivālu ar tādu pašu nosaukumu Austrijas pilsētiņā Lokenhauzā, kuru Gidons Krēmers rīko kopš 1981. gada. Šogad tas notiks jau 29. reizi no 8. līdz 18. jūlijam. Turpinot Eiropas festivāla tradīciju, Gidons Krēmers to 2004. gadā iedibināja arī Latvijā. Festivāls ir saņēmis laikraksta ,,Diena” ikgadējo kultūras notikuma balvu. Festivāls un vairāki tā solisti ir Latvijas Lielās Mūzikas balvas laureāti. Festivāla direktore, koncertzāles ,,Baltais flīģelis” vadītāja Inese Zagorska atzīst, ka: „Kremerata Baltica” festivāls ir ieņēmis patstāvīgu un nozīmīgu vietu Latvijas kultūras dzīvē un izveidojies par ievērojamu Siguldas zīmolu.”

Izklaide

Ieraugot šādu nosaukumu, ir tikai divas versijas – Mendeļejeva tabulā ir ierakstīts jauns ķīmiskais elements vai radusies grupa, kas spēlē metālmūziku. Kurš ir pareizais variants? Otrais. “Murgu purvs” ir otrais šīs apvienības EP jeb minialbums, kas seko 2021. gada aprīlī izdotajam debijas darbam “Purva metāls”.