Grupai "The Sound Poets" trešais studijas albums "Trīs"
Grupas The Sound Poets mājvietā (mēģinājumu telpās) Andrejostā pagājušajā nedēļā šaurā draugu un paziņu lokā tika prezentēts tās jaunākais veikums – trešais studijas albums Trīs.
Jaunajā albumā iekļautas 11 dziesmas latviešu valodā.
«Vēl viens trīs gadu cikls ir noslēdzies,» prātoja soundpoētu vokālists Jānis Aišpurs. «Šķiet, šis ir mūsu personiskākais albums, bet šīs ir mūsu mājas, tāpēc arī gribējām jūs aicināt tieši uz šejieni. Rakstot šo albumu, centāmies domāt par grupas stiprajām pusēm un to, kas cilvēkiem patīk mūsu mūzikā. Centāmies šīs lietas saglabāt, vienlaikus paliekot uzticīgi savām iekšējām izjūtām par mūziku, tās tapšanas procesu un tās nozīmi mūsu dzīvēs.»
Trīs ierakstīts divās nedēļās lielajā un komfortablajā Clockwork Studio Tartu. «Kaņepes kultūras centrā notika ballīte. Mūsu skaņotājs Krišjānis [Geidāns] saka - klau, zināt, ka Tartu ir tāda forša studija, saucas Clockwork?! Nezinājām. Uzreiz apskatījāmies internetā - o, tiešām forša! Ballītē bija arī mūsu albuma producents Gatis Zaķis, apvaicājamies, ko viņš par to domā. Esot ļoti labs variants! Laikus savos kalendāros jau pusgadu uz priekšu atzīmējām konkrētus datumus, rezervējām studijas telpas un sakārtojāmies tā, lai uz divām nedēļām varētu doties rakstīt,» stāsta Jānis. Idejiskā ziņā dziesmas jau iepriekš sacerētas dažās radošajās nometnēs, pēc tam skaņu materiāls kādu nedēļu «katru dienu no rīta līdz vakaram» pieslīpēts pašu mājās Andrejostā, un pie kaimiņiem atlicis tās tehniski vien ierakstīt.
Ja Trīs salīdzina ar iepriekšējiem darbiem, ausīs krīt pūšamo instrumentu pieaugusī loma. «Jā, tā laikam ir,» pārsteigti saskatās Jānis ar bundzinieku Pēteri Lundi. «Tas ir neatņemams grupas rokraksts, taču tas nav darīts apzināti, ka šajā dziesmā nepieciešamas, piemēram, taures - vienkārši sajutām, ka tās te labi iederētos. Lai gan mums jau no pirmā albuma skanējumā ir izmantotas taures, iespējams, ka šoreiz vairāk padomāts par aranžijām.» Otra izmaiņa skanējumā - pēdējos gados aizvien lielāka loma ir čellistei Undīnei Balodei, kura papildus savam instrumentam spēlē arī sintezatoru un tamburīnu. «Tas gan ir apzināti!» piekrīt Pēteris. «Mēs aranžijām piesaistījām sintezatoru, un tad tīri loģiski radās jautājums - kam ir brīvākas rokas, kas to var spēlēt?! Ā, čells šajā konkrētajā vietā nav jāspēlē, tātad Undīne var spēlēt! Turklāt prasījās čellu izmantot arī mazliet daudzpusīgāk, nekā tas bija pirmajos albumos, kuros tas vienkārši pildīja tādu kā līdzi jušanas funkciju, tagad čellam ir daudz lielāka loma.»
To visu klausītāji varēs klātienē novērtēt 20. oktobrī Arēnā Rīga, kad notiks jaunā albuma iznākšanai veltīts lielkoncerts. Tas tiek pieteikts kā «ambiciozākais projekts grupas pastāvēšanas vēsturē, kas sadarbībā ar izcilākajiem scenogrāfijas un skatuves māksliniekiem paredz kļūt par koncerta apmeklētājiem vēl neredzētu audiālu un vizuālu baudījumu». «Nē, nekas tāds nebūs, viss būs pilnīgi mierīgi!» smejoties to komentē paši mūziķi, turpinot jau krietni nopietnāk. «Arēna mūsu grupai - tas ir liels izaicinājums, tas ir kā abus Siguldas koncertus, kuri mums bija pirms diviem gadiem, salikt vienā koncertā. Tas ir ļoti nopietns projekts, ko esam uzņēmušies. Mums bija aktīvs darbs pie albuma piebeigšanas, nu mēs to esam piebeiguši un palaiduši tautās, paralēli strādājām arī arēnas koncertam, bet tagad šis darbs būs vēl intensīvāks. Tas tagad ir primārais. Bet būs pārsteigumi, būs skaisti un forši!»