Otrdiena, 19.marts

redeem Jāzeps

arrow_right_alt Izklaide

Saules vēstnese Ramona

KĀ MĀJĀS. Laika ziņu moderatore un raidījuma 4. studija vadītāja Ramona Salmiņa uzskata, ka tieši Latvijas Televīzija ir viņas īstā vieta. «Pasaulē, kurā vari darīt jebko, ir jāatrod tā viena īstā, sava lieta. Man liekas, ka dzīvē tā notiek ļoti reti, kad ar savu izvēli tiešām trāpi kā ar āmuru naglai pa galvu» © Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

No šīs nedēļas Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā 4. studija parādās jaunas kadra personības. Šajā ampluā darbosies Ramona Salmiņa – meitene, kura šovasar spilgti debitēja kā LTV laika ziņu moderatore.

Rīta cilvēks

LTV laika ziņu meitene Ramona Salmiņa raidījumā 4. studija darbosies tandēmā ar Mārtiņu Labānu - abi aizstās Jāni un Sandru Kropus, kuriem nu ir savs raidījums. Pirms kādiem trim vai četriem gadiem Ramona jau strādājusi 4. studijā, taču tolaik viņa veidoja sižetus, bet došanās kadrā tomēr ir kas cits. «Man tas ir pilnīgi kaut kas jauns, kaut kas tāds, ko es iepriekš neesmu darījusi. Lasīt laika ziņas ir viens, veidot sižetus - kas pavisam cits, bet šis atkal ir kaut kas jauns, līdz ar to tas man ir kā jauns izaicinājums. Jauna pieredze, jaunas zināšanas, jaunas iemaņas, beigu beigās - arī jaunas sajūtas,» atzīst Ramona.

Šis gads viņai televīzijas jomā bijis vētrains - akurāt 20. jūnijā viņa pirmo reizi izgāja LTV Rīta Panorāmas tiešraidē kā laika ziņu moderatore. Ar debiju Ramona ir apmierināta, smagāk klājoties vakara Panorāmā. «Šīs tiešraides ir ļoti interesantas. Patiesībā [Rīta Panorāmā] viss notiek tik ātri, ka nepaspēj pat uztraukties. Še, te ir mikrofons, ņem, ej un runā! Tas ir ļoti forši, ka tevi iemet tādā ritenī. Nezinu, kāpēc, bet vakaros uztraucos vairāk. Ierakstā tagad noskatoties, kādas bija pirmās manis vadītās vakara ziņas, tad - ārprāts, man tiešām ir kauns! Šobrīd ir pagājis mēnesis un var redzēt, ka esmu augusi, bet sākumā abižojos, kad cilvēki teica - Ramona, kāpēc tu runā kā mietu norijusi? Bet tagad skatos - viņiem bija taisnība, es tiešām izskatījos tā, it kā mietu būtu norijusi!» šausminās Ramona. «Protams, tagad ir smieklīgi to visu skatīties, taču tobrīd es biju ļoti pārbijusies. Šīs ziņas vakaros ir garākas, līdz ar to arī runāt sanāk vairāk. Gaisotne arī ir mierīgāka, bet tas man nepalīdz, drīzāk tieši otrādi. No rītiem viss notiek dinamiskāk, un šādos apstākļos es jūtos kā zivs ūdenī. Es arī pati esmu nedaudz ķerta, ar vēju galvā, varbūt tāpēc ar tādu kaifu eju šajās Rīta Panorāmas ziņās. Ceļos četros un priecīga skrienu uz darbu - tā pa īstam ir mana lieta!» Viņa sevi sauc par rīta cilvēku: «Varētu uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt tās reizes, kad savā dzīvē esmu nogulējusi līdz divpadsmitiem, un arī tas droši vien būtu tikai tajās reizēs, kad esmu aizgājusi gulēt no rīta. Man patīk uzsākt dienu agrāk. Protams, ja celies četros, tad pa dienu prasās mazliet aiziet pagulēt, bet nav liela bēda, ja arī nesanāk. Kamēr esmu jauna, varu skriet un darboties, dzinulis vēl iekšā ir! Kad būs bērni un 40 gadu, tad gan jau dziedāšu citu dziesmu,» smejas Ramona.

Prasa garantēt vasaru

Piesakoties LTV izsludinātajam žurnālistu konkursam, Ramona nemaz nav zinājusi, ka nepieciešams laika ziņu moderators - pretendējusi uz parastajām ziņām. «Kāda bija sajūta [to uzzinot]? Pārsteigta sajūta! Es biju pārsteigta, taču tajā pašā laikā - kāpēc ne?!» attrauc Ramona. Ja ziņu diktori vai sporta ziņu lasītāji var izlīdzēties ar špikeriem, tad laika ziņu moderatoriem šāda opcija nepastāv, tāpēc nākas vien pašiem urbties cauri visiem meteoroloģijas smalkumiem. «Mani iemeta laika ziņās kā kaķi ūdenī. Ja mani iesūtītu autoservisā un uzdotu saremontēt kādu konkrētu mašīnu, es taču arī nesaprastu vispār neko! Un tieši tāpat man sākumā bija ar laika ziņām - vienīgais, ko par tām zināju, bija paskatīties iPhone, cik ārā ir grādu un vai līs. Bet pēc tam es cēlos un gāju gulēt ar laika ziņām - lasīju, klausījos, skatījos, analizēju. Es nevarēju aiziet [uz studiju] un - ai, gan jau uz vietas izdomāšu, ko tajās ziņās teikt! Nu nē! Ja man būtu vienalga, tad arī rezultāta nebūtu, taču es tiešām pamatīgi gatavojos. Man mājās visas sienas bija ar kartēm aplīmētas, es pati tās zīmēju. Pati sevi mājās filmēju, lai saprastu, kā es varētu izskatīties kadrā. Laika ziņu valoda ir mazliet citādāka, nevari teikt, ka šodien būs foršs un silts laiks, arī to vajadzēja apgūt. Es šai lietai pieķēros ļoti nopietni, tāpēc zināju, ka būs rezultāts, jo pēc šāda darba tāds nemaz nevarēja nebūt. Un aizgāja tā lieta, turklāt diezgan ātri! Es gan zināju, ka man ātri pielēks - neesmu bremze. Tāpat bija arī ar sākotnējo darbu televīzijā: kad vajadzēja izveidot pirmo sižetu, es par to neko nezināju - biju tikko no universitātes sola, man par to bija tikai teorētiska izpratne.»

Laika ziņu moderatores darbs uzliek zināmu zīmogu - paziņas arī brīvajā laikā mēģina izmantot Ramonu kā laika pareģi. «Oi, man prasa prognozēt laika apstākļus pat mēnesi un trīs uz priekšu, pat to, kāds laiks būs ziemā! Labrīt, varu kaut ko pateikt tikai par divām nākamajām dienām!» smejas ziņu vadītāja. «Reizēm pārmet - Ramona, tu teici, ka līs lietus, bet nelīst, vai, Ramona, tu teici, ka spīdēs saule, bet saule nespīd utt. Es tad parasti atbildu, ka ar laika ziņām ir tāpat kā ar bitēm, nekad neko nevar zināt. Es par to nevaru nest atbildību, ka, vīrs un vārds, spīdēs saule, un tad tā visu dienu to tiešām arī darīs. Piedodiet, bet es nevaru simtprocentīgi garantēt konkrētus laika apstākļus! Starp citu, vairāki, pat nepazīstami, cilvēki man ir teikuši, ka esmu kā saules vēstnesis, jo, kopš sāku strādāt, visu laiku ir silts un saulains. Bet daži saka - nu, Ramona, aizej taču beidzot atvaļinājumā, varbūt beidzot uzlīs...»

Sapnis par televīziju

Ramona Salmiņa ir no Skaistkalnes, viņa jau skolas laikos esot apzināti virzījusies uz darbu televīzijā. «Kad pirmajā klasē bērniem prasa, par ko viņi vēlas kļūt, visi grib būt policisti, ugunsdzēsēji, advokāti vai skolotāji, bet kādā brīdī no neapzinātas bara instinkta izvēlēšanās, kas tu būsi, kad izaugsi liels, par to ir jāsāk apzināti domāt. Labi, pirmajā klasē es arī gribēju būt sākumskolas skolotāja, bet vēlāk man visu laiku iekšā sēdēja sapnis par televīziju - es pat nezinu, no kurienes man šādas domas. Es taču nezināju, kāds realitātē ir šis darbs, jo nekādas tiešas saskarsmes ar to nebija. Taču mani tik ļoti aizrāva tas, ko es redzēju un dzirdēju TV. Pasaulē, kurā vari darīt jebko, ir jāatrod tā viena īstā, sava lieta. Man liekas, ka dzīvē tā notiek ļoti reti, kad ar savu izvēli tiešām trāpi kā ar āmuru naglai pa galvu,» prāto Ramona. «Lai gan man darbā bija pauze un šī ir mana otrā parādīšanās LTV, es jau pirmajā reizē zināju, ka šī ir mana īstā vieta.»

Diezgan dīvaini, ka skolā šo viņas sapni esot centušies nomērdēt un par žurnālisti Ramona kļuvusi, kā tagad pati joko, «neskatoties uz latviešu valodas skolotājas cītīgajiem pūliņiem». «Man teica, ka es nekad nebūšu žurnāliste, jo man ir slikta latviešu valoda. Jā, es nebiju teicamniece, man nebija desmitnieki, mani besīja diktāti, bet problēma jau nebija latviešu valodas mācību priekšmetā, bet tajā, kā to pasniedz. Pati dzīve iemāca tik daudz, ka dažkārt šī mācīšanās pat nav vajadzīga. Ja pats lasi grāmatas, interesējies un apgūsti [valodu], tad arī komatus iemācīsies pareizi lietot,» uzskata Ramona. «Pēc tam man vairāki mēģināja iestāstīt, ka es netikšu universitātē, jo tur ir milzīga konkurence. Vienubrīd es pat saraustījos - varbūt tiešām nestāties?! Taču es vienmēr esmu bijusi apsviedīga un ar raksturiņu, nodomāju - sliktāk taču nebūs, ja es pamēģināšu iestāties!» Rezultāts - žurnālistikas specialitātes bakalaurs.

Iesākumā viņa veidojusi sižetus jau minētajai 4. studijai, kā arī raidījumam Vides fakti, ko darīja vēl iepriekšējā sezonā. «Tas ir ļoti interesanti. Jābrauc uz vietas, jāiedziļinās šajās tēmās, un tā var uzzināt daudz jauna, no kosmētikas un ēdiena pagatavošanas sīkumiem līdz dabas problēmām. Iedziļinoties šajās tēmās un parunājoties ar tik daudziem cilvēkiem, tas maina arī pašas domāšanu, kas ir ļoti vērtīgi.» Vides faktu jaunā sezona atsāksies rudenī, taču Ramona šaubās, vai spēs apvienot to ar pieaugošo darba apjomu.

Ar sirsnību pie likteņa pabērniem

Ārpus darba televīzijā Ramona aktīvi darbojas dažādās labdarības sfērās - nu jau aptuveni gadu viņa ir brīvprātīgā Latvijas Onkoloģijas centrā. «Kad man prasa, kāpēc es to daru, parasti atbildu - bet kāpēc ne?! Ja mēs varam ar šādām it kā mazām lietām kādam palīdzēt, tad es neredzu iemeslu to nedarīt. Izklausīsies banāli, bet man ir ļoti plaša sirds. Tiešām! Es droši vien vizuāli neizskatos tipiski labam cilvēkam, bet sirdī tomēr tāda esmu,» smaida Ramona.

Ceļš uz labdarību iesācies diezgan neparasti. Netālu no Skaistkalnes ir Bruknas muiža, kurā darbojas sabiedriskā organizācijas Kalna svētību kopiena - tajā tiek veikta dažādu atkarību mocīto rehabilitācija. Ramona arī bieži ciemojusies muižā. «Reiz ar šiem atkarībniekiem - alkoholiķiem, narkomāniem, azartspēļu spēlētājiem - aizgāju kopā svētceļojumā. Man sen bija ideja aiziet līdz Aglonai. Pirms pāris gadiem beidzot saņēmos un aizgāju. Nebiju pieradusi divas nedēļas gulēt uz zemes, +30 grādos noiet 30 kilometrus dienā, ēst no kopējā katla utt. Man bija nereāli, nereāli grūti! Arī starp šādiem cilvēkiem - vienam kājā caurums, otram nav pirkstu. Man iesākumā likās neiespējami uz viņiem pat paskatīties, bet tas, ko redzēju šajā gājienā, un kādus stāstus dzirdēju, daudz ko lika saprast. Ja man kādreiz bija licies, ka man dzīvē iet slikti, tad pēc šo cilvēku satikšanas es sapratu, ka man patiesībā nekad nav gājis slikti, man vienmēr viss bijis kārtībā. Pēc šī svētceļojuma mana dzīve mainījās, mainījās vērtību skala un redzējums uz cilvēkiem. Es ieraudzīju cilvēkos cilvēciskumu. Tas nekas, ka kāds ir bijis narkomāns, bet citam ir deviņi pirksti - viņš vienalga ir cilvēks, tāds pats kā es! Un tas nekas, ka viņš kādā brīdī ir kritis kādā dzīves kārdinājumā vai atkarībās, viņš ir tikai cilvēks. Laikam tad manī dzima doma, ka es varētu kādam palīdzēt. Varbūt ar vienkāršu aprunāšanos otrs jau jutīsies labāk. Kas zina, varbūt manas sarunas rezultātā viņš nenolēks no tilta.»

Onkoloģijas centrā brīvprātīgās statusā strādājusi draudzene, taču viņai piedzimis bērniņš - «Ramona, man liekas, ka šis būs īsti tavs projekts! Man pat divreiz nebija jādomā, taisnā ceļā devos uz turieni!» atminas laika ziņu moderatore. «Mums nav strikti nodalīti pienākumi. Dažus izvedu ārā, jo viņš pats to nevar izdarīt, citam palasu priekšā grāmatu, ar kādu vienkārši parunājamies - kaut vai par suņiem un kaķiem. Man draugs teica - ja atnāksi mājās un būsi sagruzījusies, ja emocionāli nespēsi no šiem stāstiem norobežoties, jo ņemsi to visu pārāk pie sirds, tad tu to nevari darīt. Un to nevar darīt neviens, kurš pēc tam tā jutīsies! Taču man ir ļoti interesantas sajūtas: iedod viņiem pozitīvisma lādiņu un šo mūsu sarunu vai tikšanos padari par īpašu, un pēc tam gan tas cilvēks smaida, gan arī es. Un abiem ir labi! Bieži vien šiem cilvēkiem vajag pavisam maz, lai viņi sajustos priecīgi. Kādreiz es pārdzīvoju par visiem un līdzpārdzīvoju par jebko - pat par nosistu mušu uz palodzes. Šobrīd esmu iemācījusies dot sirsnību, bet pretī nepaņemt negatīvismu, kādas nepareizas emocijas. Tas ir grūti, bet to var iemācīties.»

Pagājušajā nedēļā Bruknas muižā noslēdzās ģimeņu kopā sanākšanas pasākums Satversim Bruknā. Tas ir domāts ģimenēm ar bērniem, kuri ir saskārušies ar onkoloģiskajām slimībām. Arī pie tā organizācijas pults ir Ramona. «Jau trešo gadu pulcinām kopā ģimenes, lai uz nedēļu kaut mazliet novērstu viņu domas no tā, kas ir bijis vai kas joprojām ir. Lai vienkārši priecātos, smietos un būtu kopā. Tas arī ir mūsu mērķis - mēs gribam šiem bērniem radīt smaidu. Ja tas izdodas, tas rada tādu sajūtu, ko nav iespējams izstāstīt - kad redzi, ka bērns patiesi un no sirds smaida! Tad arī mēs stāvam un priecājamies par to, kā citi priecājas. Man rada sirdsmieru tas, kad redzu, ka cilvēki, kuriem gribu palīdzēt, pasmaida un pasaka paldies, ka tu esi. Vai, man liekas, ka es tūlīt pat sākšu raudāt...» Ramonas balss aizkustinājumā ietrīcas, taču jau pēc sekundes desmitdaļas viņa atkal gatava smaidīt. «Man daudzi ir teikuši, ka esmu kā eņģelis. Lai arī [vizuāli] kontrastam melns, bet eņģelis. Man reiz kāds gudrs cilvēks teica: Ramona, tikai tad, kad tu iemācīsies darīt lietas, negaidot par to pretī pat paldies, tikai tad tu to darīsi no sirds un pa īstam! Es to esmu iemācījusies.»

***

Ramona Salmiņa

-Dzimusi 1991. gada 11. oktobrī Bauskā

-Izglītība: Skaistkalnes vidusskola; Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte, komunikācijas zinātņu bakalaurs

-Nodarbošanās: Latvijas Televīzijas laika ziņu moderatore, raidījuma 4. studija vadītāja

-Hobiji: «Jebkuram nopietnākam hobijam ir jāvelta daudz laika, bet man tā šobrīd ir tik maz, un, kad man tas laiks beidzot ir, es to veltu vai nu sev, vai tuvajiem cilvēkiem. Reizēm ļoti izbaudu laiku, ko pavadu vienatnē. Esmu sapratusi to, ka, palīdzot citiem, es nedrīkstu aizmirst arī par sevi. Arī to man reiz teica kāds gudrs cilvēks: tikai iemīlot sevi, varēsi dot mīlestību arī citiem. Tādas īstas savas aizraušanās man nav. Esmu mazliet avantūriste, man visu laiku patīk izmēģināt kaut ko jaunu. Piemēram, nupat sev atklāju veikbordu - ārprāts, tā nomaucos un atsitu roku! Labi, ka ne [laika ziņas] rādāmo roku!» .