Latvija un vēl piecas citas Eiropas Savienības (ES) valstis iegūs iespēju tērēt mazāk naudas ES projektu līdzfinansēšanai, kas ļaus šīm ekonomikas krīzē smagi cietušajām bloka valstīm atkal nostāties uz kājām, pirmdien paziņoja Eiropas Komisija (EK).
EK pirmdien ierosināja ES līdzdalību infrastruktūras un izglītības projektu īstenošanā Latvijā, Grieķijā, Īrijā, Portugālē, Ungārijā un Rumānijā paaugstināt no pašreizējiem 85% līdz pat 95% no projektu kopējās vērtības. Tādējādi šīm sešām bloka dalībvalstīm, līdzfinansējot projektus ar ES, būs jāiegulda mazāk savu līdzekļu, sacīts EK paziņojumā presei.
EK lēmums ļaus Latvijai no ES dabūt papildu līdzfinansējumu ES projektiem 255 miljonu eiro (179 miljonu latu) apmērā, un šo naudu mūsu valstij nevajadzēs maksāt no sava maciņa.
Grieķijai papildu līdzfinansējuma apmērs būs 879 miljoni eiro (618 miljoni latu), Portugālei – 629 miljoni eiro (442 miljoni latu), Īrijai – 98 miljoni eiro (69 miljoni latu), Ungārijai – 308 miljoni eiro (216 miljoni eiro) un Rumānijai – 714 miljoni eiro (502 miljoni latu), vēstī "Reuters".
EK uzsver, ka ES līdzfinansējuma daļas palielināšanai ir būtiska nozīme, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un vairotu konkurētspēju Latvijā, Grieķijā, Īrijā, Portugālē, Rumānijā un Ungārijā.
Atgādinot, ka minētās valstis pašlaik cīnās par valsts budžeta sabalansēšanu, EK norāda, ka pēc priekšlikuma pieņemšanas varēs sākt programmas, kas līdz šim netika realizētas valsts finansējuma trūkuma dēļ, un tādējādi ekonomikā ieplūdīs jauni līdzekļi.
Tradicionāli ES valstīm, līdzfinansējot projektus ar ES, ir jāsedz 15% līdz 50% no to kopējām izmaksām. Šīs prasības dēļ Latvija un citas krīzē vissmagāk cietušās bloka zemes nevarēja pietiekami efektīvi izmantot tam atvēlētos ES fondus.
"Šie priekšlikumi ir ārkārtas reakcija uz ārkārtas situāciju. Fondu apgūšanas sekmēšana kopā ar finansiālā atbalsta programmām liecina par EK apņemšanos veicināt labklājību un konkurētspēju valstīs, kuras finanšu krīze skāra vissmagāk. Savā ziņā tas ir "Māršala plāns" ekonomikas atjaunošanai. Jaunais lēmums valstu ekonomikā ieplūdinās līdzekļus un vienlaikus samazinās projektu līdzfinansējumam nepieciešamos izdevumus no valstu budžetiem. Aicinu Eiropas Parlamentu un Eiropas Padomi bez kavēšanās pieņemt lēmumu, lai piešķīrumi nonāktu pie saņēmējiem nākamā gada sākumā," paziņoja EK prezidents Žozē Manuels Barrozu.
EK paskaidro, ka jaunajā lēmumā nav paredzēts jauns vai papildu finansējums, bet gan agrāk tiks izmaksāti līdzekļi, kas līdz 2013.gadam ir atvēlēti minētajām sešām valstīm ES kohēzijas politikas, lauku attīstības un zivsaimniecības politikas ietvaros. Pēc dalībvalsts pieprasījuma ES līdzdalību varēs paaugstināt līdz 95%.
Lai to varētu izdarīt, prioritāte jāpiešķir projektiem, kas veicina izaugsmi un nodarbinātību, piemēram, darba ņēmēju pārkvalifikācijai, uzņēmumu puduru veidošanai vai investīcijām transporta infrastruktūrā. Šādi var paaugstināt izpildīto projektu īpatsvaru un fondu apgūšanu, kā arī ātrāk ieplūdināt ekonomikā papildu līdzekļus, teikts EK paziņojumā.
Jaunais lēmums attiecas uz dalībvalstīm, kas ir saņēmušas finansiālu atbalstu no maksājuma bilances mehānisma programmām, ko izmanto valstis, kuras neietilpst eiro zonā (Rumānija, Latvija un Ungārija), vai no Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma, ko izmanto eiro zonas dalībvalstis (Grieķija, Īrija un Portugāle).