Plāno nodrošināt lielāku finansējuma pieejamību saimnieciskās darbības veicējiem

© Oksana Džadana/MN

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi grozījumus noteikumos par akcelerācijas fondiem saimnieciskās darbības veicēju izveides, attīstības un konkurētspējas veicināšanai, paredzot noteikt elastīgākus nosacījumus efektīvākai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu investēšanai.

Kā norāda EM, noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu lielāku finansējuma pieejamību saimnieciskās darbības veicējiem.

Šā gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi Eiropas komisijas (EK) regulā, kas paredz akcelerācijas fondu veiktajiem sēklas naudas ieguldījumiem piemērot zemākus privātā līdzfinansējuma sliekšņus, kā arī ar izdevīgākiem nosacījumiem atbalstīt saimnieciskās darbības veicējus, kas ilgāk darbojas tirgū.

Ar grozījumiem EK regulā noteikta iespēja sniegt atbalstu ar labvēlīgākiem nosacījumiem, tostarp piemērot zemākus privātā līdzfinansējuma sliekšņus, kā arī ar izdevīgākiem nosacījumiem atbalstīt saimnieciskās darbības veicējus, kas ilgāk darbojas tirgū.

EM norāda, ka nepieciešams noteikt labvēlīgākas normas atbalsta sniegšanai saimnieciskās darbības veicējiem to biznesa projektu īstenošanai.

Ministru kabineta noteikumu projekts paredz noteikt lielāku elastības finansējumu starp darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt mazo un vidējo komersantu izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs" un specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt straujas izaugsmes komersantu skaitu" pasākumiem, ļautu efektīvāk izmantot ERAF finansējumu atbalsta sniegšanai.

Vienlaikus plānots noteikt, ka saimnieciskās darbības veicēju ieguldījumiem un izmaksām, kas veikti pēc 2023.gada 31.decembra, tiek izmantots atmaksātais publiskais finansējums, izņemot gadījumos, ja ir izveidots darījuma konts tādu līdzekļu turēšanai, kas ir izmaksājami pēc atbilstības perioda tādiem mērķiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par ERAF, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, kā arī Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu.

EM norāda, ka kopumā pasākumā līdz 2023.gada 30.septembrim ir noslēgti 157 līgumi un izmaksāts ERAF finansējums 12,5 miljonu eiro apmērā. Tostarp laikā no 2022.gada sākuma līdz 2023.gada 30.septembrim ir noslēgti 28 jauni līgumi un izmaksāts ERAF finansējums 1,941 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus EM norāda, ka pieejamais finansējums pasākuma īstenošanai ir 18 miljoni eiro, tostarp ERAF finansējums 16 miljonu eiro apmērā.

Latvijā

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā ir jāņem vērā, ka privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa izveide ir sarežģīta un laikietilpīga, trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne.

Svarīgākais