"Joslas un Ceļa" iniciatīva ir Ķīnas plāns, lai risinātu visu valstu kopīgos izaicinājumus
Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ķīnas Tautas Republikas vēstniecībā Latvijā pilnvarotā lietvedis Sans Jinglajs (Sun Yinglai).
- Uz Ķīnas prezidenta Sji Dziņpina (Xi Jinping) rīkoto otro Joslas un Ceļa starptautiskās sadarbības formu aprīli Pekinā sapulcējās 37 pasaules valstu līderi un 5000 zemāka līmeņa pārstāvju no 150 valstīm. Kādi bija foruma svarīgākie secinājumi?
- No 25. līdz 27. aprīlim Pekinā sekmīgi noritēja otrais Joslas un Ceļa starptautiskās sadarbības forums. Foruma ietvaros notika atklāšanas ceremonija, valstu līderu apaļā galda sanāksme, augsta līmeņa tikšanās, divpadsmit sektorālie forumi, kā arī uzņēmēju konference. Apaļā galda sanāksmē piedalījās 40 līderu, ieskaitot 38 valstu un valdību, tostarp Ķīnas, vadītājus un līderus, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru un Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektori. Forumu apmeklēja vairāk nekā 6000 viesu no 150 valstīm un 92 starptautiskām institūcijām.
Šis forums ir visnozīmīgākais Ķīnā 2019. gadā organizētais diplomātiskais notikums. Būdama uzņemošā valsts, Ķīna koordinēja un apkopoja visu pušu reāli sasniegtos rezultātus un sastādīja 283 rezultātu sarakstu. Ķīna ar iesaistītajām valstīm parakstīja līgumus par Ķīnas-Mjanmas ekonomiskā koridora īstenošanu, Ķīnas-Taizemes dzelzceļa projekta īstenošanu un virkni citu uz praktisko sadarbību vērstu līgumu, pārstāvētās puses kopīgi virzīja un dibināja Joslas un Ceļa nacionālo standartu informācijas platformu, Joslas un Ceļa Dienvidu-Dienvidu sadarbības plānu par klimata pārmaiņām u.c. sadarbības mehānismus. Uzņēmumi no pārstāvētajām valstīm panāca daudzas vienošanās par sadarbības projektiem ražošanas jaudas palielināšanas un investīciju jomās. Ķīna ar Itāliju un citām valstīm kopīgi dibināja jauna veida sadarbības fondus, kā arī virzīja investīciju un finansēšanas sadarbības projektus trešo pušu tirgos. Ķīnas puse kopīgi ar citām pārstāvētajām pusēm izziņoja «Priekšlikumus kopīgai Joslas un Ceļa veidošanai: progress, ieguldījumi un perspektīvas», «Joslas un Ceļa parādu ilgtspējības analīzes sistēmu», «Pekinas iniciatīvu tīram Zīda ceļam», ««Inovāciju Zīda ceļa» sadarbības iniciatīvu», «Zaļo investīciju pamatprincipus» un vairākus citus augstas kvalitātes sadarbības ziņojumus un iniciatīvas. Foruma Konsultatīvā padome, kuru veido starptautiski ievērojamas personas, analizēja Joslas un Ceļa sadarbības pozitīvo lomu savienojamības virzībā, pasaules ekonomikas pieauguma veicināšanā un Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanā, kā arī sniedza politikas veidošanas ieteikumus attiecībā uz Joslas un Ceļa sadarbības uzsvariem nākotnē un foruma attīstības virzieniem. Šie rezultāti atspoguļo mūsdienu attīstības un progresa tendences, parāda Joslas un Ceļa abpusēji izdevīgo raksturu, kā arī veicina kopīgu Joslas un Ceļa attīstību. - Rietumvalstis ir kritizējušas Joslas un Ceļa iniciatīvas par to, ka tās ir izveidojušas parādu slazdus mazāk attīstītām Āzijas valstīm, kuras aizņēmās naudu no Ķīnas infrastruktūras projektiem, bet pēc tam nespēja to pārvaldīt komerciāli. Kāda ir Ķīnas atbilde uz šāda veida kritiku?
- Mēs arī esam ievērojuši, ka starptautiski izskan dažādi viedokļi par Joslas un Ceļa iniciatīvu. Attiecībā uz tā saucamo parādu slazda teoriju, galvenās tiesības paust savu viedokli tomēr ir iesaistītajām pusēm. Patiesībā daudzas Joslas un Ceļa iniciatīvā iesaistīto valstu valdības, kompānijas un sabiedrības jau ir runājušas, ar faktiem un skaitļiem publiski apgāžot šādas baumas. Līdz šim nav bijis neviena gadījuma, kad kāda valsts dalības Joslas un Ceļa projektā dēļ būtu nonākusi parādu krīzē, gluži otrādi, daudzas valstis, tieši pateicoties sadarbībai Joslas un Ceļa ietvaros, ir izkļuvušas no «neattīstības slazda». Pateicoties sadarbībai Joslas un Ceļa ietvaros, Austrumāfrika ieguva pirmo ātrgaitas šoseju, Maldīvija ieguva pirmo jūras tiltu, Baltkrievija pirmo reizi izveidoja autobūves nozari, Kazahstāna pirmo reizi saņēmusi piekļuvi jūrai, Dienvidaustrumāzijā šobrīd top ātrgaitas dzelzceļš, vilcienu satiksme starp Ķīnu un Eiropu kļuvusi par attāluma ziņā garāko Eirāzijas kontinenta sadarbības maršrutu. Kenijā par «gadsimta projektu» dēvētais Mombasas-Nairobi dzelzceļš ir pabeigts un nodots ekspluatācijā, kļūstot par pirmo šīs valsts moderno dzelzceļa līniju un veicinot tās ekonomikas izaugsmi par 1,5 procentpunktiem. Uzbekistānā ķīniešu strādnieki un vietējie cilvēki kopā 900 dienu laikā ir izbūvējuši 19 km garu tuneli, tāpēc attālo reģionu iedzīvotāji ar vilcienu var pārvarēt kalnu grēdu, iztērējot vien 900 sekundes sava laika. Ir pietiekami daudz faktu, kas apliecina, ka Josla un Ceļš nav vis «parādu slazds», bet gan iespēja, no kuras labumu gūst iedzīvotāji.
Ķīna ir attīstības valsts. Mēs nepavisam nevēlamies redzēt nelietderīgus un neizdevīgus aizdevumus. Katrs Ķīnas izsniegtais aizdevums tiek rūpīgi pārbaudīts, lai garantētu tā finansiālu ilgtspēju. Ķīnā ir 1,4 miljardi iedzīvotāju, un ir sarežģīti savus darbus paveikt labi. Pēc tam, kad tika nodibināta «jaunā Ķīna», trešās pasaules valstis Ķīnai daudz palīdzēja. Ķīnieši to ļoti novērtē, tāpēc tagad, kad esam sasnieguši izaugsmi, ļoti vēlamies palīdzēt attīstīties arī citām valstīm. Citu valstu parādsaistības ir problēma, kas jāmeklē senākā pagātnē. Ķīnas aizdevumi veido pavisam nelielu šo valstu ārējā parāda daļu.
Ir arī cilvēki, kuri uzskata, ka dalība Joslas un Ceļa būvniecībā novedīs pie darba vietu un tirgus nonākšanas Ķīnas kontrolē, kaut patiesībā pēdējos gados uzzinām arvien vairāk veiksmīgu piemēru, kā Josla un Ceļš ir palīdzējusi iesaistītajām valstīm uzlabot nodarbinātību un attīstīt ekonomiku. Pateicoties strauji pieaugošajai Ķīnas-Eiropas dzelzceļa satiksmei, ķīniešu uzņēmumu skaits, kas investējuši Dīsburgā Vācijā, kopš 2014. gada pieaudzis no 40 līdz 100. Saskaņā ar Dīsburgas pašvaldības statistiku, Ķīnas-Eiropas vilcienu satiksme pilsētā loģistikas nozarē vien radījusi vairāk nekā 6000 darba vietu. Pirejas osta Grieķijā ne vien no 93. vietas pasaulē pēc konteineru termināļu jaudas nokļuvusi 36. vietā, bet arī nodrošina darba vietas 3000 cilvēkiem, turklāt no tiem ķīniešu strādnieku skaits ir tikai aptuveni desmit cilvēku. Šādu piemēru ir gana daudz, minēsim uzņēmumu Pekinas Genoma institūts, kurš Latvijā būvē Dzīvības zinātņu centru - šajā centrā tikai mazu daļu no darba vietām aizpildīs ķīnieši, bet ap 100 augstas klases pozīciju paredzētas Latvijas un tās kaimiņvalstu profesionāļiem.
- Kādā veidā Ķīna uzlabo komerciālo atdevi, realizē ekonomiskos ieguvumus un nodrošina ilgtspējību sadarbībā ar Joslas un Ceļa projektiem?
- Kopš Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins 2013. gadā nāca klajā ar Joslas un Ceļa iniciatīvu, Ķīnas puse konsekventi uzsvērusi kopīgas apspriešanas, kopīga ieguldījuma un kopīgas lietošanas zelta likumu. Iniciatīvas daudzpusējības princips, jautājumu kopīga risināšana, ikviena iesaistes veicināšana, ņemot vērā spējas un iespējas, divpusējo, trīspusējo, daudzpusējo un citu sadarbības formu īstenošana ļauj pilnībā izpausties ikviena priekšrocībām un stiprajām pusēm. Sanākot kopā, viss ir paveicams jeb, kā Ķīnā mēdz teikt - smilšu graudi satop pagodā. Ķīnas puse ir neatlaidīgi pieturējusies pie atvērtības, zaļuma un tīrības principiem, neveidojot slēgtus un ekskluzīvus klubus. Tā ir virzījusi zaļo domāšanu infrastruktūras būvniecībā, investīcijās, finansēs, lai aizsargātu mūsu kopīgās mājas, uzsvērusi, ka ikvienai sadarbībai jābūt caurskatāmai, tāpēc mums kopīgi ar absolūtas neiecietības attieksmi jāiestājas pret korupciju. Ķīnas puse konsekventi par mērķiem izvirza augstus standartus, cilvēku labklājību un ilgtspējību, ievieš universāli atzītus standartus un atbalsta uzņēmumus, kuri projektu būvniecībā, vadībā, iepirkumos, dalībā iepirkumu konkursos un citos posmos rīkojas saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem un standartiem, tajā pašā laikā cienot nacionālo likumdošanu un koncentrējoties uz nabadzības apkarošanu, nodarbinātības pieaugumu un labklājības nodrošināšanu, lai Joslas un Ceļa sasniegumi nestu labumu visiem, lai tie sniegtu reālu ieguldījumu vietējo sabiedrību un ekonomiku attīstībā, paralēli nodrošinot uzņēmumu un finansiālo ilgtspēju, proti - lai labam sākumam sekotu labs noslēgums.
- Martā Itālija kļuva par pirmo Lielā septītnieka valsti, kas iesaistījās Joslas un Ceļa projektā. Kādus projektus Ķīna piedāvā visvairāk attīstītajām valstīm?
- Nesen parakstītais saprašanās memorands Itālijas un Ķīnas starpā par sadarbību Joslas un Ceļa ietvaros ir izraisījis plašu interesi un parādījis, ka no Eiropas puses Joslai un Ceļam tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, pieaug interese un arī entuziasms. Josla un Ceļš gūst starptautisko ietekmi un kļūst pievilcīgāks gan no ideju, gan sadarbības iespēju viedokļa. Ķīnas un Itālijas attiecības ir ļoti veiksmīgas, pēdējo gadu laikā pragmatiskā sadarbība nesusi bagātīgus augļus, sniedzot reālu ieguldījumu abu valstu ekonomikās, paplašinot abpusēji izdevīgu sadarbību, kalpojot abu pušu kopīgajām interesēm. Tā ir abu pušu stratēģiska izvēle. Itālija ir nozīmīga industrializēta valsts ar attīstītu ekonomiku. Mēs aicinām Itāliju aktīvi iesaistīties Joslas un Ceļa kopīgā būvniecībā, ticot, ka nākotnē tas pavērs plašākas iespējas savstarpēji izdevīgai sadarbībai, sniedzot lielāku labklājību abu valstu uzņēmējiem un sabiedrībām.
Josla un Ceļš ir atvērta, iekļaujoša un caurspīdīga iniciatīva, kas virza sadarbību, balstoties abpusēji izdevīgos attīstības principos - kopīgā apspriešanā, kopīgā ieguldījumā un kopīgā lietošanā. Ķīnas sadarbība ar jebkuru valsti balstās augstāk minētajos principos. Uz šo principu pamata Ķīnas uzņēmumi vēlas attīstīt sadarbību ar valstīm neatkarīgi no to attīstības pakāpes, uzņēmējdarbības vides, vadošajām nozarēm, tirgus apmēra, sadarbības prioritātēm, tirgus nosacījumiem u.c. apstākļiem, aktīvi meklējot atbilstošus sadarbības projektus visās pasaules valstīs, ieskaitot attīstītās valstis.
- Vai jūs raksturotu veiksmīgākos Joslas un Ceļa projektus Austrumeiropas valstīs?
- Kopš Joslas un Ceļa iniciatīvas pasludināšanas tā guvusi stipru visu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu atbalstu un aktīvu reakciju. Visas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, ieskaitot Latviju, ar Ķīnu parakstījušas līgumu par kopīgu Joslas un Ceļa būvniecību. Tas parāda augsto Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas sadarbības līmeni, kā arī ilustrē abu pušu optimistisko uztveri par nākotnes sadarbību. Kopš līguma par kopīgu Joslas un Ceļa būvniecību parakstīšanas spēcīgi pieaugusi Ķīnas un Latvijas sadarbība visas nozarēs. 2017. gadā tirdzniecības apjoms starp Ķīnu un Latviju bija 580 miljoni eiro, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums ir 11,5%. 2018. gadā tirdzniecības apjoms Ķīnas un Latvijas starpā sasniedza 640 miljonus eiro, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugot par 9,8%. Starp abām valstīm kursē 5 Ķīnas-Eiropas vilcieni. Ķīnas Alibaba Group sadarbojas ar Rīgas lidostu, 2018. gadā desmit kravas čarterreisi no Ķīnas nogādājuši preces Rīgā. Ķīnas uzņēmums Pekinas Genoma institūts Latvijā būvē Dzīvības zinātņu centru un sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru ir dibinājis kopīgu laboratoriju, aktīvi veidojot gēnu zinātniskās izpētes projektus un ieguldot gēnu izpētē iesaistīto vietējo zinātnieku attīstībā, šādi ne vien radot nodarbinātības iespējas vietējiem iedzīvotājiem, bet arī palīdzot paaugstināt Latvijas gēnu izpētes zinātnes līmeni. Nupat Ķīnas un Latvijas starpā parakstīts līgums par Latvijas-Ķīnas (Ninbo) e-komercijas centra izveidi, kas nākotnē sniegs spēcīgu atbalstu Latvijas maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas vēlas eksportēt savas preces uz Ķīnu, kā arī stiprinās Latvijas loģistikas nozares attīstību kopumā. Latvijā arvien pieaug ķīniešu tūristu skaits, 2018. gadā sasniedzot 230 tūkstošus cilvēku. Līdz ar ķīniešu tūristu pieplūdumu Latvijā, kad būs radīti vajadzīgie apstākļi, mēs ticam, ka abu valstu starpā tiks dibināta tiešā aviosatiksme.
Josla un Ceļš ir atvērta, iekļaujoša, caurspīdīga iniciatīva, tāpēc Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis veido attiecības ar Ķīnas uzņēmumiem saskaņā ar savām priekšrocībām, tirgus apstākļiem, investīciju apstākļiem, svarīgākajam attīstības nozarēm un citiem faktoriem. Šī sadarbība aptver politikas dialogu, iekārtu savienojamību, bezšķēršļu tirdzniecību, finansiālo integrāciju un kontaktus cilvēku starpā. Tā ir sniegusi milzīgu taustāmu labumu abām pusēm, un ir grūti pateikt, kurš projekts ir veiksmīgākais. Es uzskatu - ja vien šie sadarbības projekti veicina Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu attīstību un nes arvien lielāku taustāmu labumu abu pušu sabiedrībām, tad visi šie projekti uzskatāmi par veiksmīgiem.
- 21. aprīlī notika jau divdesmit pirmā ES un Ķīnas divpusējā augstākā līmeņa sanāksme. CNN un arī citi ASV plašsaziņas līdzeklis ziņoja, ka «ES zaudē pacietību tirdzniecības attiecībās ar Ķīnu» un «augstākā līmeņa sanāksme atklāja dziļas plaisas pasaules svarīgāko tirdzniecības attiecību pamatos». No otras puses, ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmes paziņojums apstiprināja labas attiecības: «ES un Ķīna vēlreiz apstiprina savu visaptverošās stratēģiskās partnerības spēku, apņemšanos sadarboties miera, labklājības un ilgtspējīgas attīstības labā, kā arī savu apņemšanos veicināt daudzpusību un cieņu pret starptautiskiem un pamatnoteikumiem, kas reglamentē starptautiskās attiecības, ar Apvienoto Nāciju Organizāciju.»
Kāda ir Ķīnas nostāja attiecībā uz ES un Ķīnas stratēģisko partnerību?
- 9. aprīlī Ķīnas premjerministrs Li Kecjans kopā ar Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru vadīja divdesmit pirmo Ķīnas un ES līderu sanāksmi. Abas puses pozitīvi novērtēja Ķīnas un ES panākto progresu dažādās jomās, piekrītot, ka tām ir plašas kopīgās intereses savstarpējā izdevīguma padziļināšanā pragmatiskās sadarbības vārdā. Ķīnai un Eiropai ir kopēja nostāja multilaterālisma un atvērtas pasaules ekonomikas saglabāšanā, vēršoties pret unilaterālismu un protekcionismu, un tām ir kopīgi mērķi uzlabot globālo pārvaldību un nodrošināt mieru un stabilitāti pasaulē. Ilgstoša, stabila un veselīga Ķīnas un ES attiecību attīstība ir gan Ķīnas, gan ES interesēs, tā veicina pasaules mieru un stabilitāti un rada nozīmīgu pozitīvu ietekmi globālā kontekstā.
Atšķirības valstu starpā ir normāla parādība. Normāli ir arī tas, ka Ķīnai un ES dažos jautājumos ir dažādi viedokļi. Tomēr Ķīnas un ES kopīgajā paziņojumā norādīts, ka atšķirības starp Ķīnu un ES var tikt pienācīgi atrisinātas ar dialogu un konsultāciju starpniecību. Paziņojums atspoguļo Ķīnas un ES visaptverošās stratēģiskās partnerības augsto līmeni, parāda Ķīnas un ES vienotību un sadarbību, kā arī parāda abpusēja izdevīguma garu. Tā kā Ķīna un ES ir divas nozīmīgas stabilas varas un divas svarīgas ekonomikas, tās apņemas uzturēt multilaterālismu, cienīt Apvienoto Nāciju Organizācijas principos balstītās starptautiskās tiesības un starptautisko attiecību pamatnostādnes. Šī brīža sarežģītajā un nestabilajā starptautiskajā situācijā, kad multilaterālisms tiek izaicināts, kopīgais paziņojums atspoguļo Ķīnas un ES apņēmību stiprināt vienotību un sadarbību, un tā nozīme pārsniedz divpusējo attiecību līmeni.
Ķīna allaž ir aplūkojusi Ķīnas un ES attiecības no stratēģiskās perspektīvas un sadarbības skatupunkta, tā ir gatava kopīgiem spēkiem ar ES īstenot šajā samitā panākto vienprātību, arvien jaunā līmenī celt Ķīnas un ES sadarbību, kā arī sniegt lielāku ieguldījumu pasaules mierā un labklājībā.
- Joslas un Ceļa iniciatīva 2013. gadā tika uzsākta kā infrastruktūras projekts, lai atjaunotu senos tirdzniecības maršrutus visā Eirāzijā. Vai tagad var apgalvot, ka iniciatīva ir sasniegusi globālu mērogu?
- Šajos sešos gados, kopš Joslas un Ceļa iniciatīva tikusi izvirzīta, tā saņēmusi arvien plašāku atbalstu un dalību no starptautiskās sabiedrības puses. Tas skaidrojams ar to, ka šī sadarbības platforma atbilst dalībnieku attīstības vajadzībām, kā arī ar to, ka kopīgas apspriešanas, kopīga ieguldījuma un kopīgas lietošanas sadarbības principi ir guvuši plašu atbalstu, bet visvairāk ar to, ka sadarbības rezultāti arvien reālāk atspoguļojas dalībnieku ekonomiskajā un sociālajā attīstībā un iedzīvotāju labklājības uzlabošanā. Šodienas pasaulē ik brīdi tiek atsvabināta jaunas zinātnes un ražošanas revolūcijas posma radītā enerģija, radot pārmaiņas globālajā ekonomikas struktūrā un pārvaldības sistēmā. Tajā pašā laikā ekonomiskā globalizācija saskaras ar šķēršļiem, pasaules ekonomikas izaugsme joprojām ir vāja, un faktori, kas veicina nestabilu starptautisko situāciju, ir gana spēcīgi. Dziļo un lielo pārmaiņu priekšā daudzi cilvēki izjūt apjukumu, ne mazums valstu meklē jaunus attīstības ceļus, pēta pasaules ekonomikas pārvaldības veidus. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, redzot starptautiskās tendences, ir apvienojis Ķīnas attīstību un starptautisko sadarbību un nācis klajā ar Joslas un Ceļa iniciatīvu. Tas ir Ķīnas plāns, lai risinātu visu valstu kopīgos izaicinājumus un uzlabotu globālo ekonomikas pārvaldību. Tā mērķis ir veicināt valstu savstarpējās stratēģiskās koordinācijas stiprināšanu, koncentrēties uz savienojamību, padziļināt pragmatisko sadarbību, īstenot kopīgu attīstību. Ja noteikti būtu jānosauc Joslas un Ceļa stratēģiskais nolūks, tad tas būtu veicināt politikas dialogu, iekārtu savienojamību, bezšķēršļu tirdzniecību, finansiālo integrāciju un kontaktus cilvēku starpā, proti, virzīt cilvēces kopīgā likteņa kopienas veidošanu.