Šodien paredzētā kārtējā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola novērtēšanas komisijas sēde nenotiks, jo Ekonomikas ministrijai (EM) pirms novērtēšanas jāizvērtē premjera padomnieka tautsaimniecības jautājumos Ginta Freimaņa sagatavotais dienesta ziņojums, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja EM.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un novērtēšanas komisijas vadītājs Juris Pūce dienesta ziņojumā informējis ministru Danielu Pavļutu, ka sēdes norise atcelta saistībā ar 17.maija pēcpusdienā saņemto Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) rezolūciju, kurā EM uzdots izvērtēt Freimaņa sagatavotajā dienesta ziņojumā minēto informāciju, kas satur faktus un vērtējumu par LIAA darbu.
Ziņojuma detalizētāku saturu EM nevar atklāt, jo tam noteikts ierobežotas pieejamības statuss.
Pūce savā dienesta ziņojumā ministru informē, ka Ozola novērtēšana notiks pēc premjera rezolūcijā doto uzdevumus izpildes.
Jau ziņots, ka Ozols šonedēļ vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar pierādījumiem par augstu valsts amatpersonu iespējamu personisku ieinteresētību atdot valsts funkcijas privātam uzņēmumam un spiediena izdarīšanu uz LIAA vadītāju.
Kā biznesa portālam "Nozare.lv" apliecināja ekonomikas ministra Daniela Pavļuta preses sekretāre Daiga Grūbe, Ozols nav vērsies pie ministra, lai informētu par EM amatpersonu un ierēdņu iespējamu negodprātīgu rīcību kādā gadījumā.
"Ozols nav sniedzis arī izsmeļošāku atbildi par viņa publiskajā telpā izteikto bažu pamatojumu, norādot, ka šādu informāciju sniegs tiesībsargājošajām iestādēm. To viņš saskaņā ar mediju ziņoto arī ir izdarījis, vakar vēršoties KNAB. Patlaban ir jāļauj tiesībsargājošajām iestādēm strādāt, veikt visas nepieciešamās procesuālās darbības un gadījumu izmeklēt. EM sadarbosies un sniegs nepieciešamo informāciju tiesībsargājošajām institūcijām, lai nodrošinātu lietas raitu izmeklēšanu," sacīja Grūbe.
Pavļuts saistībā ar Ozola vēršanos KNAB uzdevis veikt dienesta pārbaudi par EM amatpersonu un ierēdņu iespējamu negodprātīgu rīcību.
Ozols biznesa portālam "Nozare.lv" neatklāja, par kurām valsts amatpersonām sniedzis informāciju KNAB, jo vēlas izvairīties no tiesāšanās par goda un cieņas aizskaršanu.
Tāpat Ozols noliedza iespējamību, ka pēc šāda iesnieguma varētu zaudēt LIAA vadītāja amatu. "Iesniegumā KNAB ir pietiekami skaidri saskatāms, ka nav runa par iekšēju konfliktu, bet par noziegumu, līdz ar to šo amatpersonu vēršanās pret mani nebūs iespējama. Pieļauju, ka pēc kāda laika varētu sekot jauns kritikas vilnis LIAA virzienā, taču domāju, ka vainīgās personas pagaidām nogaidīs," sacīja Ozols.
Viņš piebilda, ka iesniegumā KNAB ir runa par vairākiem līgumiem ar vienu no lielākajiem Latvijas auditoru birojiem, kuru viņš atteicās nosaukt, kas kopsummā pārsniedz vienu miljonu latu.
Kā iepriekš rakstīja "Neatkarīgā", koruptīvajās darbībās, iespējams, iesaistītas gan Ministru prezidenta biroja, gan Ekonomikas ministrijas amatpersonas.
Latvijas Televīzijas raidījumā "Jauna nedēļa" Ozols iepriekš atklāja, ka viņa vadītajai aģentūrai ticis uzdots slēgt līgumu, "kas nav ne pēc jēgas, ne pēc nepieciešamības, ne pēc cenas svarīgs valstij". Konkrētu spiediena avotu viņš gan nenosauca, taču raksturoja to kā ļoti augstu valsts amatpersonu. Savukārt vēl pirms tam intervijā Latvijas Radio viņš norādīja, ka naudas medītājs un politiskā atbalsta saņēmējs ir starptautiskā auditorkompānija "Ernst&Young". Par viena pētījuma rezultātu jākļūst nākamajam - finansiāli daudz ietilpīgākam.
Ozola traktējumā šis ir stāsts par mēģinājumu no valsts izblēdīt vairāk nekā miljonu latu, taču, ja konkrētais gadījums nav izņēmums, bet noziedzīga sistēma, iespējams, par vēl lielākām summām. Ar apšaubītajiem darījumiem saistītajos dokumentos, arī e-pasta sarakstē, kas nonākusi laikraksta "Neatkarīgā" rīcībā, parādās vairākas iespējamās atslēgas personas - Pūce, Ministru prezidenta padomnieks tautsaimniecības jautājumos Gints Freimanis, Dombrovskim tieši pakļautā Pārresoru koordinācijas centra eksperts Jānis Zvīgulis.