Igaunijas pilsētā Tartu trešdien notika Latvijas un Igaunijas valdību otrā kopīgā sēde, lai padziļināti apspriestu divpusējo sadarbību un reģiona nākotni. Igaunijas un Latvijas valdību kopīgajā sesijā galvenā uzmanība tika pievērsta piecām sadarbības jomām, raksta Igaunijas valdības portāls “valitsus.ee”.
Šī ir otrā kopīgā sesija abu kaimiņvalstu vēsturē. Pirmā līdzīgā sanāksme notika 2018. gadā.
Drošība un gatavība krīzēm
Gan Igaunija, gan Latvija ir pieņēmušas visaptverošu visas sabiedrības pieeju, lai nodrošinātu drošību un noturību, un ir veikušas vairākus divpusējus, kā arī reģionālus pasākumus, lai stiprinātu savu noturību. To vidū ir aizsardzības izdevumu palielināšana, plāni izveidot Baltijas aizsardzības līniju, kritiskās sauszemes un jūras infrastruktūras aizsardzības uzlabošana, pārrobežu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu attīstība, ieguldījumi kultūras mantojuma aizsardzībā un dezinformācijas apkarošana. Kopīgajā sesijā galvenā uzmanība tika pievērsta iespējamiem turpmākiem pasākumiem reģiona stabilitātes palielināšanai.
Plānots līdz gada beigām aktualizēt vienošanos par pārrobežu sadarbību noziedzības apkarošanā, kas atbalsta cīņu pret smagiem noziegumiem, palielina sadarbības efektivitāti pret hibrīddraudiem un paplašina reģionālo iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu lomu kopīgo operāciju vadībā.
Attiecībā uz abu valstu iekšlietu ministrijām ierosināts izstrādāt kopīgu rīcības plānu nelegālo narkotiku pārrobežu tirdzniecības un organizētās noziedzības efektīvākai novēršanai. Mērķis ir kopīgi apkarot sintētisko opioīdu izplatīšanos un neļaut noziedzniekiem izmantot tiešsaistes platformas un digitālās maksājumu sistēmas.
Igaunija un Latvija ir nostiprinājušas sadarbību stratēģisko rezervju, īpaši gāzes rezervju, jomā un cenšas paplašināt šo sadarbību arī citās kritiski svarīgās jomās, piemēram, pārtikā, degvielā un medikamentos. Lai palielinātu reģionālo piegādes drošību, tiks ierosināts līdz gada beigām noslēgt divpusēju saprašanās memorandu par degvielas piegādes drošību.
Krievijas ēnu flote rada būtiskus draudus Eiropas Savienības (ES) jūras un vides drošībai un ir svarīgs Krievijas kara mašīnas ienākumu avots. Igaunija un Latvija uzsver nepieciešamību pēc ES mēroga pieejas, lai stiprinātu uzraudzību, informācijas apmaiņu un atturēšanu. Tiek ierosināta arī kopīga pieeja stratēģiskās komunikācijas veicināšanai, draudu analīzes veikšanai un sankciju noteikšanai ēnu flotei.
Āfrikas cūku mēris nopietni apdraud cūkkopību Igaunijā un Latvijā. Ņemot vērā slimības augsto lipīgumu un ārstēšanas trūkumu, abas valstis vēlas stiprināt pārrobežu sadarbību mežacūku populāciju uzraudzībā un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvaldības koordinēšanā.
Savienojamība un infrastruktūra
Diskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta četrām galvenajām jomām - dzelzceļa transportam, aviācijai, enerģētikai un telpisko datu attīstībai.
Igaunija un Latvija par prioritāti izvirza dzelzceļa savienojumu uzlabošanu, galvenokārt “Rail Baltica” galvenās līnijas pabeigšanu 2030. gadā, lai palielinātu tirdzniecību un veicinātu pasažieru kustību un militāro mobilitāti visā ES. Cieša sadarbība starp Baltijas valstīm ir būtiska, lai nodrošinātu pietiekamu un savlaicīgu finansējumu no ES fondiem. Ir svarīgi pēc iespējas ātrāk izveidot dzelzceļa savienojumu starp Tartu un Rīgu, tika uzsvērts abu valstu valdību kopīgajā sēdē.
Aviācijas jomā Igaunija atzīst “airBaltic” reģionālo lomu un strādā pie maksas iesaldēšanas Tallinas lidostā tuvākajos gados, tādējādi veicinot reģionālos un starptautiskos gaisa satiksmes pakalpojumus. Igaunija un Latvija stiprina sadarbību, lai uzlabotu gaisa satiksmes pakalpojumus, un apspriež iespējas piesaistīt vairāk aviokompāniju un jaunus maršrutus Tallinas un Rīgas lidostām.
Abas valstis vēlas veidot integrētāku un efektīvāku Baltijas enerģijas tirgu, koncentrējoties uz patēriņa pārvaldību, atjaunojamo enerģiju un elektrotīkla elastību. Ir arī plāni pastiprināt sadarbību kodolenerģijas jomā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta kritisko objektu attīstībai, kas palielinās elektrotīkla noturību.
Igaunija un Latvija vēlas palielināt sadarbības efektivitāti ģeotelpiskās attīstības jomā. Precīza robežu kartēšana ir svarīga, lai nodrošinātu drošību, efektīvu reaģēšanu uz krīzēm un zemes īpašumtiesību skaidrību. Tomēr pašlaik robežu marķējumi neatbilst mūsdienu standartiem. Neprecizitāte rada potenciālu drošības risku, kas īpaši kļuva acīmredzams Covid-19 pandēmijas laikā, kad iekšējo robežu slēgšana skaidri parādīja robežzīmes nozīmi no sabiedrības veselības viedokļa, kā arī drošības pasākumiem. Abas valstis arī pēta iespēju izmantot Igaunijas aeroattēlu iespējas kopīgai ģeotelpisko datu vākšanai.
Kopīgās prioritātes sarunās par ES daudzgadu finanšu shēmu
Tikšanās laikā secināts, ka Igaunijai un Latvijai ir bijusi lieliska sadarbība ES daudzgadu finanšu shēmas jomā un tām ir jāturpina darbs tādā pašā garā, lai nodrošinātu pietiekamu atbalstu svarīgajām iniciatīvām.
To vidū ir palielināts finansējums aizsardzības gatavībai, pārrobežu savienojamībai, iezīmēts ES finansējums, kura mērķis ir risināt ekonomiskās un sociālās konverģences, noturības un drošības problēmas, ar kurām saskaras abas valstis un reģioni, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, un maksājumu līmeņu konverģences nodrošināšana kopējā lauksaimniecības politikā.
Prasmes un konkurētspēja
Igaunija un Latvija saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem ekonomiskās konkurētspējas nodrošināšanā. Lielākās problēmas ir kapitāla tirgi, kvalificēta darbaspēka trūkums un sašķeltas inovāciju sistēmas. Kaimiņvalstis vēlas īstenot kopīgas stratēģijas, lai stiprinātu savu reģionālo un globālo pozīciju.
Ir priekšlikums līdz 2026. gadam izstrādāt kopīgu rīcības plānu eksporta un investīciju veicināšanai, lai uzlabotu Baltijas valstu kā uzticama investīciju reģiona atpazīstamību, 2025. gada septembrī sākt Baltijas inovāciju fonda (BIF 3) darbību, ar mērķi piesaistīt reģionam papildu privāto kapitālu un stiprināt pārrobežu sadarbību tehnoloģiju attīstībā.
Plānots izstrādāt un ES līmenī iesniegt kopīgus priekšlikumus birokrātijas mazināšanai gan pašreizējā, gan nākamajā budžeta periodā.
Tāpat plānots sadarboties, lai labāk prognozētu darbaspēka pieprasījumu jaunās jomās, piemēram, aizsardzības rūpniecībā un divējāda lietojuma tehnoloģijās, lai novērstu speciālistu trūkumu šo nozaru attīstību.
Digitālie risinājumi
Igaunija un Latvija virzās uz nākotni, kurā mākslīgajam intelektam un datiem ir galvenā loma publisko pakalpojumu attīstībā. Lai nodrošinātu drošu un ētisku digitālo revolūciju, abām valstīm ir jāapvieno spēki informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldības, datu apmaiņas, digitālo pakalpojumu un uz mākslīgo intelektu (MI) balstītu rīku izstrādes jomā, tika spriests abu valstu kopīgajā sesijā.
Nolemts, ka ir arī jāstiprina sadarbība, lai saglabātu valodu daudzveidību mākslīgā intelekta jomā un nodrošinātu augsta līmeņa mākslīgā intelekta attīstības kapacitāti Baltijas reģionā.
Igaunija un Latvija piedalās reģionālā konsorcijā ar mērķi piesaistīt reģionam ES “gigafactory” iniciatīvu un izveidot nākotnes prasībām atbilstošu augstas veiktspējas mākslīgā intelekta attīstības centru. Projekts stiprinātu valstu konkurētspēju un inovācijas spējas, kā arī to stratēģisko autonomiju un reģionālo drošību.
Pēdējo gadu pieredze saistībā ar kabeļu bojājumiem Baltijas jūras reģionā ir izgaismojusi nepieciešamību pēc koordinētām krīzes mācībām. Tādēļ ierosināts rīkot kopīgas mācības, lai uzlabotu gatavību krīzes situācijām, un kopīgajās mācībās gūtā pieredze tiks izmantota turpmāko datu savienojumu plānošanā. Prioritāte ir arī drošas sakaru infrastruktūras izveide “Rail Baltica” maršrutā.
Tāpat plānots pastiprināt sadarbību un informācijas apmaiņu hibrīddraudu jomā, īpaši attiecībā uz drošību un komunikāciju.
Pēc sesijas notika kopīga Igaunijas premjerministres Kristenas Mihalas un Latvijas premjeres Evikas Siliņas preses konference, kurai varēja sekot tiešraidē.
Valdību darba dienu noslēdza Igaunijas Republikas Ārlietu ministrijas un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas kopīgās balvas par igauņu un latviešu valodas popularizēšanu pasniegšanas ceremonija Tartu rātsnamā. Balvu pasniedza Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna un Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže.
Igaunijas un Latvijas ministri divpusējās sanāksmēs apsprieda arī savas jomas izaicinājumus.
