Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija 5,512 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 5,608 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 96,1 miljona eiro deficītu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Ministrijā atzīmē, ka konsolidētā kopbudžeta deficīts bijis par 75,6 miljoniem eiro mazāks salīdzinājumā ar pirmajiem četriem mēnešiem pirms gada.
FM skaidro, ka deficītu kopbudžetā lielā mērā sekmēja deficīts valsts pamatbudžetā, kamēr pārpalikums valsts speciālajā budžetā un pašvaldību budžetā bija lielāks nekā 2023.gada pirmajos četros mēnešos. Ja pirms gada ieņēmumu pieauguma temps pārsniedza izdevumu kāpumu, tad šā gada pirmajos četros mēnešos izdevumi valsts pamatbudžetā auguši būtiski straujāk nekā ieņēmumi - par 436,5 miljoniem eiro jeb 13,9%, sasniedzot 3,6 miljardus eiro.
Straujo izdevumu kāpumu FM pamatā skaidro ar lielākiem pamatbudžeta kapitālajiem izdevumiem (bez transfertiem citiem budžeta līmeņiem), kas šā gada pirmajos četros mēnešos auguši par 147,1 miljonu eiro jeb 89,7%, sasniedzot 311 miljonus eiro, tostarp pamatbudžeta pamatfunkciju veikšanai aizsardzības resorā, kur šā gada februārī saņemts maksājums 145,3 miljonu eiro apmērā bruņojuma iegādei.
Taču, arī neņemot vērā aizsardzības resora izdevumus, pamatbudžeta izdevumu pieauguma temps pārsniegtu 9%, kas ir nedaudz straujāks kā pamatbudžeta ieņēmumu kāpums šā gada pirmajos četros mēnešos, kas uzrādīja kāpumu par 8,5%. Pieaugot aizdevumu procentu likmēm, būtiski lielāki 2024.gada pirmajos četros mēnešos bijuši pamatbudžeta procentu izdevumi - 181,7 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir par 108,4 miljoniem eiro vairāk.
Tāpat lielākus izdevumus pamatbudžetā 2024.gada pirmajos četros mēnešos noteica lielāki izdevumi atlīdzībai, kas bija par 109 miljoniem eiro jeb 25,6% lielāki nekā gadu iepriekš un veidoja 535,2 miljonus eiro. Darba samaksas fonds 2024.gada pirmajos četros mēnešos kāpis par 10,1%, taču, ja publiskajā sektorā darba samaksas fonds pieauga par 17,3%, tad privātajā sektorā pieaugums bija lēnāks - 7,2%.
Darba samaksas fonda kāpumu veicināja vidējās darba samaksas pieaugums, kas atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) deklarāciju datiem šogad pirmajos četros mēnešos bija 11,3%. To noteica gan minimālās algas paaugstināšana valstī no 620 eiro līdz 700 eiro no šā gada 1.janvāra, gan atalgojuma pieaugums aizsardzības, iekšlietu un tieslietu sektorā strādājošajiem, tostarp izdienas pabalstu izmaksa iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem.
Vienlaikus deklarācijas norāda uz nodarbināto skaita samazinājumu, gada pirmajos četros mēnešos par vidēji 1% salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp samazinājumu par aptuveni 6000 nodarbināto šogad janvārī-februārī un apmēram 10 000 martā-aprīlī. Lielākais nodarbināto sarukums vērojams apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē.
Savukārt valsts speciālajā budžetā šogad pirmajos četros mēnešos bija pārpalikums 139,5 miljonu eiro apmērā, uzlabojot bilanci par 198,7 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 59,2 miljonu deficītu pirmajos četros mēnešos pērn.
FM norāda, ka, augot sociālās apdrošināšanas iemaksām, valsts speciālā budžeta ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos pieauga par 227,1 miljonu eiro jeb 16,9%, veidojot 1,6 miljardus eiro. Turpretī valsts speciālā budžeta izdevumi gada pirmajos četros mēnešos bija 1,4 miljardu eiro apmērā, kas ir tuvu pērnā gada attiecīgā perioda līmenim, pieaugot par 28,5 miljoniem eiro jeb 2%.
Ministrijā arī atzīmē, ka izdevumi vecuma pensijām samazinājušies par 6,4 miljoniem eiro jeb 0,6%, pamatā pensiju izmaksu nobīžu dēļ brīvdienās un svētku dienās. Vecuma pensiju saņēmēju skaits saglabājies pērnā gada attiecīgā perioda līmenī, kamēr pensiju vidējais apmērs aprīlī pieauga par 7,4%. Savukārt invaliditātes pensijām izdevumi pieauguši par 2,7 miljoniem eiro jeb 3%.
Izdevumi slimības pabalstiem 2024.gada pirmajos četros mēnešos bija par 18,4 miljoniem eiro jeb 15% lielāki nekā pirms gada, ko noteica slimības pabalsta vidējā apmēra pieaugums par 15,1%, kamēr saņēmēju skaits bija pērnā gada līmenī.
FM min, ka kopš gada sākuma vērojams bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaita pieaugums, kā arī pabalsta vidējā apmēra kāpums. Tādējādi valsts speciālā budžeta izdevumi bezdarbnieka pabalstam šogad pirmajos četros mēnešos pieauguši par 11,3 miljoniem eiro jeb 21,8%, salīdzinot ar pirmajiem četriem mēnešiem pirms gada. Bezdarbnieku pabalstu saņēmēju skaits šogad aprīlī, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, ir pieaudzis par 9,8%, un to nosaka situācija darba tirgū, samazinoties nodarbināto skaitam jau minētajās apstrādes rūpniecības, būvniecības, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarēs, ņemot vērā vājo ekonomikas izaugsmi.
Ieņēmumiem pieaugot straujāk nekā izdevumiem, pašvaldību budžetā šogad pirmajos četros mēnešos bija pārpalikums 79,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 35 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada pirmajos četros mēnešos. Pašvaldību budžeta ieņēmumi bija 1,2 miljardu eiro apmērā, kas ir par 106,9 miljoniem eiro jeb 9,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.
Savukārt pašvaldību izdevumi pieauga par 71,9 miljoniem eiro jeb 6,9%, veidojot 1,1 miljardu eiro. Lielākais izdevumu kāpums - par 90,4 miljoniem eiro jeb 18,9% - bija atlīdzībai, kur izdevumi sasniedza 569,8 miljonus eiro, kas pamatā saistāms ar lielākiem izdevumiem pedagogu darba samaksai, kā arī minimālās algas celšanu valstī, min FM.
Pašvaldību budžeta subsīdiju un dotāciju izdevumi šogad pirmajos četros mēnešos auguši par 9,1 miljonu eiro jeb 11,5%, salīdzinot ar četriem mēnešiem pirms gada, pamatā augstāku izdevumu sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanai Rīgā dēļ.
Savukārt pašvaldību budžetā kapitālie izdevumi sarukuši teju par trešdaļu jeb 32,2 miljoniem eiro, salīdzinot ar četriem mēnešiem pirms gada, sasniedzot 67,3 miljonus eiro, kas pamatā saistāms ar būtiski lēnāku ārvalstu investīciju ieguldīšanu šogad. Pērn, noslēdzot projektus iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā, kapitālie izdevumi pašvaldību budžetā bija krietni lielāki. Šogad, jaunajam plānošanas periodam tikai sākoties, izdevumi investīcijām ir mazākā apmērā, skaidro FM.
Kopumā kopbudžeta izdevumi 2024.gada pirmajos četros mēnešos bija 5,6 miljardi eiro, kas ir par 458,4 miljoniem eiro jeb 8,9% vairāk salīdzinājumā ar atbilstošo periodu gadu iepriekš.
Izdevumu pieaugumu sekmēja lielāki ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) izdevumi, ko šā gada janvārī noteica izmaksu sākšana lauksaimniekiem jaunā Latvijas kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam ietvaros. Tāpat Atveseļošanas fonda projektiem veikti maksājumi 44,4 miljonu eiro apmērā un "Rail Baltica" izdevumi 2024.gada četros mēnešos valsts pamatbudžetā sasniedza 30,7 miljonus eiro.
Savukārt, noslēdzoties iepriekšējam plānošanas periodam un pakāpeniski sākot projektus jaunajā plānošanas periodā, Kohēzijas politikas fondu izdevumi šogad pirmajos četros mēnešos bija 139,3 miljoni eiro, kas ir par 93,6 miljoniem eiro mazāk nekā pērn.
Šogad kopumā valsts pamatbudžetā ĀFP izdevumi plānoti 2,2 miljardu eiro apmērā, tostarp šogad pirmajos četros mēnešos ĀFP izdevumu izpilde ir 468,4 miljoni eiro jeb 21% no gadā plānotā apjoma.
Savukārt kopbudžeta ieņēmumi kopumā šogad pirmajos četros mēnešos bija 5,5 miljardi eiro, pieaugot par 534,1 miljonu eiro jeb 10,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.
FM norāda, ka ieņēmumu kāpumu pamatā nosaka ĀFP ieņēmumi par īstenotajiem ES fondu projektiem, kas šogad saņemti par 266,5 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp Taisnīgas pārkārtošanās fondā (TPF) šogad martā saņemts avanss 57,5 miljonu eiro apmērā, lai investētu kūdras nozares pārkārtošanā, tostarp paredzot atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā, kā arī degradēto kūdras purvu rekultivācijas aktivitātes un atbalsts sociālekonomisko seku mazināšanai reģionos pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku. ES kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanai ieņēmumi no Kohēzija fonda šogad četros mēnešos bija par 97,1 miljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš.
Nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti atbilstoši Stabilitātes programmas 2024.-2028.gadam prognozētajam līmenim un, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad pirmajos četros mēnešos veido 4,1 miljardu eiro, kas ir par 191,3 miljoniem eiro jeb 4,8% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.
FM atzīmē, ka iepriekšējo gadu pirmajos četros mēnešos nodokļu ieņēmumu kāpums bija būtiski straujāks - 2022.gadā pieauguma temps bija 17,2%, bet 2023.gadā - 12%, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem augot visstraujāk, ko savukārt ietekmēja augstā inflācija. Ja 2022.gada pirmajos četros mēnešos bija vērojams PVN ieņēmumu kāpums par 28,8% un 2023.gada attiecīgi par 25,5%, tad šogad PVN ieņēmumi iekasēti par 192,1 miljonu eiro jeb 14,2% mazāk nekā pērn, veidojot 1,2 miljardus eiro.
Augstās energoresursu cenas pērn gada sākumā veicināja nodokļu ieņēmumu kāpumu elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarēs, kas gada otrajā pusē sāka samazināties un ietekmēja arī šā gada PVN ieņēmumus. Būtisks kritums vērojams PVN ieņēmumos arī būvniecības un vairumtirdzniecības nozarēs, skaidro ministrijā.
Nedaudz samazinoties darba samaksas fonda pieauguma tempiem, bet, saglabājot stabilu pieaugumu salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, sociālās iemaksas šogad pirmajos četros mēnešos veidoja 1,5 miljardus eiro, pieaugot par 215,3 miljoniem eiro jeb 16,9%. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi šā gada pirmajos četros mēnešos bija 792,8 miljoni eiro, kas ir par 103,2 miljoniem eiro jeb 15% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.
Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu nodrošināja arī nenodokļu ieņēmumi, kas kopbudžetā 2024.gada pirmajos četros mēnešos iekasēti 280,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 47,3 miljoniem eiro jeb 20,3% vairāk nekā gadu iepriekš.
Ieņēmumu kāpumu FM skaidro ar banku iemaksātajām speciāliem mērķiem paredzētajām valsts nodevām 48,5 miljonu eiro apmērā, kas paredzētas kompensāciju izmaksai hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam. FM atzīmē, ka VID šogad aprīlī sāka izmaksas kredītņēmējiem par šā gada pirmo ceturksni. Tāpat, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas īstenoto monetāro politiku inflācijas ierobežošanai, paaugstinot procentu likmes, par 37,6 miljoniem eiro lielāki nekā pirmajos četros mēnešos pirms gada bija valsts pamatbudžeta procentu ieņēmumi, veidojot 73,8 miljonus eiro, pamatā par aizdevumiem, kā arī no depozītiem un kontu atlikumiem.