Hegsets uzņem Baltijas valstu aizsardzības ministrus
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets piektdien Pentagonā tikās ar triju Baltijas valstu kolēģiem - Igaunijas aizsardzības ministru Hanno Pevkuru, Latvijas aizsardzības ministru Andri Sprūdu un Lietuvas aizsardzības ministri Dovili Šakalieni.
Tikšanās laikā Baltijas valstu ministri pauda apņēmību aizsardzībai atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un Hegsets norādīja, ka tas kalpo kā atgādinājums visām NATO dalībvalstīm par to pienākumu, teikts paziņojumā, kas publicēts Pentagona tīmekļa vietnē.
Hegsets pateicās kolēģiem par Baltijas valstu draudzību, atbalstu un cieņu, kas tiek izrādīta ASV karavīriem, kā arī par to sniegto piemēru citiem sabiedrotajiem.
"ASV joprojām ir pilnībā uzticīgas NATO, un kopā mēs Eiropā sasniegsim mieru caur spēku, izvirzot noteikumus sarunās panāktam ilgstošam mieram Ukrainā, nodrošinot ilgtspējīgu atturēšanu un palielinot sabiedroto kaujasspējas un savietojamību," uzsvēra Hegsets.
Savienotajām Valstīm ir daudz saistību visā pasaulē, tajā skaitā gādāt par ASV pašu drošību un nepieļaut karu Indijas un Klusā okeāna reģionā, norādīja Pentagona šefs, piebilstot, ka tāpēc eiropiešu ieguldījums pašu konvencionālajās aizsardzības spējās ir svarīgāks nekā jebkad.
Baltijas valstu pūliņi modernizēt savas armijas un ieguldījumi to kaujasspēju palielināšanā atturēs agresoru un vairos gatavību agresijas atvairīšanai, norādīja Hegsets.
Viņš pateicās Baltijas valstu kolēģiem arī par daudznacionālo manevru organizēšanu, kas palīdz stiprināt kolektīvo kaujas gatavību.
"Esmu arī priecīgs, ka mūsu HIMARS (augstas precizitātes artilērijas sistēmas) izvietošana palīdzējusi jūsu armiju apmācībā, pirms tās pašas saņems HIMARS tehniku," norādīja Hegsets.
Savukārt Pevkurs izteicās, ka šodienas tikšanās apliecina spēcīgo un uzticamo sadarbību starp Baltijas valstīm un ASV.
Sprūds piebalsoja Igaunijas kolēģim, piebilstot, ka šajos grūtajos laikos ir svarīgi, lai sabiedroto armijas kļūst efektīvākas un iznīcinošākas.
Savukārt Šakaliene uzsvēra, ka ikviens ASV karavīrs Lietuvā "ir mūsu pašu karavīrs" un ka Lietuvai tie ļoti rūp. "Mums ļoti rūp mūsu draudzība, un mēs tos (ASV karavīrus) uzskatām par ģimenes locekļiem," piebilda lietuviešu ministre.
Latvija piedāvājusi ASV paplašināt militārās mācības, attīstīt dronu tehnoloģijas un ciešāk sadarboties ar Latvijas aizsardzības industriju, aģentūru LETA informēja Latvijas Aizsardzības ministrijā.
Baltijas valstu aizsardzības ministri tikās ar ASV aizsardzības sekretāru Pītu Hegsetu, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar Baltijas reģiona drošību un militāro atbalstu Ukrainai.
Sprūds norāda, ka sarunās uzsvērta ciešā Baltijas valstu sadarbība ar ASV, kā arī ASV augstais novērtējums Baltijas ieguldījumiem aizsardzībā.
Latvijas puse atkārtoti apstiprinājusi apņemšanos sasniegt NATO spēju mērķus, ieguldot aizsardzībā vismaz 5% no valsts budžeta. Tāpat izteikts piedāvājums paplašināt militārās mācības, attīstīt dronu tehnoloģijas un ciešāk sadarboties ar Latvijas aizsardzības industriju.
ASV klātbūtne un līderība reģionā ir būtiska reģionālajai drošībai un atturēšanai, norāda Sprūds.
Aizsardzības ministrija informē, ka vizītes laikā tika atkārtoti uzsvērta ASV klātbūtnes un līderības kritiskā nozīme reģiona drošības stiprināšanā un atturēšanas politikas īstenošanā. Kā uzsver ministrijā, tikšanās apliecināja transatlantiskās vienotības nozīmīgumu un vēlreiz apstiprināja, ka Baltijas valstis ir uzticami partneri NATO un tās ir gatavas ne tikai ieguldīt savā, bet visas alianses drošībā.
Šī ir pirmā oficiālā Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās ar ASV aizsardzība sekretāru, kurš amatā tika apstiprināts šī gada 25. janvārī.
Sadarbība ar ASV ir viena no Latvijas aizsardzības politikas divpusējo attiecību prioritātēm, uzsver ministrijā. Kopš 2014. gada ASV bruņotie spēki rotācijas kārtībā uzturas Baltijas valstīs mācību operācijas "Atlantic Resolve" ietvaros, apliecinot ASV ieguldījumu NATO dalībvalstu kolektīvajā drošībā un veicinot mieru un stabilitāti Baltijas valstīs un Polijā.
Latvijas un ASV militārā sadarbība pēdējos gados ir palielinājusies, ietverot vērienīgus militārās tehnikas iepirkumus. 2023. gada decembrī Latvija un ASV paziņoja par līguma noslēgšanu par ASV uzņēmuma "Raytheon" un Norvēģijas uzņēmuma "Kongsberg" ražoto pretkuģu raķešu sistēmu "Naval Strike Missile" iegādi 105 miljonu ASV dolāru vērtībā.
Tāpat Latvija ir parakstījusi līgumu ar ASV valdību par uzņēmuma "Lockheed Martin" ražoto sešu augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmu "HIMARS" iegādi. Paredzēts, ka šo bruņojumu Latvijas Nacionālie bruņotie spēki varētu saņemt no 2027. gada.
