Latvijas izglītības iestādēs pērn sākuši strādāt 52 cilvēki ar iepriekšēju sodāmību
Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) izveidota komisija pagājušajā gadā atļāvusi strādāt par pedagogiem 52 cilvēkiem, kuri iepriekš bijuši sodīti par tīšu noziedzīgu nodarījumu, liecina iestādes publiskais pārskats par 2023. gadu.
Atļaujas saņemšanai lielākoties vēršas personas, kas iepriekš sodītas par braukšanu alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošu vielu iespaidā, krāpšanu, dokumentu viltošanu, kā arī zādzībām nelielā apmērā, kuras bieži vien izdarītas agrā jaunībā, norādīja IKVD.
Visām pērn izsniegtajām atļaujām nav noteikti ierobežojumi attiecībā uz kādām mērķgrupām. Vēl divām personām atļauja atteikta.
Kā skaidro IKVD, parasti atļauja strādāt par pedagogu tiek atteikta, balstoties plašā personas izvērtējumā un normatīvajos aktos noteiktajos kritērijos. Atļauja tiek atteikta, ja IKVD izveidotā komisija secina, ka persona izvērtēšanas brīdī no profesionālā un ētiskā aspekta neapliecina spēju radīt izglītojamiem pareizu priekšstatu par sabiedrībā spēkā esošām normām un kvalitatīvi veikt pedagoga pienākumus pilnā apjomā, līdz ar ko šādas personas darbs izglītībā ir pretrunā ar izglītojamo interesēm.
Izglītības likumā noteikts, ka par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas IKVD izvērtējis, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm, un atļāvis strādāt par pedagogu.
Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikts, ka neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas izglītības iestādēs nedrīkst strādāt personas, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, saistītiem ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu. Arī gadījumā, ja persona, kura izdarījusi Bērnu tiesību aizsardzības likumā minētos noziedzīgos nodarījumus, vēlas strādāt par pedagogu, izvērtēšanu veic IKVD.
Izvērtējot riskus, vai atļauja nekaitēs izglītojamo interesēm, tiek ņemts vērā noziedzīgā nodarījuma veids, raksturs un personas attieksme pret to, kā arī laika posms un personas darbība kopš nodarījuma izdarīšanas. Tāpat tiek izvērtēti riski izglītojamo veselībai, drošībai, intelektuālajai un fiziskajai attīstībai, personas spēja pildīt pedagoga vispārīgos pienākumus un citi aspekti.
IKVD pērn arī turpināja konsultēt izglītības iestāžu vadītājus un pedagogus par personu izvērtēšanas jautājumiem. Novērots, ka izglītības iestāžu vadītājiem dažkārt trūkst izpratnes par nepieciešamību regulāri pārbaudīt personāla sodāmību, kā arī par normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem strādāt par pedagogu vai iestādēs, kurās uzturas bērni.