Latvijas iedzīvotājus pieradinās dzīvot bez autobusiem
Autobusu kustības izbeigšana Latvijā rīt risināsies vieglā izmēģinājuma režīmā un sauksies – protesta akcija. Tā tika izziņota pirms pāris nedēļām kā atbilde uz valdības lēmumu samazināt valsts kopējo dotāciju autopārvadātājiem par trijiem miljoniem latu jeb vairāk nekā par 1/8 no gada dotācijas autotransportam.
Cik ātri šādu atbildi uz valdības lēmumu noorganizēja Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, tik ātri valdība savu lēmumu atsauca – it kā atsauca ar jaunu paziņojumu, ka vajadzīgie trīs miljoni tikšot atņemti valsts uzņēmumam Pasažieru vilciens. Tālāk sekoja paskaidrojums, ka Pasažieru vilcienam jau naudu nemaz nevajag, jo cits valsts uzņēmums Latvijas dzelzceļš samazinās rēķinus par pasažieru vilcienu nodeldētajām sliedēm. Pēkšņi izrādījās, ka par sliežu atjaunošanu esot gatava samaksāt Eiropas Savienība, pilnīgi liekot mierā Latvijas autobusu un vilcienu pasažierus.
«Solīts makā nekrīt,» protesta akcijas neatcelšanu apmaiņā pret dotācijas saglabāšanu Neatkarīgajai izskaidroja Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Pēteris Salkazanovs. Patiešām, visas ziņas par triju miljonu likteni līdz šim sniegtas mutiski. Pirmo reizi tās izskanēja no Ministru prezidenta Valda Dombrovska mutes pēc valdības ārkārtas sēdes 28. februārī. Pēc tam izrādījās, ka valdības lēmumi nav lēmumi, bet uzdevumi padomāt par taupību. Trīs miljonu meklēšanas uzdevums aizceļoja pie satiksmes ministra Ulda Auguļa un tālāk uz šīs ministrijas uzraudzīto SIA Autotransporta direkcija. Tās preses pārstāve Sandra Maļuha vakar apstiprināja Neatkarīgajai, ka nekāda valdības lēmuma par dotāciju pārdali iestādes rīcībā nav, kaut gan iestāde veic dotāciju sadalīšanu ne tikai starp autotransporta uzņēmumiem, bet arī starp autotransporta un dzelzceļa nozarēm. Te varētu atrunāties, ka valdības lēmums nemaz nav jāpieraksta un vienīgo saistošo lēmumu dos Saeima ar valsts budžeta likuma grozījumiem. Arī tādā veidā valsts iestādes mudina uz protesta akcijām, uz kurām Saeimas deputātiem būtu jābūt atsaucīgākiem nekā ministriem un ierēdņiem. Par to pašu liek domāt savādais fakts, ka tikai 2011. gada marta vidū valdība pēkšņi pamanīja ES doto naudu dzelzceļa uzturēšanai, ko nebija pamanījusi septiņus gadus pēc iestāšanās ES. Vai nu šādas naudas tomēr nav, vai arī valdību interesē uzzināt, ko īsti nozīmēs autopārvadātāju protesti un vispār protesti 2011. gada pavasarī. Publiskajā telpā ir izskanējuši solījumi pievienoties autopārvadātājiem, tāpēc atliks vērot, vai un kas īsti rīt notiks.
Neviena instance no valdības līdz Autotransporta direkcijai nav publiski teikusi ne vārda, ka protesta akcijai nemaz nebūtu jānotiek, jo tās iemesls zudis. Klusēšana nozīmē to, ka tagadējā budžeta likumā ierakstītās dotācijas nesegs autopārvadātāju izmaksas līdz 31. decembrim degvielas sadārdzinājuma un nodokļu pieauguma apstākļos. Direkcija ir tikai saskaitījusi, ka rīt tiks atcelti 244 starppilsētu reisi 90 maršrutos un 934 vietējas nozīmes reisi 288 maršrutos. Tādā veidā 10 starppilsētu un 24 vietējie pārvadātāji samazinās savu ikdienas darba apjomu par pusi. Pagaidām akcija tiek organizēta, lai tā nekādas būtiskas sekas neradītu. Pirmkārt, tā notiek nedēļas un tieši skolēnu brīvdienu nedēļas vidū. Otrkārt, neizpildīto reisu skaits ir noteikts tāds, lai nepārsniegtu limitu, ko pārvadātāji drīkst neizpildīt mēneša laikā, nezaudējot valsts dotācijas. Akcijā piedalīsies lielākā daļa, bet ne visi pārvadātāji. Viņiem ir argumenti, kāpēc piedalīties vai nepiedalīties akcijā.
***
VIEDOKĻI
Valdis Stepiņš, Rēzeknes pilsētas un novada pārvadātāja Dekom valdes priekšsēdētājs:
– Akcijā piedalīsimies, jo tā ir savlaicīga un pamatota. Protams, pasažieriem neērtības radīsies, bet līdz ar to arī radīsies attieksme pret nozares saglabāšanu.
Gundars Kristapsons, Liepājas autobusu parka valdes priekšsēdētājs:
– Akciju atbalstīsim tikai morāli. Esam privāts uzņēmums, kam jāapkalpo klienti. Mūsu autobusu apstādināšana veicinātu to, ka pasažierus pārņem nelegālie pārvadātāji.