Puse Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir saskārušies ar naudas izkrāpšanas mēģinājumiem internetā vai telefoniski

Puse Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir saskārušies ar naudas izkrāpšanas mēģinājumiem internetā vai telefoniski, savukārt 6 % kļuvuši par krāpnieku upuriem, liecina bankas Citadele iedzīvotāju aptauja.

Dati rāda, ka krāpniekiem visbiežāk izdevies izvilināt naudu no iedzīvotājiem, kuri ir vecumā no 60 līdz 69 gadiem. 14 % šīs vecuma grupas respondentiem norāda, ka pēdējā gada laikā tikuši apkrāpti. Savukārt trīs reizes retāk jeb 5 % gadījumu krāpnieku nagos iekrituši aptaujātie iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem.

“Līdz šī gada septembrim no četru lielāko Latvijas banku klientiem izkrāpti gandrīz 7 miljoni eiro, bet novērst izdevies krāpšanas gadījumus 5,8 miljonu eiro apmērā. Statistika liecina, ka noziedzniekiem visienesīgākā krāpšanas metode Latvijā joprojām ir investīcijas, tostarp viltoti kredīti un komisiju maksājumi. Lai arī novērsto krāpšanas gadījumu skaits aug, krāpnieki joprojām rada jaunas, daudz sarežģītākas un ticamākas krāpšanas metodes, piemēram, šogad īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits palielinājies par 65 %. Šis krāpšanas veids sevišķi aktualizējas gada tumšajos mēnešos, un galvenā mērķauditorija ierasti ir gados vecāki cilvēki,” uzsver Roberts Birzgalis, bankas Citadele IT drošības daļas vadītājs.

Iestājoties rudens sezonai, iedzīvotāji darba un mācību nolūkos vairāk laika pavada internetā, un tas paver plašākas iespējas kibernoziedzniekiem. Bankas Citadele IT drošības daļas vadītājs sniedz dažus padomus, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

Nedalieties ar personīgu informāciju

Nekad ne telefoniski, ne internetā neatsaucieties aicinājumiem atklāt jebkādu informāciju par bankas pieejas datiem, maksājumu kartēm un autorizācijas kodiem, kā arī neievadiet šos datus interneta saitēs, kuras esat saņēmis no nezināma avota. Ne bankas, ne valsts iestāžu darbinieki nekad nejautās pēc konta piekļuves datiem.

Neapstipriniet nezināmus maksājumus

Apstipriniet maksājumus ar PIN kodiem, autorizācijas kodiem, parolēm, kartes numuriem, derīguma termiņiem un CVV kodiem tikai tad, ja konkrētajā brīdī pats veicat šo maksājumu.

Rūpīgi pārbaudiet interneta adresi

Vienmēr pārbaudiet, kāda adrese ir redzama interneta pārlūkprogrammas adrešu joslā - vai tā atbilst tam, ko vēlaties apmeklēt. Ja izmantojat kādu interneta meklētājprogrammu (piemēram, Google vai Bing), neveriet vaļā pirmo vietni, kas atzīmēta kā reklāma, nepārliecinoties par saiti, uz kuru tā aizvedīs.

Pārbaudiet pārdevēja reputāciju

Pirms veicat priekšapmaksu par precēm, kuras tiek pārdotas sociālajos tīklos vai pārdošanas portālos, vienmēr pārbaudiet pārdevēja reputāciju. Krāpnieki mēdz izvietot īpaši izdevīgus preču pārdošanas piedāvājumus, taču, lai iegādātos šo preci, jāveic priekšapmaksa.

Neatsaucieties uz lūgumu pēc ātras rīcības

Cilvēka prāts mēdz apjukt situācijās, kur nepieciešams ātrs lēmums. Ja kāds mērķtiecīgi steidzina un neesat pārliecināts, kā rīkoties, pārtrauciet sarunu un veltiet laiku pārdomām bez satraukuma un ar vēsu prātu.

Esiet uzmanīgi, saņemot negaidītus ziņojumus

Krāpnieki nepārtraukti izsūta viltus e-pastus un īsziņas, kuras satur brīdinājumus par bloķētiem maksājumiem vai bankas kontiem, nepiegādātiem pasta sūtījumiem, nepareizu sūtījuma adresi, nesamaksātām muitas nodevām, nodokļu atmaksu, aicinājumu uz tiesu vai par it kā saņemtiem analīžu rezultātiem. Vispirms rūpīgi izlasiet ziņas tekstu, jo ļoti bieži par viltus paziņojumu liecina daudzās gramatikas kļūdas. Padomājiet, vai šāda ziņa patiešām varētu uz jums attiekties.

Neatveriet saites un pielikumus no aizdomīgiem e-pastiem

Vispirms uzmanīgi pārbaudiet e-pasta adresi un sūtītāju - vai tas ir pazīstams un īsts, jo krāpnieki bieži vien izveido e-pasta adresi, kas ir līdzīga īstai, tomēr tajā iztrūkst kāds burts vai ir izmantots simbols, kas aizvieto burtu. Ievadot e-pasta adresi interneta meklētājā, var pārbaudīt, vai tas sakrīt ar sūtītāju. Tāpat neatsaucieties aicinājumiem instalēt programmas vai aplikācijas. Noteikti neievadiet bankas informāciju nedz atsūtītajās saitēs, nedz piedāvātajās programmās.

Neuzķerieties uz vieglas peļņas solījumiem

Nekad nepiekrītiet piedāvājumam nopelnīt, saņemot un pārskaitot nezināmas izcelsmes naudu. Par to var draudēt ne vien finansiālas nepatikšanas, bet arī piespiedu darbs vai brīvības atņemšana, jo naudas atmazgāšana ir pretlikumīga un sodāma. Arī policijas darbinieki nekad neliks jums izņemt naudas līdzekļus un nodot tos glabāšanai.

Pieslēdziet SMS vai Push paziņojumu saņemšanu par katru maksājumu

Tā varēsiet izsekot visiem naudas darījumiem un laikus paziņot bankai, ja pamanīsiet krāpnieciskus maksājumus. Paziņojumi par kartes vai konta darījumiem jeb Push notifikācijas ir bez maksas. Lai tos saņemtu, ir jāizmanto internets mobilajā ierīcē (mobilie dati vai WiFi). Atcerieties - jo ātrāk ziņosiet bankai par aizdomīgu darījumu, jo lielāka būs iespēja novērst krāpniecību un atgūt zaudēto naudu.

Uzstādiet maksājumu limitus

Rūpējoties par klientu naudas drošību, bankas piedāvā iespēju uzstādīt gan viena maksājuma, gan dienas maksājumu limitus. Tas pasargās no lieliem zaudējumiem situācijās, ja tomēr nonākat krāpnieku nagos.

Regulāri pārskatiet savu konta maksājumu vēsturi

Konta darījumu vēsturi ieteicams pārskatīt vismaz reizi nedēļā, lai laikus pamanītu aizdomīgas darbības, piemēram, pēkšņi saņemtu naudu no nezināmas personas, naudas iztrūkumu, abonementus un citas finanšu darbības, kas var būt saistītas ar krāpniecību.