Politiķu vidū ir arī viedoklis, ka uzņēmējiem pašiem jāpielāgojas un "jāmainās līdz pasaulei"

© Nora Krevneva / F64

Valdošās koalīcijas partiju politiķiem nav vienotas nostājas, cik lielā mērā krīzes apstākļos sniegt atbalstu uzņēmējiem - vairums piekrīt, ka nepieciešami dažādi atbalsta pasākumi, tomēr ir arī viedoklis, ka uzņēmējiem pašiem jāpielāgojas un "jāmainās līdz pasaulei".

"Manuprāt, valstij ar uzņēmējiem ir jāvienojas par vienu - ka īstermiņā, protams, ir vajadzīgs kaut kāds atbalsts, bet ilgtermiņā - pasaule mainās. Un ir nepieciešams arī uzņēmumiem mainīties pasaulei līdzi," aģentūrai LETA pauda "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Mārtiņš Bondars.

Politiķis uzskata, ka valstij un uzņēmējiem ir jābūt kopīgam plānam, jo gāze nākotnē izsīkšot un palikšot arvien dārgāka, bet "Latvijai kā valstij un zemei ir fantastiska iespēja domāt par atjaunojamo energoresursu izmantošanu".

Vaicāts par viņa nostāju pret uzņēmēju rosinājumiem valdībai vērtēt akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu pārtikas produktiem, Bondars bija kategoriski pret, sakot, ka lielas inflācijas apstākļos to nevarot darīt. Politiķis pauda, ka cenu kāpums jau tāpat ir bijis pietiekami liels, kas, viņa skatījumā, nozīmē, ka resursi sabiedrībai ir, tāpēc papildu atbalsts visiem neesot nepieciešams. "Sociāli mazaizsargātām grupām - jā, bet tikai un vienīgi ar mērķētiem pabalstiem," uzskata AP deputāts.

"Jaunās vienotības" (JV) pārstāvis Ainars Latkovskis izteicās, ka "jebkurš leģitīms priekšlikums" par atbalstu iedzīvotāju vai uzņēmēju grupām ir apspriešanas vērts. Valdībai šie priekšlikumi būtu jāuzklausa un jāizvērtē, pauda politiķis.

Arī rosinājumu samazināt nodokļus degvielai un pārtikai būtu jāapspriež, uzskata Latkovskis, minot, ka tie ir jāizvērtē no sociālajiem, uzņēmējdarbības un finanšu iespēju aspektiem.

Pilnīgu atbalstu uzņēmēju rosinājumiem izrādīja Nacionālās apvienības (NA) un Budžeta komisijas deputāts Aleksandrs Kiršteins. Viņaprāt, Eiropas Savienība (ES) ar pārlieku noslogojošu nodokļu politiku uzspiež zaļā kursa ieviešanu. Dīzeļdegvielu deputāts nosauca par vislētāko un visefektīvāko enerģiju, jo tās cenas "puse vai pat vairāk ir nodokļi, nevis reālā pašizmaksa".

"Konservatīvo" (K) pārstāvis Budžeta komisijā Reinis Znotiņš uzsvēra, ka, pirmkārt, ir jāpārliecinās, ka gāzes pietiks visiem - gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Pēc viņa teiktā, "Konservatīvie" piecu gadu garumā ir argumentējuši, ka ir jāuzceļ savs sašķidrinātās gāzes terminālis, taču premjera partija un Ekonomikas ministriju (EM) vadošā partija pret to iebildusi. "Premjeram un ekonomikas ministrei būtu jāskaidro, kāpēc viņi ir iebilduši un kāpēc valsts šobrīd ir novesta tādā situācijā, kad ir kaut kādas runas, ka varētu nepietikt [gāzes], teiksim, uzņēmējiem," pauda Znotiņš.

Deputāts uzskata, ka atbalsta instrumentus varētu ieviest arī uzņēmējiem, lai atvieglotu nākamo apkures sezonu. Arī degvielas akcīzes nodokļa samazināšanas priekšlikumu varētu izvērtēt, pauda Znotiņš, minot, ka Francijā ir ieviests atbalsta mehānisms degvielai. Vienlaikus deputāts atzīmēja, ka PVN samazināšanas mēģinājumi pārtikai līdz šim ir demonstrējuši, ka tas nav efektīvs veids, kā mazināt tās cenu. PVN samazināšanas rezultātā nopelna mazumtirgotāji, taču gala cena patērētājiem netiek samazināta, skaidroja politiķis.

Kā ziņots, otrdien notika ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (NA) sasauktā Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē, kurā pārrunāti pretinflācijas pasākumi uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Ministrijā norāda, ka uzņēmumu pārstāvji atzinīgi novērtēja iepriekšējā apkures sezonā sniegto valsts atbalstu, tāpēc arī nākamajā apkures sezonā rosina valdību lemt par pilnīgu vai daļēju sadales tarifa kompensāciju juridiskām personām un obligātās iepirkuma komponentes nepiemērošanu visiem elektroenerģijas lietotājiem nolūkā mazināt izmaksas par elektroenerģiju uzņēmējiem un citām juridiskām personām.

Tāpat atbalsts tika izteikts EM priekšlikumiem radīt granta atbalsta instrumentu energointensīviem apstrādes rūpniecības komersantiem, uz laiku samazināt akcīzes nodokli degvielai, kā arī vēlreiz atgriezties pie diskusijas par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu pārtikas produktiem un ēdināšanai, lai mazinātu spiedienu atalgojuma celšanai un saglabātu pirktspēju mājsaimniecībām.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais