"Satiksmes ministrija uzskata, ka vienīgā iespēja ir samazināt dotācijas apjomu par trim miljoniem latu a/s Pasažieru vilciens (PV), ko tā maksā a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) par infrastruktūru."
Šeit uzrādīta jau otrā "vienīgā iespēja", kā Satiksmes ministrija sola izpildīt valdības vai varbūt tikai Ministru prezidenta Valda Dombrovska un viņa finanšu ministra Andra Vilka uzdevumu samazināt valsts izdevumus satiksmes nozarē par trijiem miljoniem latu gadā. Pirmā "vienīgā iespēja" bija šo pašu trīs miljonu ietaupīšana uz dotācijām autobusu kustībai. Tās pamatojumā, ko Neatkarīgā citēja 7. marta numurā, bija ietverts paskaidrojums, kāpēc nav iespēju samazināt dotācijas pasažieru dzelzceļam. Privātie un pašvaldību autopārvadātāji tajā pašā dienā vienojās par solījumu rīkot protesta akcijas, kas padarīja pirms tam iespējamo par neiespējamu un neiespējamo – par iespējamu vai vismaz publiski apsolāmu līdz brīdim, kad arī šo solījumu izrādīsies neiespējami izpildīt.
Lēmums aizvietot dotāciju samazināšanu autopārvadātājiem ar dotācijas samazināšanu vienam valstij piederošajam dzelzceļa pārvadātājam aizvakar parādījās Finanšu ministrijas mājaslapā ar atsauci uz Satiksmes ministriju. Tas notika darba dienas beigās, kad vairs nebija iespējams noskaidrot PV un LDz viedokļus par dotāciju samazināšanu. Vakar PV preses pārstāvis Egons Ālers Neatkarīgajai norādīja, ka lēmums nekādi neaizskar ne uzņēmuma, ne dzelzceļa pasažieru intereses. Viņa kolēģis LDz Māris Ozols atturējās no komentāriem par lēmumu, pirms tas nav oficiāli paziņots.
Iespējams, ka nekāda galīgi formulēta lēmuma par dotāciju pārdali vispār nav, bet satiksmes ministra Ulda Auguļa preses pārstāve Ināra Pomere sniedza Neatkarīgajai šādu tekstu: "Satiksmes ministrija uzskata, ka, lai ietaupītu valsts budžeta līdzekļus dotācijām sabiedriskajam transportam un vienlaikus nesamazinātu reisu skaitu un nesašaurinātu kategorijas, kurām pienākas atvieglojumi braukšanai sabiedriskajā transportā (pirmsskolas vecuma bērni, bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni, I un II grupas invalīdi, bērni invalīdi un persona, kura pavada I grupas invalīdu vai bērnu invalīdu, politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki), vienīgā iespēja ir samazināt dotācijas apjomu par trim miljoniem latu a/s PV, ko tā maksā a/s LDz par infrastruktūru."
Presei sniegtie paziņojumi neuzliek nekādus pienākumus. Par to Neatkarīgajai atgādināja Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Pēteris Salkazanovs, kurš tagad neuzņemas pateikt, cik drošas ir dotācijas autotransportam un cik nepieciešamas vai liekas izrādīsies solītās protesta akcijas. Pirmais iespaids ir tāds, ka otrā "vienīgā iespēja" ir tāda pati kā pirmā. Nav zināms, vai LDz patiešām ir lieki trīs miljoni, ar kuriem dotēt pasažieru pārvadājumus. Ja nauda būtu, tad vēl nāktos padomāt, kā šīs dotācijas noformēt tā, lai nepārkāptu ES spēkā esošos šķērssubsīdiju aizliegumus.
LDz ir mātes uzņēmums daudziem citiem uzņēmumiem. Šīs sarežģītās struktūras finanšu rezultātus M. Ozols solīja publiskot tikai vasaras vidū. Diemžēl 2009. gada dati ar pēcnodokļu peļņu 1,2 miljonu latu apmērā nerada pārliecību par uzņēmuma iespējām apmaksāt bāreņu pārvadāšanu u. c. valstiski cēlas lietas.
Iepriekš LDz ir turējies pie skaidrojuma, ka tā rēķini PV par infrastruktūras izmantošanu ir samērā maz saistīti ar PV vilcienu kustības biežumu. LDz nedrīkst prasīt naudu no kravu pārvadājumu pasūtītājiem par staciju ēku jumtu labošanu un peronu slaucīšanu, bet šie izdevumi nesarūk no tā, ka vilciens stacijā piestāj nevis desmit reižu dienā, bet vienu reizi nedēļā. Maksa saruktu līdz ar PV vilcienu darbības rādiusu dažus desmitus kilometru ap Rīgu (līdz Jelgavai, Saulkrastiem, Slokai...), kas nozīmētu visas pārējās kravu apkalpošanai liekās dzelzceļa infrastruktūras bojāeju. Bijusī Limbažu dzelzceļa stacija tagad ir autoosta, bet biežāk gan notiek ēku pārvēršanās graustos.