Cer uz mazāku budžeta konsolidāciju

Lai gan likumu par Valsts budžetu 2011. gadam Ministru kabinets iecerējis apstiprināt jau pēc trim nedēļām, pagaidām nav zināms, par cik lielu summu nāksies konsolidēt valsts budžetu. Šobrīd nav arī skaidrības, kādas nodokļu izmaiņas varētu būt gaidāmas jau pēc pusotra mēneša.

Pirms tikšanās ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārstāvjiem premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) neatklāja, par kādu nākamā gada budžeta konsolidācijas apjomu valdība vakar diskutējusi, uzsverot, ka šī summa jāsaskaņo ar starptautiskajiem aizdevējiem. Un tikai tad, kad būs panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, valdība sāks diskusijas par konsolidācijas pasākumiem.

Lai gan vakar vēl netika panākta vienošanās, V. Dombrovskis uzsvēra, ka starptautiskie aizdevēji piekrituši mazākai konsolidācijas summai, nekā sākotnēji plānots. Arī SVF misijas vadītājs Latvijā Marks Grifits atzina, ka situācija Latvijas ekonomikā uzlabojas un būs nepieciešams mazāks budžeta konsolidācijas apmērs par jūlijā nosaukto – ap 400 miljoniem latu.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns, kas piedalījās valdības ārkārtas sēdē, skaidroja, ka šobrīd ekonomiskā situācija uzlabojas un, pamatojoties uz Finanšu ministrijas (FM) prognozēm par IKP pieaugumu 3,3 procentu apmērā 2011. gadā, viņaprāt, budžeta konsolidāciju varētu samazināt par 160 miljoniem latu.

"Tajā pašā laikā komercbankas uzstāj uz nepieciešamību veidot rezerves, lai pēc tam nebūtu problēmu ar pāreju uz eiro. Tas, protams, amortizēs tos plusus, ko dod ekonomikas atlabšana. Mums ir svarīgi, lai netiktu ieviesti striktāki pasākumi, nekā nepieciešams budžeta sabalansēšanai. Eiro ieviešana nav pašmērķis, tas nedrīkst notikt uz sociālo procesu rēķina," teica E. Baldzēns.

Pagaidām valdība nav lēmusi par nepieciešamajiem pasākumiem budžeta konsolidācijai. V. Dombrovskis vien atklāja, ka neatkarīgi no konsolidācijas summas jau šobrīd ir skaidrs, ka tiks samazinātas otrā pensiju līmeņa iemaksas un ministriju tēriņi.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība uzskata, ka nekādā gadījumā nedrīkst aiztikt pensijas un samazināt bezdarbnieku un invalīdu pabalstus. Arī samazinātās PVN likmes atcelšana, piemēram, sabiedriskajam transportam, nav pieļaujama, jo tā dos vairāk zaudējumu nekā ieguvumu.

Arī Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas valde kategoriski iebilst pret Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas augstāko ierēdņu ieceri samazināt 2011. gada valsts budžeta dotācijas apmēru kultūras nozarei.

Tikmēr FM prognozes ir visai optimistiskas – 2010. gadam tā prognozē IKP samazinājumu par 0,4%, 2011. gadam – pieaugumu par 3,3%, 2012. gadam – pieaugumu par 4 procentiem. "Jau tagad var novērot, ka sākusies mērena Latvijas, kā arī Baltijas reģiona kopējās ekonomikas attīstības atjaunošanās," uzsvēra finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība).

Ekonomika

Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā konkurence ir piesātināta - degvielas uzpildes staciju skaits pret automašīnu skaitu ir viens no augstākajiem Eiropā, intervijā aģentūrai LETA atzina degvielas tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība. Viņš norāda, ka degvielas tirgotāju nozare ir kapitāla ieguldījuma ziņā ļoti intensīva, bet pēdējo gadu tendence ir tāda, ka ne visi mazie spēlētāji spēj turpināt kapitālieguldījumus un uzturēt kvalitāti, tāpēc mazo spēlētāju tirgus daļa samazinās. Pēc viņa teiktā, Latvijas degvielas tirgū šobrīd situācija ir stagnējoša un kopējās degvielas patēriņš Latvijā joprojām nav sasniedzis līmeni, kāds bija pirms pandēmijas.

Svarīgākais